Sānu līnija

Sānu līnija ihtioloģijā ir visām zivīm raksturīgs maņu orgāns, kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu. Tādējādi tā palīdz orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu.

Sānu līnijas jutība tiek iegūta, izmantojot modificētas epitēlija šūnas, kuras reaģē uz kustības izraisītu pārvietošanos un pārraida šos signālus kā elektriskus impulsus. Sānu līnijām ir svarīga loma orientācijā. Zivis var izmantot sānu līniju sistēmu, piemēram, lai sekotu virpuļiem, kas radušies, citai zivij bēgot no plēsoņas. Sānu līnijas parasti ir redzamas kā vājas poru līnijas, kas iet gareniski pa katru pusi no žaunu vāku tuvuma līdz astes pamatnei. Lielākajai daļai abinieku kāpuru un dažiem pilnīgi pieaugušiem ūdens abiniekiem piemīt mehāniski jutīgas sistēmas, kas pēc darbības pielīdzināmas sānu līnijai.^[1]

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sānu līnija

↑ Budelmann, Bernd U.; Bleckmann, Horst (1988). "A lateral line analogue in cephalopods: Water waves generate microphonic potentials in the epidermal head lines of Sepia and Lolliguncula". Journal of Comparative Physiology A. 164 (1): 1–5. doi:10.1007/BF00612711. PMID 3236259. S2CID 8834051.

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Budelmann, Bernd U.; Bleckmann, Horst (1988). "A lateral line analogue in cephalopods: Water waves generate microphonic potentials in the epidermal head lines of Sepia and Lolliguncula". Journal of Comparative Physiology A. 164 (1): 1–5. doi:10.1007/BF00612711. PMID 3236259. S2CID 8834051.

[1]