Šventoja

Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Sventāja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Šventoja Šventoji
Šventoja pie Šventupes
Izteka	Dūkštas ezers, Ignalinas rajona pašvaldība 55°32′59″N 26°18′22″E
Ieteka	Nere 55°5′39″N 24°21′2″E
Garums	242 km
Vidējā caurtece	56,1 m³/s
Baseina platība	6889 km²
Šventoja Šventoji Vikikrātuvē

Šventoja (lietuviešu: Šventoji), agrāk arī Sventa, ir upe, kas tek caur Lietuvas ziemeļaustrumu daļu. Upe ir 242 km gara, tās izteka atrodas pie Dūkštas pilsētas Ignalinas rajona pašvaldībā. Ietek Neres upē pie Jonavas.

Vēsture

13. gadsimtā Šventojas upes baseinā atradās ķēniņam Mindaugam pakļautā Lietavas zeme, pie Anīkšču pilsētas atrodas Šeimīnišķēļu pilskalns, viena no visiespējamākajām vietām, kur atradusies Mindauga pils Voruta. Pēc Mindauga kristīšanās viņš 1255. gadā atteicās no Sēlijas zemes par labu Rīgas arhibīskapam. Dāvinātās teritorijas dienvidu robeža gāja pa Sventas (tagad Šventojas) upi, Latuvas upi, Lavenas upi līdz Mūsas upei.

Līdz 14. gadsimta sākumam Šventojas upes labā krasta zemes atradās žemaišu pakļautībā, bet vēlāk Lietuvas dižkungs Vītenis Žemaitijas robežu atvirzīja līdz Nevēžas upei.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šventoja (upe).