Apskatīt Sēlija izejas kodu

{{Citas nozīmes|Latvijas kultūrvēsturisku novadu|Sēlija (nozīmju atdalīšana)|Sēlija}}
{{Latvijas vēsturiskā novada infokaste
| novada_nosaukums   = Sēlija
| karte              = Sēlija_location_Latvia.svg
| ģerboņa_attēls     = Coat of arms of Sēlija.svg
| ģerboņa_nosaukums  = Sēlijas ģerbonis
| karoga_attēls      = Sēlijas karogs.svg
| karoga_nosaukums   = Sēlijas karogs
| vpilsētas          = [[Daugavpils]], [[Jēkabpils]] <small>(abas daļēji)</small>
| platība            = 5 227
| platības_atsauce   = 
| iedzīvotāji        = 55 900<ref>[https://selija.com/par-seliju/selijas-vesturiska-zeme/ Selija.com. Sēlijas vēsturiskā zeme]</ref> 
| iedzīvotāji_gads   = 
| blīvums            = 11
| teritorijas        = {{collapsible list|title=4 novadi daļēji|[[Aizkraukles novads]]<br>[[Augšdaugavas novads]]<br>[[Jēkabpils novads]]<br>[[Krāslavas novads]]}}
| novadu_centri      = {{collapsible list|title=4 centri daļēji|[[Aizkraukle]]<br>[[Daugavpils]]<br>[[Jēkabpils]]<br>[[Krāslava]]}}
| mājaslapa          = selija.com
}}

'''Sēlija''', agrāk saukta arī par '''Augšzemi''', ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]],<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 	Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> kas ietver teritoriju no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] pie [[Zemgale]]s robežas līdz pat [[Krāslavas novads|Krāslavas novadam]] [[Baltkrievija]]s pierobežā.

Mūsdienu Sēlijas teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Sēlijas bīskapija]]s dibināšanas 1218. gadā. Senākajos tekstos tā saukta par '''Sēlenes zemi''' ({{val|la|terra, que Selen dicitur}}) vai '''Seloniju''' ({{val|la|Selonia}}).

[[Livonijas ordeņa valsts]] pastāvēšanas laikā to kopā ar 14. gadsimtā uz laiku iekarotajām [[Aukštaitija]]s zemēm sāka dēvēt par "augšgalu" ({{val|lt|Aukšzemė}}, {{val|de|Oberland}} — 'Augšzeme'). [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] un [[Kurzemes guberņa]]s laikā Sēliju mēdza dēvēt par '''Augškurzemi'''.

Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s Sēliju pieskaitīja [[Zemgale]]i un to veidoja [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes]] un [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]].

2021. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] stājās spēkā Valsts prezidenta rosinātais un [[Saeima]]s apstiprinātais “Latviešu vēsturisko zemju likums” ar mērķi aizsargāt un stiprināt Latvijas kultūras un valodas savdabību un daudzveidību. Šis bija pirmais normatīvais akts [[Latvija|Latvijas Republikā]], kurā oficiāli tika pieminēta Sēlija un precīzi definēta tās kultūrvēsturiskā teritorija.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Sēlijas vēsture|Sēlija (zeme)}}
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|thumb|270px|right|Aptuvenā 12. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā]]

Sēlijas teritorija līdz pat tās galīgajai sadalīšanai starp Livonijas ordeni un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] 14. un 15. gadsimta mijā iestiepās tālu uz dienvidiem mūsdienu [[Lietuvas Republika]]s teritorijā. Senā sēļu apdzīvotā teritorija ir apjaušama pēc sēļiem raksturīgās kāpjošās intonācijas. Ar sēļu izcelsmes problēmu nodarbojās netālu no [[Zarasi]]em dzimušais lietuviešu valodnieks [[Kazimirs Būga]] (1879—1924) un ASV dzīvojošais vēsturnieks [[Vilis Biļķins]].<ref>[[Sēlija]] un [[Kursa (valsts)|Dienvidkursa]]. Mineapole: Sēļzemnieka apgāds, 1992. - 221 lpp.</ref>

Sēļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi atrasti mūsdienu [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] Salakā (''Salakas'' Zarasu rajonā), Tauragnes pilskalnā (''Tauragnų piliakalnis'' Utenas rajonā), [[Utena|Utenā]], Svēdašos un Subāčos (''Svėdasai'' un ''Subačiai'' [[Anīkšči|Anīkšču]] rajonā) un [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] Palēvenē (''Palėvenė'' Kupišķu rajonā), [[Pasvale|Pasvalī]] un [[Saloči (miests)|Saločos]] (''Pasvalys'' un ''Saločiai'' Pasvales rajonā).

Līdz 13. gadsimtam [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] teritoriju veidoja sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, 1218. gadā tās ziemeļu novados nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]], kuras zemes 1256. gadā pēc [[Sēlijas dalīšanas līgums|Sēlijas dalīšanas]] ieguva [[Livonijas ordenis]].

Līdz [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukumam Sēlijā atradās [[Livonijas ordeņa valsts]] [[Sēlpils fogti|Sēlpils fogteja]], [[Aizkraukles komtureja]] un [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturejas]] dienviddaļa. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā šajā teritorijā 1617. gadā izveidojās [[Sēlpils virspilskunga iecirknis]].

== Teritorija ==
[[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un Sēlijas zemes]] 
[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Sēlija kā Zemgales daļa Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]]

=== Pēc 1819. gada reformas ===
[[Kurzemes guberņa]]s 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā izveidoja [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas]] ([[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils]], [[Neretas draudzes novads|Neretas]] un [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas kreisais krasts)|Aizkraukles]] [[draudzes novads|draudzes novadi]]) un [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķi]] ([[Daugavpils draudzes novads|Daugavpils (Subates)]] un [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces]] draudzes novadi).

1924. gadā Jaunjelgavas apriņķi pārdēvēja par Jēkabpils apriņķi. 1947. gada 16. oktobrī no [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] atdalīja [[Kaplavas pagasts|Kaplavas pagastu]], to iekļaujot jaunizveidotajā [[Krāslavas apriņķis|Krāslavas apriņķī]].<ref name="Latvijas PSR iedalījums">{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref>

=== Pēc 1949. gada reformas ===
Ilūkstes un Jēkabpils apriņķus likvidēja 1949. gada 31. decembrī un sadalīja sešos lauku rajonos ([[Aknīstes rajons|Aknīstes]], [[Grīvas rajons|Grīvas]], [[Ilūkstes rajons|Ilūkstes]], [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas]], [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] un [[Neretas rajons|Neretas]]).<ref>Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"</ref>

No 1952. gada 7. aprīļa līdz 1953. gada 21. aprīlim Sēlijas lauku rajonu lielākā daļa bija [[Daugavpils apgabals|Daugavpils apgabalā]], izņemot Jaunjelgavas rajonu, ko iekļāva [[Rīgas apgabals|Rīgas apgabalā]].

1953. gadā [[Grīvas pilsēta|Grīvas pilsētu]] pievienoja [[Daugavpils|Daugavpilij]], {{dat|1955|12|06}} [[Grīvas rajons|Grīvas rajonu]] pievienoja Ilūkstes lauku rajonam, bet 1956. gadā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajonam]].

1956. gadā likvidēja Aknīstes, Jaunjelgavas un Neretas lauku rajonus, to teritorijas iekļaujot [[Baldones rajons|Baldones]], [[Bauskas rajons|Bauskas]] un [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] rajonos.<ref name="Latvijas PSR iedalījums" />

1962. gada 17. aprīlī likvidēja Ilūkstes rajonu, to pievienojot Daugavpils rajonam.

1967. gada 10. janvārī Sēlijā izveidoja [[Stučkas rajons|Stučkas rajona]] daļu no [[Bauskas rajons|Bauskas rajonam]], [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonam]] un [[Ogres rajons|Ogres rajonam]] pievienotajām 1956.—1959. gadā likvidēto [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas]], [[Neretas rajons|Neretas]] un [[Pļaviņu rajons|Pļaviņu rajonu]] daļām.

=== Pēc 2008. gada reformas ===
[[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Sēlijas kultūrvēsturiskais novads (brūnā krāsā) un pilsētas (2009)]]
Pēc Latvijas Republikas Saeimā 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Zemgales vēlēšanu apgabala Sēlijas daļā atradās 10 novadi un 2 republikas pilsētas:

{{columns|
|col1=
* [[Aknīstes novads]], 
* [[Ilūkstes novads]],
* [[Jaunjelgavas novads]],

|col2=
* [[Jēkabpils novads]], 
* [[Neretas novads]], 
* [[Salas novads]],

|col3=
* [[Aizkraukles novads]] (Daugavas kreisā krasta daļa), 
* [[Daugavpils novads]] (Daugavas kreisā krasta daļa), 
* [[Krāslavas novads]] (Daugavas kreisā krasta daļa),

|col4=
*  [[Viesītes novads]],
* [[Daugavpils]] pilsēta (Daugavas kreisā krasta daļa),
* [[Jēkabpils]] pilsēta (Daugavas kreisā krasta daļa).
}}

=== Pēc 2021. gada reformas ===
{{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}}

Atbilstoši [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] projektam Sēlijā atrodas šādu 2021. gadā veidojamu novadu daļas:<ref>[https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/darbiba-likumdosanas-joma/valsts-prezidenta-likumdosanas-iniciativas/likumprojekts-latviesu-vesturisko-zemju-likums#gsc.tab=0 Likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200928001132/https://www.president.lv/lv/darbibas-jomas/darbiba-likumdosanas-joma/valsts-prezidenta-likumdosanas-iniciativas/likumprojekts-latviesu-vesturisko-zemju-likums#gsc.tab=0 |date={{dat|2020|09|28||bez}} }} Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 2020. gada 24. septembrī</ref>

* [[Aizkraukles novads (2021)|Aizkraukles novada]] daļa: [[Aizkraukle]]s pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā, [[Daudzeses pagasts]], [[Jaunjelgavas pagasts]], [[Jaunjelgava]]s pilsēta, [[Mazzalves pagasts]], [[Neretas pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Neretas novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Seces pagasts]], [[Sērenes pagasts]], [[Staburaga pagasts]], [[Sunākstes pagasts]], [[Zalves pagasts]].
* [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] daļa: [[Bebrenes pagasts]], [[Demenes pagasts]], [[Dvietes pagasts]], [[Eglaines pagasts]], [[Ilūkste]]s pilsēta, [[Kalkūnes pagasts]], [[Laucesas pagasts]], [[Medumu pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Prodes pagasts]], [[Salienas pagasts]], [[Skrudalienas pagasts]], [[Subate]]s pilsēta, [[Sventes pagasts]], [[Šēderes pagasts]], [[Tabores pagasts]], [[Vecsalienas pagasts]].
* [[Daugavpils]] valstspilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.<ref>agrākā [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsēta]], šobrīd Daugavpils apkaimes [[Nīderkūni]], [[Judovka]] un [[Liginišķi]]</ref>
* [[Jēkabpils novads (2021)|Jēkabpils novada]] daļa: [[Aknīstes pilsēta]], [[Aknīstes pagasts]], [[Asares pagasts]], [[Ābeļu pagasts]], [[Dignājas pagasts]], [[Dunavas pagasts]], [[Elkšņu pagasts]], [[Gārsenes pagasts]], [[Jēkabpils]] valstspilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā, [[Kalna pagasts]], [[Leimaņu pagasts]], [[Rites pagasts]], [[Rubenes pagasts]], [[Sēlpils pagasts]], [[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]], [[Saukas pagasts]], [[Viesīte]]s pilsēta, [[Viesītes pagasts]], [[Zasas pagasts]].
* [[Krāslavas novads (2021)|Krāslavas novada]] daļa: [[Kaplavas pagasts]], [[Krāslava]]s pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.<ref>[[Priedaine (Krāslava)|Priedaines apkaime]]</ref>

== Iedzīvotāji ==
{{pamatraksts|Sēļi}}
Rakstiska informācija par Sēlijas iedzīvotājiem ir kopš 13. gadsimta sākuma [[Livonijas krusta kari]]em, kad [[Indriķa hronika]] piemin [[1208. gada Sēlpils aplenkums|Sēļu pils aplenkumu]] 1208. gada sākumā un [[Kokneses nodedzināšana (1208)|Kokneses nodedzināšanas]] sakarā piemin, ka Kokneses zemes blakus [[letgaļi]]em apdzīvoja [[sēļi]]. Uz vēl vecākiem avotiem balstītais [[Vecākā atskaņu hronika|Atskaņu hronika]]s sākuma daļas teksts piemin, ka sēļu zeme atrodas starp līvu un [[rusi|rutēņu]] (krievu, baltkrievu) zemēm.

Nosaukums radies no [[Līvu valoda|līvu]] vārda ''sälli'', kas nozīmē augšējie (ļaudis), ar kādu nosaukumu [[sēļi]] bija pazīstami [[līvi]]em un vācu ieceļotājiem. Iespējams, ka Sēlijas iedzīvotāji sevi sauca par "augštiešiem" (no kā Sēlijas otrs nosaukums "Augšzeme"), kas etimoloģiski sasaucas ar viņu dienvidu kaimiņu aukštaiču pašnosaukumu "aukštaičiai". Sēļu valoda pastāvēja apmēram līdz 14. vai 15. gadsimtam.

Mūsdienās ir izveidota Sēlijas biedrība un ir oficiāls Sēlijas karogs, kurā ietverta zaļā un sarkanā krāsa.<!-- Sēlija ir mežu, ezeru un pasaku novads Leišmalē, te jūtamas leišiem tuvas tradīcijas. Lietuviešu sutartīnes ir cēlušās no senajām sēļu un [[Aukštaitija|aukštaiču]] tautasdziesmām. -->

=== Pazīstami ar Sēliju saistīti cilvēki (sēlieši) ===
{{div col}}
* [[Jānis Akuraters]],
* [[Krišjānis Ancītis]],
* [[Valdemārs Ancītis]],
* [[Imants Auziņš]],
* [[Roberts Bancāns]],
* [[Pēteris Barisons]],
* [[Mārtiņš Bruņenieks]],
* [[Fallijs|Konrāds Bullāns]] (Fallijs),
* [[Mārtiņš Buclers]],
* [[Pauls Butkēvičs]],
* [[Pēteris Dardzāns]],
* [[Aleksandrs Dauge]],
* [[Pauls Dauge]],
* [[Egons Dārziņš]],
* [[Ārija Elksne]],
* [[Andrievs Ezergailis]],
* [[Kristofors Fīrekers]],
* [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]],
* [[Armīns fon Gerkāns]],
* [[Guntars Godiņš]],
* [[Aleksandrs Grīns]],
* [[Jānis Grīns]],
* [[Pēteris Guļāns]],
* [[Teodors Hermanovskis]],
* [[Jānis Indāns]],
* [[Jānis Indra]],
* [[Jānis Jaunsudrabiņš]],
* [[Ādolfs Kaktiņš]],
* [[Aivars Kalve]],
* [[Jānis Kaminskis]],
* [[Mirdza Kļava]],
* [[Olģerts Krastiņš]],
* [[Vilis Krūmiņš]],
* [[Jānis Kubilis]],
* [[Pēteris Kulitāns]],
* [[Valdis Kupris]],
* [[Juris Ķērmanis]]
* [[Pēteris Ķiķauka]],
* [[Lūcija Ķuzāne]],
* [[Kazimirs Lapuška]],
* [[Jakobs Lipmans]],
* [[Kārlis Augusts Līventāls]],
* [[Jānis Luters]],
* [[Krišjānis Ļūļaks]],
* [[Georgs Mancelis]],
* [[Valerija Mundure]],
* [[Pēteris Nomals]],
* [[Stefans Rāzna]],
* [[Jānis Reinis]],
* [[Pēteris Pildegovičs]],
* [[Rainis|Jānis Pliekšāns]],
* [[Jānis Purvinskis]],
* [[Pēteris Rizga]],
* [[Jāzeps Rudzītis]],
* [[Rihards Rudāks]],
* [[Sofija Samsone]],
* [[Uļjana Semjonova]],
* [[Jānis Skanis]],
* [[Vilis Skārds]],
* [[Ludis Skosta]],
* [[Oto Skulme]],
* [[Uga Skulme]],
* [[Velta Staltmane]],
* [[Zbigņevs Stankevičs]],
* [[Gothards Frīdrihs Stenders]],
* [[Jānis Stradiņš]],
* [[Pauls Stradiņš]],
* [[Heinrihs Strods]],
* [[Pauls Sukatnieks]],
* [[Velta Toma]],
* [[Sigizmunds Timšāns]],
* [[Jānis Ulpe]],
* [[Kristaps Krišs Upelnieks]],
* [[Alberts Varslavāns]],
* [[Edvīns Vecumnieks]],
* [[Jānis Veselis]],
* [[Jānis Zutis]],
* [[Gatis Tropiks]],
* [[Arvīds Žilinskis]].<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Jānis Stradiņš |authorlink=Jānis Stradiņš |date=2001. gada 5. novembris |title=Ar sarkanbaltizaļajām Sēlijas krāsām |journal=[[Zinātnes Vēstnesis]] |issue=18(226) |publisher= |location= |issn=1407-6748 |url=http://www.lza.lv/ZV/zv011800.htm#7 |language=latviski |access-date={{dat|2010|08|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200205145458/http://www.lza.lv/ZV/zv011800.htm#7 }} (papildināts saraksts)</ref>
{{div col end}}

== Identitātes simboli ==
Sēlijas vēsturiskās zemes reģionālās identitātes simboli ir [[Sēlijas ģerbonis]] un [[Sēlijas karogs]], kuru pirmo reizi izmantoja 1. Sēlijas kongresa laikā 1999. gada 22. maijā un iesvētīja [[Sunākstes luterāņu baznīca]]s mācītājs Juris Saivars.<ref>[https://www.bdaugava.lv/zinas/asare-kaplava-un-nereta-masta-pacels-selijas-karogu/ Asarē, Kaplavā un Neretā mastā pacels Sēlijas karogu] bdaugava.lv, 2023. gada 8. septembrī</ref>

Valsts prezidents oficiāli apstiprināja Sēlijas karogu ar 2024. gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 1 “Par latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas karogu”, kas 11. janvārī publicēts oficiālajā izdevumā “[[Latvijas Vēstnesis]]".

== Skatīt arī ==
* [[Sēlijas bīskapija]]
* [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]
* [[Kurzemes guberņa]]

== Ārējās saites ==
* [https://selija.com/ Sēlijas tūrisma un kopienu jaunumu portāls selija.com]
* [https://muzejsselija.lv/ Viesītes muzejs "Sēlija"]
* [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=371&Itemid=274 Jānis Stradiņš. Sēlijas jubilejas, dzīve, problēmas, perspektīvas. Ievadreferāts “Sēlijas 800 un Viesītes 80 gadi — problēmas un perspektīvas” V Sēlijas kongresā Viesītē 2008. gada 8. augustā.]
* [http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=310072:vieste-slijas-atdzimana&catid=74&Itemid=96 Māra Grunte. Viesīte: Sēlijas atdzimšana. la.lv, 02.04.2011.]
* [https://web.archive.org/web/20080410204608/http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/4nodalja/citati/28.htm LZA Vēstis — Vilcāne A. Par sēļu iespējamību Dubnas baseinā.]
* [https://web.archive.org/web/20131020202542/http://www.istorija.lt/la/simniskyte2005en.html Lietuvas arheoloģija] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20120826134023/http://www.panoramio.com/user/4074187/tags/%D0%9C%D1%83%D0%B7%D0%B5%D0%B9%20%22Selija%22 Viesītes muzeja "Sēlija" attēlu kolekcija]
* [https://web.archive.org/web/20120905164159/http://www.panoramio.com/user/4074187/tags/%D0%BC%D1%83%D0%B7%D0%B5%D0%B9%20%D0%B2%20%D0%90%D0%BA%D0%BD%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%B5 Aknīstes novadpētniecības muzeja attēlu kolekcija]
* [http://www.latvijas-pilskalni.lv/category/selijas-augszemes-novads/ Sēlijas pilskalni]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latviešu vēsturiskās zemes}}

[[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]]
[[Kategorija:Sēlija| ]]