Seksuāla uzmākšanās
Seksuāla uzmākšanās ir iebiedēšana vai seksuāla rakstura piespiešana, vai nevēlams, neatbilstošs apsolījums par atlīdzību apmaiņā pret seksuālām darbībām.[1] Vairumā valstu seksuālā uzmākšanās ir nelikumīga, taču atšķirībā no seksuālas varmācības, seksuālo uzmākšanos ir krietni grūtāk definēt un atpazīt.
Līdz šim ir definēti 3 seksuālās uzmākšanās veidi: dzimuma vardarbība, nevēlēta seksuāla uzmanība, seksuāla piespiešana.[2]
Dzimuma varmācība ir sievietes atturēšana no vīrieša dominances pārkāpšanas nevis kā izpausme seksuālai pievilcībai. Tā ir naidīga, aizskaroša, biedējoša, un pazemojoša verbāla un neverbāla uzvedība pret sievietēm.
Nevēlēta seksuāla uzmanība ir verbāla un neverbāla uzvedība, kā neatlaidīgi, vienpusēji aicinājumi uz randiņu, vēstules, telefona zvani, apzināta pieskaršanās, gramstīšanās, seksuāli avansi un priekšlikumi, un uzbrukumi. Šis ir viens no visacīmredzamākajiem seksuālas uzmācības paveidiem; Šī rīcība upurim tiek uztverta kā nevēlama, vienpusēja un aizskaroša, ar mērķi izrādīt savas seksuālās intereses par otru personu.
Seksuāla piespiešana (zināma arī kā šantāža) ir visskaidrāk atpazīstamā seksuālās varmācības uzvedība, kurā varmāka ir cilvēks ar varu. Šīs varmākas mērķis ir pieprasīt seksuāla konteksta rīcības no pakļautībā esošiem cilvēkiem, apmaiņā sniedzot atlīdzības un priekšrocības darbā, vai arī tiek draudēts ar darba iespējām un nosacījumiem, ja pakļautībā esošais cilvēks nepakļaujas, piemēram, paaugstinājums utt.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Michele Antoinette Paludi, Richard B. Barickman, Richard Barickman. Academic and Workplace Sexual Harassment: A Resource Manual. Albany, New York : SUNY Press. 2. lpp.
- ↑ Herrera, Maria del Carmen; Herrera, Antonio; Exposito, Francisca (2017. gada 13. maijā). "To confront versus not to confront: Women's perception of sexual harassment". The European Journal of Psychology Applied to Legal Context. Atjaunināts: 2018. gada 10. janvārī.[novecojusi saite]