Stacijas dežurants un vilcienu dispečers ir dzelzceļa atbildīgie darbinieki par drošu vilcienu kustības organizāciju. Pirmajā gadījumā vilcienu kustību vada atsevišķā sadales punktā un tam tieši piekļaujošajos posmos, bet otrajā - veselā iecirknī vai pat vairākos iecirkņos vienlaicīgi, kur ietilpst vairāki sadales punkti un posmi. Nejaukt ar stacijas ēkas dežurantu, kurš lielās stacijās ir atbildīgs par kārtību stacijas ēkā. Stacijas dežurants pilda visus vilcienu dispečera rīkojumus pat, ja vilcienu dispečera rīcībā neatrodas centralizācijas iekārta ierīču tiešai darbināšanai[1]. Kad SCB iekārtu attīstība bija zemā līmenī, katrā sadales punktā uz vietas atradās stacijas dežurants, kurš parasti strādāja diennakti dalot maiņās, bet vilcienu dispečers norādījumus par vicienu palaišanas priekšrocībām deva pa telefonu. Toties līdz ar tehnoloģisko SCB iekārtu progresu radās iespēja visas stacijas dzežuranta funkcijas pārlikt uz vilcienu dispečera pleciem un daļēji atteikties no stacijas dežurantiem, kas deva darba algas fonda ietaupījumu un rīkojumu veiktspējas operativitāti. Tomēr pilnībā atteikties no stacijas dežurantiem nav iespējams, jo SCB iekārtu bojājuma gadījumā vai liela manevru apjoma darbu laikā, kā arī dzelzceļa infrastruktūras remontdarbu laikā vilcienu dispečers stacijas nodod vietējā vadībā stacijas dežuranta rīcībā. Pretājā gadījumā vilcienu dispečera kapacitāte neļauj tikt galā ar lielo darba apjomu. Vilcienu dispečera darbs ir ļoti emocionāli smags ar lielu atbildības nastu, tāpēc tas var atstāt ietekmi uz veselību[2]. Lielās stacijās un ārpusklases stacijās pēc darba apjoma piepūles stacijas dežuranta un vilcienu dispečera amats var būt vairāk vai mazāk līdzvērtīgs.