Apskatīt Senprūšu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
|name=Prūšu valoda
|nativename=(''{{lang|bat|Prūsiskan}}'')
|familycolor=Indoeiropiešu
|states=bij. [[Prūsija]]<!-- , prūšu diaspora. -->
|extinct=18. gadsimta beigas, 19. gadsimta sākums<!--. Mūsdienās atdzimst. -->
|fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]]
|fam2=[[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]]
|fam3=[[Baltu valodas|Baltu]]
|fam4=[[Rietumbaltu valodas|Rietumbaltu]]
|iso2=bat
|iso3=prg
|map=[[Attēls:Idioma prusiano antiguo.png|220px]]
}}
'''Senprūšu valoda''' (''Prūsiskan'' vai ''Prūsiska bilā'') ir [[mirusi valoda|izmirusi valoda]], kas pieder pie [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] valodu grupas [[balti|baltu]] zara, [[rietumbalti|rietumbaltu]] valodu atzara. Tā pastāvēja līdz [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumam [[Prūsija|Prūsijā]] (mūsdienu [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un [[Polija]]s [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā, un [[Lietuva]]s [[Rusne]]s salā).<ref name=NE>[[Pēteris Vanags]]. "[https://enciklopedija.lv/skirklis/183428-senprūšu-valoda Senprūšu valoda]". [[Nacionālā enciklopēdija]]. (skatīts 05.09.2023).</ref>

== Dialekti ==
[[Attēls:Prussian clans 13th century.png|thumb|300px|Prūšu cilšu karte 13. gadsimtā, kas norāda uz iespējamajām valodas dialektiskajām un izlokšņu atšķirībām]]
Senprūšu valodai ir 2 galvenie dialekti: [[Semba]]s un [[Pamede (zeme)|Pamedes]] dialekts ar savstarpēji spēcīgām atšķirībām. Senprūšu valodai radniecīga bija [[kuršu valoda]] un [[jātvingu valoda]], pēdējā, visticamākais, bija dialekts.

Sembiski: As asma. Pamediski: Es esmi. Jātvingiski: As esmā. Kursiski: Ës ësma.

{| class="wikitable"
|+
!Sembas dialekts
!Pamedes dialekts
|-
|''Nūse Tāws, kas asei en dāngu.''

''Seīsei swintan Twajs emmens.''

''Perēisei Twajā rīkī,''

''Twajs kwāits audāsei sin kāigi en dāngu,''

''tīt dīgi na zemin.''

''Nūsan deininan geītin dāis nūmans šandeinan.''

''Be etwerpjais nūmans nūsans aušautins,''

''kāigi mes etwerpimai nūsamans aušautenīkamans''

''be ni weddais mans en perbāndan''

''šlāit izrankīs mans ezze wārgan. Amen.''
|''Nūse Tōwe, kas esei en dõngu.''
''Seisei swēntan Twõis emmens.''

''Perēisei Twajō rīkē,''

''Twõis kwōits audōsei si kõigi en dõngu,''

''tēta dīgi nō zemei.''

''Nūsan dēininan geitin dōis nūmans šan deinan.''

''Be etwērpjais nūmans nūsans āušautins,''

''kõigi mes etwērpjamai nūsamans aušautenīkamans.''

''Be nē wedais mans en perbõndan.''

''klõita izrankijais mans eze wõrgō. Amen.''
|}

== Vēsture ==
[[Attēls:The epigram of Basel - oldest known inscription in Prussian language and Baltic language in general, middle of 14th c.jpg|thumb|upright|
Senākais zināmais teksts baltu un prūšu valodā — 14. gadsimta vidū pierakstītā Bāzeles epigramma]]

[[Prūši]] ap [[1200]]. gadu apdzīvoja [[Austrumprūsija]]s apgabalu starp [[Visla (pilsēta)|Vislu]] rietumos un [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] (tagad Kaļiņingrada) austrumos. Austrumos senprūšu robežas, iespējams, stiepās līdz [[kurši|kuršu]] apdzīvotajiem novadiem, dienvidos — rietumu [[galindi]]em (vēlāk ar [[poļi]]em), rietumos (gar [[Visla]]s un [[Nogata]]s upēm) — vācu ciltīm.<ref>[http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1baltu.htm Baltu valodas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090430155605/http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1baltu.htm |date={{dat|2009|04|30||bez}} }} {{lv ikona}}</ref>

Senākais teksts [[baltu valodas|baltu valodās]] ap 14. gadsimta vidu ir pierakstīts prūšu valodā — tā sauktā Bāzeles epigramma.<ref>[http://www.schaeken.nl/lu/research/online/editions/baselepigram/ Bāzeles epigramma.]</ref>:
 
{| class="wikitable"
|+
!Sākotnējais pieraksts:
!Jaunprūsiski
!Tulkojums latviski
|-
|''Kayle rekyse!''
''Thoneaw labonache thewelyse,''

''eg koyte poyte''

''nykoyte. pe^nega doyte.''
|''Kaīls rikīse!''
''Tu ni jāu laban asei tēwelise,''

''ik kwaitēi pōiti,''

''ni kwaitēi peningā dōiti''
|Sveiks kundziņ!
Tu vairs neesi labs tētiņs,

ja gribēji dzert,

bet negribi naudu dot.
|}

[[Attēls:Catechismus in preüßnischer sprach, gecorrigiret und dagegen das deüdsche.jpg|170px|thumb|right|1545. gadā Kēnigsbergā prūsiski izdotā [[katķisms|katķismu]] grāmata]]
Lai novērstu jaunu sacelšanos iespējamību, ordenis prūšu teritorijā ap [[14. gadsimts|14. gadsimtu]] iepludināja lielu skaitu kolonistu. Pēc dažu pētnieku domām, ap 1400. gadu jau tikai apmēram puse no iekaroto zemju 270 000 iedzīvotājiem vēl bija prūši. Tā kā lielākā daļa prūšu bija [[zemnieks|zemnieki]], tiem aizliedza apmesties pilsētās, tāpēc tur prūšu skaits bija niecīgs. Šajā laikā strauji arī samazinājās prūšu valodas loma un tā saglabājās vien kā prūšu zemnieku mājas sarunvaloda, jo prūšu aristokrātija jau bija pārvācojusies.<ref name="Palmaitis">{{Tīmekļa atsauce |title= Atdzīvinātās prūšu valodas vārdnīca |author= Lets Palmaitis |publisher= Institut Européen des Minorités Ethniques Dispersées |url= http://donelaitis.vdu.lt/prussian/Engl.pdf |accessdate= 2013. gada 1. maijā |language= angliski |archiveurl= https://wayback.archive-it.org/all/20070926162334/http://donelaitis.vdu.lt/prussian/Engl.pdf |archivedate= {{dat|2007|09|26||bez}} }}</ref> Prūšu zemnieku pārvācošanās sākās 15. gadsimtā pēc 1410. gadā notikušās [[Grunvaldes kauja]]s, kurā [[Jagailis|Jagaiļa]] un [[Vītauts Dižais|Vītauta]] apvienotie [[lietuvieši|lietuviešu]] un [[poļi|poļu]] spēki sagrāva [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņiniekus. Daudzi vēl brīvie prūšu zemnieki bēga uz vāciskajām pilsētām, bailēs, ka viņu zeme un viņi varētu tikt pārdoti kā [[dzimtniecība|dzimtcilvēki]] valsts parādu nomaksāšanai.<ref name="Palmaitis" />

Tomēr, sākot ar 15. gadsimtu, baznīca pieprasīja, lai prūši savā dzimtajā valodā prastu [[tēvreize|tēvreizi]], ticības apliecību un [[Jaunava Marija|Marijas]] sveicināšanu, jo mācītāji bija vācieši, kas prūšu valodu neprata un vajadzības gadījumā izmantoja tulkus. Pēc 1525. gada, vācu ordeņa valsts lielmestram [[Albrehts Hohencollerns|Albrehtam Hohencollernam]] pieņemot [[luterticība|luterticību]] un iepriekš ordeņa kontrolētajās zemēs izveidojot [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]], sākās pirmo reliģisko rakstu tulkošana prūšu valodā. 16. gadsimta vidū, 1545. un 1561. gadā, tika izdoti trīs sembiešu dialektā sarakstīti [[katķisms|katķismi]], jo noprotams, ka tieši Sembas novadā bija visvairāk prūšu, kas vēl neprata vācu valodu. Tomēr pēc 1561. gada tika strauji turpināta prūšu pārvācošana un neviena grāmata prūsiski vairs netika izdota. 17. gadsimtā atrodamas ziņas vairs par atsevišķām vietām, kur cilvēki vēl runā prūšu valodā. Ap 1700. gadu vienā no [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] esošajiem prūšu katķisma eksemplāriem atrasts ieraksts<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Prūši, to vēsture un rakstu pieminekļi |author= Pēteris Vanags |authorlink= Pēteris Vanags |publisher= [[Latvijas Universitāte]] |url= http://home.lu.lv/~pva/Prusu_valoda/Ievads/Vanags_prusu%20valoda_2009_1_2_tema.pdf |accessdate= 2013. gada 27. aprīlī |language= latviski |archive-date= 2016. gada 5. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160305024317/http://home.lu.lv/~pva/Prusu_valoda/Ievads/Vanags_prusu%20valoda_2009_1_2_tema.pdf }}</ref>:

{{Centered pull quote|Šī vecā prūšu valoda tagad ir pilnīgi iznīkusi. 1677. g. nomiris vienīgais Kuršu kāpās dzīvojušais vecītis, kurš to vēl pratis, taču tādu tur vēl esot.}}

1548. gadā iespiesti [[Desmit baušļi]] senprūšu valodā:
* Pirmois. Tou ni tur kittans deiwans turryetwey.
* Anters. Tou ni tur sten emnen twayse deywas ni enbaenden westwey.
* Tirtis. Tou tur stan lankinan deynan swyntintwey.
* Ketwirtz. Tou tur twayien thawan bhae mutien smunintwey.
* Pyienkts. Tou ni tur gallintwey.
* Usts. Tou ni tur salobisquan limtwey.
* Septmas. Tou ni tur ranktwey.
* Asmus. Tou ni tur reddi weydikausnan waytiaton preyken twayien tauwyschen.
* Newyntz. Tou ni tur pallapsitwey twaysis tauwyschis butten.
* Dessympts. Tou ni tur pallapsitwey twaysis tauwyschies gennan, waykan, mergwan, pecku, adder ka-tanaessen hest.<ref>[https://books.google.lv/books?id=_kn5c5dJmNUC&pg=PA432&dq=balts+people+tribes&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwielOTMs6faAhUKZlAKHdS8AdsQ6AEIXDAJ#v=onepage&q=balts%20people%20tribes&f=false European Language and Culture: An Introduction]</ref>

[[Vācija|Vācu]] [[krustneši]]em asimilējot un sajaucoties ar prūšiem, radās Prūsijas vācu valoda jeb tā sauktais [[lejasprūsiskais dialekts]] (''Niederpreussisch''), [[viduslejasvācu valoda]]s dialekts ar daudziem aizguvumiem no baltu prūšu valodas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Baltismi Prūsijas vācu valodā |author= Gerhards Bauers |url= http://www.annaberger-annalen.de/jahrbuch/2005/AnnabergNr.13_Kap1.pdf |accessdate= 2013. gada 27. aprīlī |language= vāciski}}</ref> kas līdz 1945. gadam bija izplatīts [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] (šobrīd tikai emigrācijā).
Prūši, kas [[pārvācošana]]s politikas dēļ lingvistiski asimilējās pēc 18. gadsimta, skolu un literārās telpas dēļ runāja literārajā vācu valodā.

Sākot ar 1930. gadu [[Nacistiskā Vācija]] [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] īstenoja pārvācošanas programmu, kas skāra arī vietvārdus (pavisam mainīti tika 56,7% vietvārdu), bet no 1945. gada, kad Austrumprūsiju okupēja [[Padomju Savienība]], baltisko vietvārdu lietojums tika aizliegts pilnībā. Pilsētas un ciemati tika pārsaukti dažādu [[lielinieki|lielinieku]] vadītāju, militārpersonu un pat cara ģenerāļu vārdos, piemēram, Budvieči ({{val|lt|Budviečiai}}), kuru nosaukums pēc [[Teitoņu ordenis|teitoņu]] okupācijas tika vāciskots kā Budvehtene ({{val|de|Budwehten}}), Nacistiskā Vācijas laikā kļuva par Altenkirhu ({{val|de|Altenkirch}}), bet pēc padomju okupācijas — [[Malomozhaiskoja|Malomozhaiskoju]] ({{val|ru|Маломожайское}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Lietuviešu valoda Austrumprūsijā |author= Zigms Zinkevičs |authorlink=Zigms Zinkevičs |url= http://pirmojiknyga.mch.mii.lt/Leidiniai/Prusviet.en.htm |accessdate= 2013. gada 28. decembrī |language= angliski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20070310114841/http://pirmojiknyga.mch.mii.lt/Leidiniai/Prusviet.en.htm |archivedate= {{dat|2007|03|10||bez}} }}</ref>

== Mantojums ==

=== Ietekme uz vietējo vācu valodu ===

Prūsijas vācu valodā ienāca daudz aizguvumu no prūšu un [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodām]], piemēram:

{|class="wikitable"
|- bgcolor=#FFDEAD
! '''Lejasprūsiskajā dialektā'''
! '''Senprūsiski'''
! '''Latviski'''
! '''Lietuviski'''
! '''Literārajā vācu valodā'''
|-
| ''Flins'' || ''plīnksni'' || plācenis || ''blynas'' || ''Pfannkuchen''
|-
| ''Kaddig'' || ''kaddegs'' || kadiķis || ''kadagys''|| Wacholder''
|-
| ''Kurp'' || ''kurpi'' || kurpe || ''kurpė'' || ''Schuh''
|-
| ''Kujel'' || ''kūilis'' || mežacūka, kuilis ||  ''kuilys, šernas'' || ''Wildschwein''
|-
| ''Margell, Marjell'' || ''mērgā'' || meitene, meiča || ''merga, mergelė, mergaitė'' || ''Magd, Mädchen, Mädel''
|-
| ''Paparz'' || ''papartis'' || paparde || ''papartis'' || ''Farn''
|-
| ''Pawirpen'' || (''no'' pawīrps) || algādzis, strādnieks || ''padienis'' || ''Losmann''
|-
| ''Zuris'' || ''sūris'' || siers || ''sūris'' || ''Käse''
|-
|}

Piemēri no [[Lejasprūsiskais dialekts|Lejasprūsiskā lejasvācu dialekta]]<ref>[http://pascal.kgw.tu-berlin.de/gnom/Lehre/kw1/06_dialektologie/dialekte.jpg Lejasprūsiskais dialekts.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080730164045/http://pascal.kgw.tu-berlin.de/gnom/Lehre/kw1/06_dialektologie/dialekte.jpg |date={{dat|2008|07|30||bez}} }} {{de ikona}}</ref>:

Ike kalbeke mit do. — Es runāju ar tevi. ; Ike slaape nodäm äten Zur onn drinkjen Alen. — Es guļu pēc siera ēšanas un alus dzeršanas.

Kur, piemēram, „kalbeke” ir no lietuviešu — kalbėti, bet „Zur” ir no prūšu „sūris”.

19. gadsimta bērnu skaitāmpantiņš:

{{Centered pull quote|Willi, Willi lop nach Haus, grum perkunji bus litaus<br />
(Vili, Vili, skrien mājās, rūc pērkoņi būs lietus)}}

=== Aizguvumi latviešu valodā ===

[[Latviešu valoda|Latviešu literārajā valodā]] aizgūts un lietots prūšu valodas vārds — ķermenis (kērmens).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks14.htm |title=Ķermenis - aizguvums no prūšu valodas |access-date={{dat|2008|03|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110608151603/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks14.htm |archivedate={{dat|2011|06|08||bez}} }}</ref>

== Valodas rekonstruēšana un atdzīvināšana ==
{{pamatraksts|Jaunprūšu valoda}}
[[Attēls:Flag of Prusa Prusy Prusija Preussen Prussia.png|thumb|Prūšu mazākumtautības karogs Vācijā]]
[[Attēls:Mėnuo Juodaragio XXI Kellan.jpg|thumb|Prūšu postfolka grupa ''Kellan'' uzstājoties 2018. gada festivālā ''[[Mėnuo Juodaragis]]'']]
[[Attēls:Antoine de Saint-Exupéry Līkuts princis.jpg|thumb|180px|[[Antuāns de Sent-Ekziperī|Antuāna de Sent-Ekziperī]] grāmatas „[[Mazais princis]]” tulkojuma jaunprūsiski vāks]]
Mūsdienās pastāv vairākas [[Prūši|prūšu]] biedrības un brālības, kas veicina prūšu valodas atdzimšanu un saglabāšanos, tostarp Latvijas Prūšu brālība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.rikoyota.oh.lv/?ct=par_mums |title= Ezze Mans — Latvijas Prūšu brālība |accessdate= 2007. gada 18. novembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120830074416/http://www.rikoyota.oh.lv/?ct=par_mums |archivedate= 2012. gada 30. augustā}}</ref> Mūsdienu [[Jaunprūšu valoda|prūšu literārā valoda]], jeb tā sauktā jaunprūšu valoda balstās uz [[Elbingas vārdnīca|Elbingas vārdnīcu]] (ap 1350. g) un [[Simona Grūnava vārdnīca|Simona Grūnava vārdnīcu]] (ap 1565. g) un [[Prūšu Katehismi|trīs katehismiem prūšu valodā]], vairākiem citiem sīkākiem rakstiem, vietvārdiem un Prūsas apvidvārdiem, kā arī vārdiem, kas darināti no saknēm, kuras ir sastopamas visās baltu un [[slāvu valodas|slāvu valodās]], attiecīgo gadsimtu aizguvumiem no [[vācu valoda]]s, ja tādi ir arī vairākumā citu Austrumeiropas reģiona valodu, un vārdiem, kas darināti no senprūšu valodas vārdiem — kā vārda atvasinājumi vai salikteņi. Pašlaik jaunprūšu valodā ir ap 10 000 oficiāli pieņemtu vārdu, precīzu skaitu nav iespējams noteikt, jo ir vairākas prūšu kopienas un katrā no tām lietošanā ir sastopami savi jaunvārdi. Principā tā sauktā [[jaunprūšu valoda]] ir bagātināts [[Sembas dialekts]], kas tiek lietots ikdienā. Sakrālu tekstu rakstīšanai un mākslai nereti tiek izmantots [[Jaunpamediskais dialekts]] — jaunprūšu valodas vārdu krājums, kas tiek pakļauts senprūšu valodas Pamedes dialekta gramatikas un fonētikas normām.

Piemēri salīdzinājumam, pirmais no pirmā katķisma, otrais jaunprūsiski.
{| class="wikitable"
|+
!Senprūsiski
!Jaunprūsiski
|-
|''Stas Droffs''

''As drowe an Deiuan''

''Thawan wismosing''

''kas ast taykowuns dangon bah semmin''

''Bah an Je- sum Christú swaian ainan Sunun nusun rekian''

''Kas patickots ast assastan swintan naseilen''

''Gemmons assastan jungkfrawen Marian.''

''Stenuns po Pontio Pylato''

''scrisits''

''aulawns bah encops.''

''Sammay lesuns preipekollin''

''Tirtin deinam att skiwuns assa gallans.''
|''Stas Drūwis''

''As druwēi en Dēiwan''

''Tāwan wisamazīngin''

''kas ast teikāwuns dāngan be zemmin''

''Be en Jezum Christum, swajjan aīnan Sūnun, nūsan rikijjan''

''kas ast patikātan ezze stan swintan naseīlin''

''Gimmuns ezze stan jumprawan Marījan''

''Stēnuns pa Pontio Pīlato''

''skrizīts''

''aulaūwuns be ēnkapts''

''Zemmai līzuns prēi pikullin''

''tīrtan dēinan etskīwuns ezze gallins''
|}

Rīdzinieks Raitis Simsons 80. gadu beigās un 90. sākumā publicēja informatīvo izdevumu "Prūsas Wāistis", kur liela daļa tekstu bija jaunprūšu valodā. 1989. gadā izveidojās prūšu klubu apvienība "Prūsa", kurā bija jaunprūšu valodas un kultūras interesenti no Lietuvas, Latvijas, Kaļiņingradas apgabala, no Polijas un nelielā skaitā no Vācijas. 1990. gados muzikālā kopa "Kūlgrinda" ierakstījusi albumu ar sakrālajiem dziedājumiem jaunprūšu valodā, bet Kaļiņingradas apgabalā 1990. gadu vidū nodibinājās prūsiski muzicējoša grupa "Romowe Rikoyto".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/54905942/dziva-vai-mirusi-par-prusu-un-libiesu-valodam-sarunajas-valts-ernstreits-un-valdis-muktupavels|title=Dzīva vai mirusi. Par prūšu un lībiešu valodām sarunājas Valts Ernštreits un Valdis Muktupāvels|website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|access-date=2023-07-29|date=2022-11-05}}</ref>

2015. gadā prūšu biedrība „Prusaspirā” 200 eksemplāros ar nosaukumu „Līkuts princis” izdeva [[Antuāns de Sent-Ekziperī|Antuāna de Sent-Ekziperī]] grāmatu „[[Mazais princis]]” filologa Pītera Šātka (īstajā vārdā Pjotra Šatkovska (''Piotr Szatkowski'')) tulkojumā jaunprūsiski.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Little Prince Published in Prussian |date=2015. gada 22. februāris |website= Culture.pl |url= https://culture.pl/en/article/little-prince-published-in-prussian |accessdate=  2015. gada 19. septembrī |language= angliski}}</ref>

== Leksika ==

=== Aizguvumi ===

Pieejamajos senprūšu valodas rakstu pieminekļos visvairāk sastopami aizguvumi no [[vācu valoda|vācu]] (lejasaustrumvācu) un rietumslāvu pārstāvošās [[poļu valoda]]s (iespējams, poļu pirmvalodas). Lielākā daļa [[vidusvācu valoda]]s vārdu aizgūti laika posmā no 13. līdz 14. gadsimtam, kad visaktīvāk notika prūšu zemju kolonizēšana un prūšu [[pārvācošana]]. [[Slāvismi]] visvairāk aizgūti 10. un 11. gadsimtā Pamedē (mūsdienu [[Pomerānija]]), kur kontakti ar [[poļi]]em un to valodu ir bijuši vistuvākie. Visspēcīgākā citvalodu ietekme ir prūsiski tulkotajos katehismos jeb valodas reliģijas semantiskajā laukā, prūšu valodā aizgūstot tādus vārdus kā, piemēram: ''engels'' ({{val|de|engel}} — 'eņģelis'), ''kirki'' ({{val|de|kirche}} — 'baznīca'), ''retenīkan'' ({{val|de|retter}} — 'pestītājs'), ''dusi'' ([[Slāvu valodas|slāvu]]: ''duša'' — 'dvēsele'), swetan ([[Slāvu valodas|slāvu]]: ''svet'' — 'pasaule'), taču ne tikai, piemēram, ''tuckoris'' ([[viduslejasvācu valoda|viduslejasvācu]]: ''toucher'' — 'audējs').<ref name="Dini">{{Grāmatas atsauce |title=Baltu valodas |url=http://home.lu.lv/~pva/Prusu_valoda/Ievads/Dini_2000_266_306.pdf |author=Pjetro Umberto Dini |year=2000 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |isbn=9984-757-33-1 |page=304 |access-date={{dat|2013|07|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305043257/http://home.lu.lv/~pva/Prusu_valoda/Ievads/Dini_2000_266_306.pdf }}</ref>

=== Arhaismi ===

Prūšu valodā sastopami vārdi, kuriem nav paralēlu formu latviešu un lietuviešu valodās, un tie parasti tiek uzskatīti par baltu arhaismiem, piemēram: ''aglo'' (salīdzinājumā ar [[latviešu valoda|latviešu]] un {{val|lt|lietus}}), ''daddan'' (sal. ar {{val|lv|piens}} un {{val|lt|pienas}}), ''garbis'' (sal. ar {{val|lv|kalns}} un {{val|lt|kalnas}}), ''kērdan'' (sal. ar {{val|lv|laiks}} un {{val|lt|laikas}}), ''pintis'' (sal. ar {{val|lv|ceļš}} un {{val|lt|kelias}}).<ref name="Dini" />

== Alfabēts ==

Jaunprūšu alfabētā ir 38 burti:{{nepieciešama atsauce}}
* Aa Bb Cc Dd Ḑḑ Ee Ēē Ff Gg Ģģ Hh Ii Īī Jj Kk Ķķ Ll Mm Nn Ņņ Oo Ōō Pp Qq Rr Ŗŗ Ss Šš Tt Ţţ Uu Ūū Vv Ww Xx Yy Zz Źź.

== Pamatfrāzes ==

{| class="wikitable"
|- style="background:#ffdead;"
! Tulkojums
! Frāze
|-
|Prūšu valoda || ''Prūsiskan''
|-
|Prūsija || (''Prūsa'') un (''Prūsija'')
|-
|Sveiki || ''Kaīls''
|-
|Labrīt || (''Kaīls Anksteīnai'')
|-
|Kungs || ''Rekyse'', ''Rikijs (Rikīs)''
|-
|Uz redzēšanos || ''Sanday (Sandēi)'', (''Ērdiw'')
|-
|Paldies || ''Dīnckun (Dīnkun)''
|-
|Cik? || (''Kelli?'')
|-
|Jā || ''Jā''
|-
|Nē || ''Ni''
|-
|Ja || ''Eg (Ik)''
|-
|Dzert || ''Poutwei (Pūtwei)''
|-
|Nauda || ''Peningāi''
|-
|Dot || ''Daton (Dātun)''
|-
|Koks || ''Garrin''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Lejasprūsiskais dialekts]]

== Literatūra ==

* Топоров В.Н. Прусский язык. Словарь. — Москва, 1975-1980

== Ārējās saites ==
{{commons|Category:Prussian language|Prūšu valoda}}
{{Incubator|code=prg}}
* [http://donelaitis.vdu.lt/prussian/index.htm Dr. Leta Palmaiša izveidotā, zinātniskā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110806112605/http://donelaitis.vdu.lt/prussian/index.htm |date={{dat|2011|08|06||bez}} }}
* [http://wirdeins.twanksta.org/ Prūšu interneta vārdnīca]
* [https://web.archive.org/web/20071123111400/http://forum.prusai.org/home Prūšu virtuālais forums]
* [http://awizi.twanksta.org/ Tīmekļa vietne prūšu valodā]
* [https://web.archive.org/web/20130831221506/http://www.rikoyota.oh.lv/ Latvijas Prūšu Brālība (biedrība)]
* [http://prusa.strefa.pl/nertiks.html Pirmā tīmekļa vietne prūsu valodā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120204200843/http://prusa.strefa.pl/nertiks.html |date={{dat|2012|02|04||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20070106024359/http://www.freewebs.com/prusa/ Prūsiskan Pāusan (prūšu valodas lappuse)]
* [https://web.archive.org/web/20091027064751/http://geocities.com/Athens/Ithaca/6623/ Jātvingu valodas vārdnīca]
* [https://web.archive.org/web/20160405121406/http://wikipedia.prusaspira.ez.lv/ Neoficiālā Vikipēdija prūšu valodā]

{{val|aizmetnis}}
{{Baltu valodas}}

[[Kategorija:Rietumbaltu valodas]]
[[Kategorija:Mirušās valodas]]

[[eo:Praprusoj#Kristanigo kaj la praprusa lingvo]]