Svīta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Svīta (franču: suite — 'virkne') ir baroka instrumentālās mūzikas forma,[1] kas sastāvs no četriem vai vairākiem patstāvīgiem skaņdarbiem.[2] Parasti svītā tiek iekļautas vairākas dejassarabanda, gavote, menuets, kuranta, allemande un citas, bet svītā arī varēja būt cita veida skaņdarbi, piemēram, prelūdijas, uvertīras vai ārijas. Baroka laikā svītas tika rakstītas gan orķestrim, gan soloinstrumentiem.[2] Termins "svīta" radās tika 17. gadsimta vidū, lai gan šāda tipa skaņdarbi tika sacerēti jau agrāk, bet gadsimtu vēlāk — 18. gadsimta 50. gados svītu popularitāte kritās, bet 19. gadsimtā svītas atkal kļuva populāras, piemēram, Pēteris Čaikovskis šajā laikā uzrakstīja svītu no baleta "Riekstkodis".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilustrētā angļu valodas vārdnīca. Oxford University Press. 832. lpp. ISBN 9984-17-446-8.
  2. 2,0 2,1 I. Grauzdiņa, I. Vasmanis "Mūzika 7. klasei", 92.lpp