Skūpsti mani nāvējoši

Vikipēdijas lapa
Skūpsti mani nāvējoši
Oriģinālais
nosaukums		 Kiss Me Deadly
Žanrs film noir
Režisors Roberts Oldričs
Producents Roberts Oldričs
Galvenajās
lomās
Studija Parklane Pictures
Izplatītājs United Artists
Izdošana
  • 1955. gada 18. maijs
Ilgums 106 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
IMDb profils

"Skūpsti mani nāvējoši" (angļu: Kiss Me Deadly) ir 1955. gada ASV film noir filma, kuras režisors un producents ir Roberts Oldričs. Filmā galvenās lomas atveido Ralfs Mīkers, Alberts Dekers, Pols Stjuarts, Huano Ernandess un Gabija Rodžersa. Savas pirmās kinolomas filmā atveido arī Maksīne Kūpere un Klorisa Līčmena. Filma balstīta uz Mikija Spileina tāda paša nosaukuma 1952. gada kriminālromānu.

Filma stāsta par Losandželosas privātdetektīvu, kurš tiek iesaistīts sarežģītā mistērijā pēc tam, kad uzņēmis uz ceļa kādu noslēpumainu stopētāju.

Filmas "Skūpsti mani nāvējoši" pirmizrāde notika 1955. gada 18. maijā un to izplatīja United Artists. Lai gan filma sākotnēji izpelnījās kritiku, mūsdienās to uzskata par vienu no visu laiku ietekmīgākajām un svarīgākajām film noir žanra filmām. Tā stilistiski atgādina franču jaunā viļņa filmas un ir ietekmējusi tādu kinorežisoru kā Fransuā Trifo, Žana Lika Godāra, Aleksa Koksa un Kventina Tarantīno darbus. 1999. gadā filma iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".[1] Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 98% vērtējums.[2]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Maiks Hammers (Ralfs Mīkers) ir skarbs privātdetektīvs, kurš ar savu sabiedroto un mīļāko Veldu (Maksīne Kūpere) parasti strādā pie šķiršanās lietām. Kādu vakaru Hammeru uz ceļa pēkšņi aptur no tuvumā esošās psihiatriskās slimnīcas izbēgusī Kristīna (Klorisa Līčmena). Hammers viņu uzņem savā mašīnā un piekrīt aizvest viņu uz tuvāko autobusa pieturu. Kristīna tad Hammeram saka, lai, kas arī notiktu, "atceries par mani", atsaucoties uz Kristīnas Roseti dzejoli. Viņus aptur slepkavas. Hammers noklausās, kā Kristīna spīdzina, līdz viņa nomirst. Slepkavas mašīnu ar mirušo Kristīnu un bezsamaņā esošo Hammeru nogrūž no klints.

Hammers atmostas slimnīcā. Viņš nolemj izmeklēt Kristīnas nāvi, ticot, ka tai ir "jābūt saistītai ar kaut ko lielu". No sievietes dzīvokļa viņš atgūst dzejoļu grāmatu, dažas rindas no Roseti dzejoļa "Atceries" lasot skaļi un mēģinot saprast ko tās varētu nozīmēt.

Hammers dodas uz Lilijas Karveres (Gabija Rodžersa) dzīvokli, kas bija Kristīnas istabas biedrene. Lilija paziņo Hammeram, ka viņa slēpjas un lūdz viņa aizsardzību. Viņa meklē kādu noslēpumainu kasti, kas, pēc viņas domām, satur bagātību. Hammers vēlāk dodas uz gangstera Karla Evello (Pols Stjuarts) savrupmāju, kurš arī meklē kasti. Hammers izvairās no viņa rokaspuišiem un sastop pašu Karlu, kuru sākotnēji iespaido Hammera nekaunība, un viņš piedāvā vienoties, taču ātri vien atsauc piedāvājumu.

Hammera draugs Niks, automehāniķis, kurš palīdzēja neitralizēt Hammera automašīnā ievietotās bumbas, tiek nogalināts. Karla rokaspuiši nolaupa Hammeru un aizved viņu uz izolētu pludmales namu pie cita sabiedrotā, G.E. Soberina (Alberts Dekers), kurš tiek atklāts ka Kristīnas un Nika slepkava. Pirms Hammera iztaujāšanas, viņš injicē viņā nātrija tiopentālu.

Viņu mēģina iztaujāt Karls Evello, taču nekādu informāciju nesaņem. Hammeram izdodas atbrīvot vienu roku no virvēm un izbēgt. Viņš piemāna vienu no rokaspuišiem, lai viņš nogalina savu priekšnieku un vēlāk nogalina arī viņu pašu. Morgā, kurā atrodas Kristīna, viņš atgūst atslēgu, ko viņa bija norijusi. Atslēga viņu aizved uz Holivudas sporta klubu, kur viņš dodas kopā ar Liliju. Vienā no sporta kluba skapīšiem viņš atrod aizdomīgi karstu kasti, kuru, nedaudz paverot vaļā, viņš apdedzina roku. Iznākot no sporta kluba, Lilija ir pazudusi. Viņš dodas pie sava drauga, leitnanta Mērfija, taču viņš viņu brīdina, ka kaste ir saistīta ar slepenu valdības projektu, kas līdzinās Manhetenas projektam.

Hammers dodas atpakaļ uz pludmales namu. Pirms viņš ierodas, Lilija, kuras īstais vārds ir Gabriela un kura ir viltvārde, tur ir kopā ar Soberinu. Viņiem ir kaste, kā arī guļamistabā ieslodzīta Velda. Gabriela nošauj Soberinu, lai dabūtu kasti tikai sev. Mirstot Soberins brīdina Gabrielu kasti neatvērt.

Ierodas Hammers, Gabriela viņam saka "noskūpsti mani, Mik" un sašauj viņu. Viņa atver kasti, kas izstaro apžilbinošu gaismu un skaļu skaņu. Gabriela kliedz un strauji sāk lielām liesmām degt. Ievainotais Hammers pieceļas kājās un sameklē Veldu. Pāris kopā izbēg no degošās mājas, kas lielām liesmām eksplodē.

Ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka filma ir metafora par paranoju un bailēm, kādas pastāvēja Aukstā kara laikā.[3] Mūsdienu kino zinātnieki nodēvējuši "Skūpsti mani nāvējoši" par vienu no ietekmīgākajiem ASV film noir paraugiem, slavējot filmas nihilistisko toni, klasisko lubu literatūras varoņu interpretāciju un pārsteidzošās beigas.[4][5][6][7] "Skūpsti mani nāvējoši" minēts kā franču jaunā viļņa stilistiskais priekštecis.[8] Fransuā Trifo, tāpat kā Žans Liks Godārs, ir atzinis filmas ietekmi uz viņa filmu veidošanas stilu.[8][9] 1960. gados abi filmu veidotāji šo filmu reklamēja kā vienīgo ASV filmu, kas "visvairāk ir atbildīga par franču jauno vilni".[9] Kastes atvēršana un spožā gaisma ir atveidotā arī tādās filmās kā Repo Man (1984), "Ronins" (Ronin, 1998) un, viszināmāk, Kventina Tarantīno filmā "Lubene" (1994).[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Preserving the Silver Screen (December 1999) - Library of Congress Information Bulletin». www.loc.gov. Skatīts: 2023-10-01.
  2. ↑ «Kiss Me Deadly - Rotten Tomatoes». www.rottentomatoes.com (angļu). 1955-05-18. Skatīts: 2023-10-01.
  3. ↑ Stephnen Prince. Visions of Empire: Political Imagery in Contemporary American Film. Praeger/Greenwood, 1992. ISBN 0-275-93662-7.
  4. ↑ Alex Cox. «Nuclear-powered nastiness». The Guardian (en-GB), 2006-06-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-01.
  5. ↑ «Kiss Me Deadly». The Criterion Collection. Skatīts: 01.10.2023.
  6. ↑ Rahul Hamid. «Kiss Me Deadly (Robert Aldrich, 1955) – Senses of Cinema» (en-US), 2007-08-27. Skatīts: 2023-10-01.
  7. ↑ The New Yorker. «DVR Alert: Kiss Me Deadly». The New Yorker (en-US), 2010-03-19. ISSN 0028-792X. Skatīts: 2023-10-01.
  8. ↑ 8,0 8,1 «The revised ending of Kiss Me Deadly». EW.com (angļu). Skatīts: 2023-10-01.
  9. ↑ 9,0 9,1 Max Allan Collins, James L. Traylor. Mickey Spillane on Screen: A Complete Study of the Television and Film Adaptations. Jefferson, North Carolina : McFarland, 2018. ISBN 978-0-786-49242-8.
  10. ↑ «The classic film that inspired the 'Pulp Fiction' briefcase». faroutmagazine.co.uk (en-US). 2022-06-19. Skatīts: 2023-10-01.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Skūpsti_mani_nāvējoši&oldid=4013001"