7K-OK № 1
| 7K-OK № 1 | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| 7К-ОК № 1 | |||||
| KA veids | Kosmosa kuģis | ||||
| Izgatavotāji | OKB-1 | ||||
| Bāzes platforma | Sojuz (7K-OK) | ||||
| Apkalpe | 0 | ||||
| Starta datums | 14.12.1966. | ||||
| Starta vieta | Baikonura 31/6 | ||||
| Nesējraķete | Sojuz | ||||
| Masa | 6450 kg | ||||
| Programma Sojuz | |||||
| |||||
7K-OK № 1 bija PSRS Sojuz sērijas 7K-OK bezpilota kosmosa kuģis. Tam 1966. gada 23. aprīlī starta laukumā neplānoti iedarbojās avārijas glābšanas sistēma (AGS), izraisot nesējraķetes aizdegšanos un eksploziju.
Pēc sākotnējā plāna pasīvajam 7K-OK № 1 bija paredzēts būt par saslēgšanās mērķi aktīvajam kuģim 7K-OK № 2 (Kosmos-133). 7K-OK № 2 tika palaists 1966. gada 28. novembrī, bet konstrukcijas kļūmes dēļ tam ātri iztērējās tuvošanās un orientācijas sistēmas raķešdegviela. Aptuveni pēc diennakts bija jāstartē 7K-OK № 1, bet tā palaišana tika atcelta.
Vēlāk tika nolemts 7K-OK № 1 palaist 14. decembrī, lai notestētu sistēmas, bez saslēgšanās ar citu kuģi. Starts bija paredzēts 16:00 pēc vietējā laika. Pēc galvenās pakāpes iedarbināšanas viens sānu pakāpes dzinējs neaizdegās, un automātiskā vadības sistēma izslēdza visus dzinējus. Pēc 27 minūtēm negaidīti iedarbojās avārijas glābšanas sistēma. Nolaižamais aparāts ar izpletni veiksmīgi nosēdās 300 m attālumā no starta laukuma. AGS pulvera lādiņa darbības rezultātā sākās ugunsgrēks otrajā pakāpē, un uguns ātri pārsviedās uz citām pakāpēm. Pēc dažām minūtēm notika raķetes sprādziens. Eksplozija iznīcināja starta kompleksu 31. Bojā gāja starta apkalpošanas virsnieks.[1]
Sākotnēji tika secināts, ka avārijas glābšanas sistēmas aktivizēšana notikusi tāpēc, ka raķete bijusi sašķiebusies. Sistēmas automātika bija ieprogrammēta tā, ka, raķetei sasveroties vairāk par 7 grādiem, iedarbojas AGS. Raķetes sašķiebšanos varēja izraisīt apkalpošanas fermas pacelšana pēc atceltā starta. Vēlāk izrādījās, ka AGS var nostrādāt arī pēc sprieguma zuduma uz sistēmas kontaktiem, kas notiek starta atcelšanas gadījumā. Žiroskopi pēc kādu laika ieņem galējo stāvokli un automātiski dod komandu startēt avārijas glābšanas sistēmai.
Iemesls, kāpēc avārijas glābšanas sistēmas darbības rezultātā aizdegās nesējraķete, bija tas, ka, atdalot nolaižamo aparātu no dzinēju un iekārtu nodalījuma, notika noplūde no dzesēšanas caurulēm, kurās bija viegli uzliesmojošs šķidrums.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ ТРУДНЫЙ "СОЮЗ" Первушин Антон. Звездные войны. СССР против США
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Каманин Николай Петрович. СКРЫТЫЙ КОСМОС. КНИГА 2-я. 1964—1966 ГГ.
- Глава 5. Рождение «Союзов» Arhivēts 2017. gada 24. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Черток Борис Евсеевич. Ракеты и люди