Skudrlauvu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Skudrlauvu dzimta
Skudrlauvas kāpurs
Skudrlauvas kāpurs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaTīklspārņu kārta (Neuroptera)
VirsdzimtaSkudrlauvu virsdzimta (Myrmeleontoidea)
DzimtaSkudrlauvu dzimta (Myrmeleontidae)
Iedalījums
Skudrlauvu dzimta Vikikrātuvē

Skudrlauvu dzimta (Myrmeleontidae) ir pie tīklspārņu kārtas piederoši kukaiņi. Parastā skudrlauva pieder pie skudrlauvu dzimtas, kuru pasaulē pārstāv aptuveni 2200 skudrlauvu sugu. Latvijā atrodamas 3 skudrlauvu sugas. Visbiežāk izplatītā ir parastā skudrlauva (Myrmeleon formicarius), retāk — Euroleon nostras un Myrmeleon bore.

Skudrlauvas savu nosaukumu ieguvušas savu kāpuru dēļ — tie veido ķerambedrītes saviem upuriem, pa zemi staigājošiem kukaiņiem. Parastās skudrlauvas kāpuri no Eiropas sugām ir vismazāk prasīgie pret augsnes sasilšanu; tiem pietiek, ja smiltis sasilst līdz 40 °C. Skudrlauvas kāpurs ir vienu līdz pusotru centimetru garš, tā ķermeņa krāsa ir brūngana, parasti atkarīga no substrāta, kur kāpurs dzīvo, krāsas.

Pieaugušo skudrlauvu ķermeņa garums sasniedz četrus centimetrus, bet spārnu plētums dažreiz pārsniedz septiņus centimetrus. Kukaiņiem ir 4 spārni, parasti tie ir bezkrāsaini ar nedaudziem brūnganiem plankumiem. Pieaugušu kukaini var redzēt jūnija beigās, arī jūlijā. Kukaiņi ir neveikli lidotāji.

Skudrlauvām spārni ir bagātīgi punktoti.

Skudrlauvas visvieglāk novērot vietās, kur ir to kāpuriem piemērotas sausas, irdenas smiltis, kas saulē labi uzsilst. Tās ir kāpās, priežu mežu malās un izcirtumos, smilšainās ceļmalās. Visvieglāk skudrlauvas ir novērot pēc to kāpuru ķerambedrītēm — krāteriem.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skudrlauvu dzimta (Myrmeleontidae)