Svētais Džovanni Kalabria (latīņu: Giovanni Calabria (dzimis 1873. gadā, Veronā, miris 1954. gada 4. decembrī) bija katoļu garīdznieks, kas savā pastorālajā kalpošanā īpaši rūpējās par jauniešiem un nabadzīgajiem.
Džovanni Kalabria par priesteri iesvētīts 1901. gadā. 1907. gadā nodibināja īpašu māju pusaudžiem. Viņa darbības iedvesmoti daudzi katoļticīgie sekoja līdzīgam piemēram. 1910. gadā, viņa karitatīvai darbībai paplašinoties, radās sieviešu institūts Dievišķās Providences nabadzīgās kalpones un 1949. gadā pontifikālo apstiprinājumu ieguva Dievišķās Providences nabadzīgo kalpu institūts vīriešiem.[1]
