Tenreku dzimta
| Tenreku dzimta Tenrecidae (Gray), 1821) | |
|---|---|
 Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
| Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
| Virskārta | Āfrikas placentāļi (Afroinsectiphilia) |
| Kārta | Tenrekveidīgie (Afroinsectiphilia) |
| Dzimta | Tenreku dzimta (Tenrecidae) |
 Tenreku dzimta Vikikrātuvē | |
Tenreku dzimta (Tenrecidae) ir Āfrikas kukaiņēdāju virskārtas tenrekveidīgie zīdītāji. Tie mīt dažādās ekoloģiskās nišās Madagaskarā un Āfrikā.
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimta iekļauj ārēji ļoti atšķirīgus dzīvniekus, kuru garums svārstās no 4 līdz 60 cm. Vairākām sugām raksturīga pazīme ir garais, kustīgais deguns, ar kuru tie, meklējot barību, rokas lapās un gružos.
Lielais ežtenreks un mazais ežtenreks ārēji atgādina ežus. Ja draud briesmas, tie saritinās kamolā līdzīgi ezim. Dažas tenreku sugas lielāko laika daļa pavada ūdenī un to ķermenis līdzīgs ūdru ķermenim.
Mazākie dzimtas pārstāvji pieder Microgales ģintij un līdzinās ciršļiem, savukārt kurmjtenreki (Oryzorictes) — kurmjiem.
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimtai pieder četras apakšdzimtas, 10 ģintis un 34 sugas:
- Tenrecinae apakšdzimta
- Tenrec ģints
- Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus)
- Echinops ģints
- Mazais ežtenreks (Echinops telfairi)
- Setifer ģints
- Lielais ežtenreks (Setifer setosus)
- Hemicentetes ģints
- Kalnienes svītrainai tenreks (Hemicentetes nigriceps)
- Zemienes svītrainais tenreks (Hemicentetes semispinosus)
- Tenrec ģints
- Geogalinae apakšdzimta
- Geogale ģints
- Lielausu tenreks (Geogale aurita)
- Geogale ģints
- Potamogalinae apakšdzimta
- Potamogale ģints
- Milzu upjucirslis (Potamogale velox)
- Micropotamogale ģints
- Nimba upjucirslis (Micropotamogale lamottei)
- Ruvenzori upjucirslis (Micropotamogale ruwenzorii)
- Potamogale ģints
- Oryzorictinae apakšdzimta
- Limnogale ģints
- Pleznkāju tenreks (Limnogale mergulus)
- Oryzorictes ģints
- Rīsu kurmjtenreks (Oryzorictes hova)
- Četrpirkstu kurmjtenreks (Oryzorictes tetradactylus)
- Microgale ģints
- Īsastes ciršļtenreks (Microgale brevicaudata)
- Kovana ciršļtenreks (Microgale cowani)
- Dobsona ciršļtenreks (Microgale dobsoni)
- Drouharda ciršļtenreks (Microgale drouhardi)
- Microgale dryas
- Gaišpēdu ciršļtenreks (Microgale fotsifotsy)
- Microgale gracilis
- Microgale grandidieri
- Kaildeguna ciršļtenreks (Microgale gymnorhyncha)
- Microgale jenkinsae
- Ziemeļu ciršļtenreks (Microgale jobihely)
- Mazais garastes ciršļtenreks (Microgale longicaudata)
- Microgale macpheei (izmiris)
- Microgale majori
- Kalnu ciršļtenreks (Microgale monticola)
- Microgale nasoloi
- Mazais ciršļtenreks (Microgale parvula)
- Lielais garastes ciršļtenreks (Microgale principula)
- Mazais ciršļtenreks (Microgale pusilla)
- Microgale soricoides
- Microgale taiva
- Microgale talazaci
- Tomasa ciršļtenreks (Microgale thomasi)
- Limnogale ģints
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 1979. 106. lpp.
- Dzīvnieki. Apgāds Zvaigzne ABC. ISBN 978-9984-22-809-9