Skaihai nunataki
| Skaihai nunataki | |
|---|---|
| Kontinents | Antarktīda |
| Novietojums | Pālmera Zeme |
| Garums | 15 km |
| Platums | 6 km |
| Augstākais kalns | Kehila kalns |
| Augstums | 1755 m |
| Koordinātas | 74°52′S 71°30′W / 74.867°S 71.500°WKoordinātas: 74°52′S 71°30′W / 74.867°S 71.500°W |
  Skaihai nunataki | |
Skaihai nunataki (angļu: Sky-Hi Nunataks) ir ap 15 km gara un 6 km plata klinšu atsegumu (nunataku) grupa Antarktīdā. Izvietojušies Pālmera Zemes dienvidos uz ziemeļaustrumiem no Merika kalniem. Sastāv no vairākiem atsevišķiem nunatakiem, augstākais no kuriem ir Kehila kalns (1755 m vjl). Atklāti un nofotografēti no lidmašīnas Finna Ronnes 1947./1948. gada ekspedīcijas laikā, nosaukti sakarā ar Sky-Hi magnetosfēras zondēšanas projektu, kura īstenošanai 1961. gadā 165 km uz dienvidaustrumiem no nunataku grupas tika ierīkota vasaras pētniecības stacija “Skaihai” (vēlāk — Eitsa).[1] Kopš 1993. gada zilā ledus apvidus nunataku grupas vidienē dienvidos no Lanceroti kalna tiek izmantots kā britu antarktiskās programmas transporta mezgls, kur izveidots lidlauks un Skaiblū vasaras polārstacija.