Teokrātiskā monarhija
Teokrātiskā monarhija ir valsts pārvaldes forma un monarhijas paveids, kurā valdniekam ir gan politiskā, gan reliģiskā vara. Šāda veida monarhijā valdnieks tiek uzskatīts par dievišķi ieceltu vai dievišķās varas pārstāvi uz zemes. Teokrātiskajā monarhijā valdnieka autoritāte bieži vien tiek pamatota ar reliģiskiem tekstiem un ticību, un likumi var būt cieši saistīti ar reliģiskajiem priekšrakstiem.
Vēsturiski teokrātiskas monarhijas ir pastāvējušas dažādās civilizācijās, piemēram:
- Senajā Ēģiptē — faraoni tika uzskatīti par dieviem vai dievu pārstāvjiem uz zemes.
- Tibetas teokrātiskā monarhija — Dalailama bija gan politiskais, gan garīgais vadītājs.
- Senajā Izraēlā — karalis bija arī augstākā reliģiskā autoritāte.
Mūsdienās teokrātiska monarhija ir sastopama reti, bet viens no izcilākajiem piemēriem ir Saūda Arābija, kur karalis ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī islāma reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī. Šajā valstī šariata likumi ir daļa no valsts tiesību sistēmas, un valdnieka leģitimitāte ir cieši saistīta ar viņa reliģisko lomu.