Pāriet uz saturu

Spīdolas balva

Vikipēdijas lapa

Spīdolas balva ekonomikā tiek piešķir par ieguldījumu ekonomiskās brīvības attīstībā Latvijā. Ekonomistu apvienība 2010 Spīdolas balvu ekonomikā pasniedz 2. februārī Spīdolas vārda dienā.

Ekonomistu apvienība 2010 ir dibināta 1994. gadā, ar mērķi veicināt ekonomisko domu un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību Latvijā. Tā ir viena no vecākajām sabiedriskajām organizācijām atjaunotajā Latvijas Republikā un apvieno ekonomistus — praktiķus un teorētiķus.

Apvienības galvenie darbības virzieni ir ekonomisko programmu izstrādāšana un to īstenošanas veicināšana, ekonomisko pētījumu organizēšana un veikšana, konferenču un diskusiju organizēšana

Spīdolas balvas ieguvēji:

  • 2012. gadā Spīdolas balvu ekonomikā saņēma Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Apbalvojums laureātam piešķirts par konkurētspējīgas izglītības vīzijas radīšanu un pirmajiem panākumiem, reformējot nozari kvalitatīvas izglītības virzienā.
  • 2011. gadā Spīdolas balvu ekonomikā saņēma Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans. Apbalvojums laureātam piešķirts par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem ekonomikas jomā, kuros, ar Latvijā līdz šim neizmantotām metodēm, aprēķināts pēdējā desmitgadē emigrējušo iedzīvotāju skaits, analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz tautas attīstību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju vecuma struktūru, produktivitāti, darbaspēka apjomu un citiem rādītājiem.
  • 2010. gadā balvu saņēma fonda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Prestižais apbalvojums laureātei piešķirts par pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” izveidi ekonomiskās krīzes kulminācijā 2009. gada rudenī, kad ar nelieliem administratīviem resursiem radīta un Latvijas mērogā funkcionē nozīmīga pilsoniskās sabiedrības pašorganizēšanās un sociālās solidaritātes sistēma iedzīvotāju atbalstam krīzes apstākļos, mazinot nepieciešamību valstij paaugstināt nodokļus sociālo problēmu risināšanai.
  • 2009. gadā balvu saņēma “Latvijas Kokrūpniecības federācijas” prezidents un a/s “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Juris Biķis. Prestižais apbalvojums laureātam piešķirts par profesionālā mūža ieguldījumu mežu nozares konkurētspējīgā attīstībā — sekmīgā privatizācijā, uz zināšanām balstītā koksnes padziļinātā pārstrādē, jaunu eksporta tirgu apguvē, kā arī efektīvas pārvaldības iemaņu nodošanā nākamajām paaudzēm.
  • 2008. gadā balvu saņēma Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Viņš tika godināts par Latvijas kultūras spēka parādīšanu pasaulei un pasaules vērtību atklāšanu Latvijai, ieviešot inovatīvus risinājumus uzņēmējdarbībā un 12 gadus vadot un attīstot Latvijas Nacionālo operu par starptautiski konkurētspējīgu zīmolu.
  • 2007. gadā balvu saņēma Latvijas Valsts eksprezidentei Vaira Vīķe-Freiberga par konsekventu un mērķtiecīgu darbu, veicinot Latvijas atpazīstamību potenciālo investoru vidē, Latvijas eksportspēju un atbalstot Latvijas uzņēmējus.
  • 2006. gadā balvu saņēma toreizējā „Hansabankas” prezidentei Ingrīda Blūma par sekmīgas, atvērtas, inovatīvas un sociāli atbildīgas finanšu institūcijas izveidi Latvijā, kura spēj piedāvāt klientiem brīvā tirgus principiem atbilstošus un dzīves kvalitātes paaugstināšanai piemērotus finanšu risinājumus.
  • 2005. gadā Spīdolas balvu ekonomikā saņēma Air Baltic prezidents un izpilddirektors Bertolds Martins Fliks par tiešo lidojumu un pasažieru skaita dubultošanu, pielietojot pieejamu un elastīgu cenu politiku.
  • 2004. gadā balvu saņēma divi kandidāti — par lata atjaunošanu Latvijā 1993. gadā un turpmāko tā vērtības nelokāmu uzturēšanu, par spīti neefektīvo saimniecisko struktūru politiskajam spiedienam to saņēma Einars Repše, bet Andris Šķēle par reformu programmas īstenošanu ekonomiski kritiskajos 1996. — 1997. gados, t. sk. bezdeficīta budžeta filozofijas iedzīvināšanu.

Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva tika pasniegta par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs un mākslā. Balvu 1993. gadā iedibināja Latvijas Kultūras fonds.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]