Slotiņu ciesa
| Slotiņu ciesa Calamagrostis epigeios L. Roth | |
|---|---|
 Slotiņu ciesa (Calamagrostis epigeios) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Ciesas (Calamagrostis) |
| Suga | Slotiņu ciesa (Calamagrostis epigeios) |
 Slotiņu ciesa Vikikrātuvē | |
Slotiņu ciesa (Calamagrostis epigeios L. Roth) ir daudzgadīgs Latvijā bieži sastopams graudzāļu dzimtas lakstaugs, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā. Tas sastopams sausās līdz vidēji mitrās vietās. Atšķirībā no citām Calamagrostis ģints sugām tā labāk pacieš sausumu un ir piemērojusies arī iesāļām piejūras augsnēm[1]. Suga raksturīga sukcesionālo augu sabiedrībām un, strauji savairojoties, izspiež citas sugas no dzīvotnes.[2] Ar citām ciesām bieži veido starpsugu hibrīdus, kas ir salīdzinoši mitrāku vietu augi. [3]
Morfoloģiskais apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Slotiņu ciesa sasniedz 50—130 cm garumu, tās stiebrs ir stingrs, stāvs, zem skaras raupjš. Lapas virspuse ir pelēkzaļa, taču apakša zaļa, lapu platums ir 0,5—1,0 cm, tās tāpat kā stiebrs ir raupjas. Ziedkopa ziedēšanas laikā violetam vēlāk dzeltenbrūna, šaura, blīva 10—25 cm gara. Vārpiņas plēksnēs īlenveidīgas,0,5—1,0 cm garas, gals akotains, škautne dzeloņaina . Akots taisns, garš (līdz 0,9 cm) garāks par ārējo zieda plēksni. Auglis — grauds. Zied jūnijā un jūlijā.[4] Daži autori par slotiņu ciesas pasugu uzskata Latvijā reti sastopamo Calamagrostis epigeois spp. meinhausenii Tzvelev., citi to uzskata par atsevišķu sugu Meinhauzena ciesu (Calamagrostis meinhausenii (Tzelev) Viljasoo). Šis taksons no slotiņu ciesas atšķiras ar gludu nevis raupju stiebru zem ziedkopas, kā arī īsākām vārpiņām (0,4–0,6 cm). Meinhauzena ciesa parasti aug piekrastes smiltājos. [3]
Biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sausas vietas dzelzceļa malās, ceļa malās, sausās pļavās un nezālienēs.[2]
Ekspansijas riski un potenciālā ierobežošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā kā slotiņu ciesa ir stīgojoša graudzāle, tā ātri spēj izveidot monodominantas audzes, izspiežot no dzīvotnes citas sugas. Pļaušana reizi sezonā mazefektīva, tāpat kā ganīšana, jo dzīvnieki izvairās to ēd nelabprāt. Efektīvākai ierobežošanai nepieciešams slotiņu ciesu pļaut vismaz divas reizes sezonā, nopļauto zāli pēc tam novācot. Šādā gadījumā suga sāk samazināties pēc 7—8 gadiem. Cits risinājums ir zvaguļu piesēja, jo tie ir pusparazīti, kas parazitē uz ciesas saknes. Monodominantas ciesu audzes nav ieteicams dedzināt, jo tas izraisīs pretēju efektu — suga turpinās izplatīties. Sugu iespējams ierobežot arī ar dziļās aršanas palīdzību, ko jāveic rudenī (vismaz 40– 50 cm). Šādā veidā sals palīdzēs iznīcinār saknes un dziļā aršana sagatavos augsni dabisko zālāju sugām.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ornamental grass nursery». Ornamental grass nursery. Arhivēts no oriģināla, laiks: 20.09.2018. Skatīts: 16.12.2018.
- ↑ 2,0 2,1 «Latvijas daba». latvijasdaba.lv. Skatīts: 16.12.2018.
- ↑ 3,0 3,1 Normunds Priedītis. Latvijas augi. Gandrs poligrāfija. 888. lpp. ISBN 978-9934-8015-2-5.
- ↑ «Latvijas daba». latvijasdaba.lv. Skatīts: 16/12/2018.
- ↑ Solvita Rūsiņa. Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā. Sigulda : Dabas aizsardzības pārvalde. ISBN 978-9934-8590-6-9.