Siena

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par arhitektūras elementu. Par pilsētu Itālijā skatīt rakstu Sjēna.
Veca ķieģeļu siena

Siena ir telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums. Lielākoties sienas ir daļa no ēkas konstrukcijas, kur tā uzņem uz sevi dažādas slodzes, nošķir telpas un veic citas funkcijas. Ēkas siena ir galvenā ēkas vertikāli norobežojošā konstrukcija. Izdala ēkas ārsienas (fasādes) un iekšsienas. Ārsienas sīkāk iedala pēc darbības rakstura nesošajās, pašnesošajās un nenesošajās sienās. Nesošās sienas veic norobežojošo un nesošo konstrukciju funkcijas, uzņemt pārseguma, jumta, vēja un pašsvara slodzes. Pašnesošas sienas balstās uz pamatiem un ir savienotas ar ēkas karkasu. Tās uzņem pašsvara slodzes visas ēkas augstumā. Nenesošās sienas veic norobežojošo konstrukciju funkcijas, uzņem pašsvara slodzes viena stāva ietvaros un uzņem vēja slodzes. Iekšsienas iedala nesošajās un nenesošajās (starpsienas). Kopā ar pārsegumu iekšsienas veido noturīgu ēkas nesošo karkasa sistēmu.

Sienas var iedalīt arī pēc būvmateriāliem un konstruktīvā risinājuma (mūra, lielbloku, paneļu, vienslāņa, daudzslāņu sienās). Sienas būvmateriālus un biezumu noteic aprēķinu ceļā, ekonomiski novērtējot siltumtehniskās, izturības, noturības, skaņizolācijas, ugunsdrošības u.c. prasības; projektēšanā un celtniecībā ievēro celtniecības normas un noteikumus.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]