Skaihai nunataki

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaihai nunataki
Kontinents Antarktīda
Novietojums Pālmera Zeme
Garums 15 km
Platums 6 km
Augstākais kalns Kehila kalns
Augstums 1755 m
Koordinātas 74°52′S 71°30′W / 74.867°S 71.500°W / -74.867; -71.500Koordinātas: 74°52′S 71°30′W / 74.867°S 71.500°W / -74.867; -71.500
Skaihai nunataki (Antarktīda)
Skaihai nunataki
Skaihai nunataki

Skaihai nunataki (angļu: Sky-Hi Nunataks) ir ap 15 km gara un 6 km plata klinšu atsegumu (nunataku) grupa Antarktīdā. Izvietojušies Pālmera Zemes dienvidos uz ziemeļaustrumiem no Merika kalniem. Sastāv no vairākiem atsevišķiem nunatakiem, augstākais no kuriem ir Kehila kalns (1755 m vjl). Atklāti un nofotografēti no lidmašīnas Finna Ronnes 1947./1948. gada ekspedīcijas laikā, nosaukti sakarā ar Sky-Hi magnetosfēras zondēšanas projektu, kura īstenošanai 1961. gadā 165 km uz dienvidaustrumiem no nunataku grupas tika ierīkota vasaras pētniecības stacija “Skaihai” (vēlāk — Eitsa).[1] Kopš 1993. gada zilā ledus apvidus nunataku grupas vidienē dienvidos no Lanceroti kalna tiek izmantots kā britu antarktiskās programmas transporta mezgls, kur izveidots lidlauks un Skaiblū vasaras polārstacija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]