Termorelejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Termorelejs ir releja veids, kuram kā vadības signāls kalpo noteiktas temperatūras sasniegšana.

Termoreleju veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bimetāliskais termorelejs
Vienkāršs bimetāliskais termorelejs

Bimetāliskie termoreleji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršākā termoreleja darbības princips balstās uz bimetāliskas plāksnītes (divu dažādu metālu vai to sakausējumu ar dažādiem termiskās izplešanās koeficientiem plakaniski kopā sametinātas divas plāksnītes) spēju izliekties temperatūras iedarbībā. Uzsilstot līdz noteiktai temperatūrai, termoreleja plāksnīte izliecas tik lielā mērā, ka saslēdz elektriskās ķēdes kontaktus. Atdziestot kontakti tiek atslēgti.

Kontakttermometra termoreleji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvsudraba kontakttermometrs, paredzēts 69°C temperatūrai

Daudz precīzāki ir kontaktermometra termoreleji - tajos kā termojutīgais elements kalpo parastais dzīvsudraba termometrs, kura dzīvsudraba stabiņš saslēdz kontaktus un var iedarbināt parasto elektromehānisko releju. Tomēr šāds relejs ir visai trausls un prasa speciālu aizsardzību, turklāt satur indīgu vielu.

Elektroniskie termoreleji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās mehānisko vai kontakttermometru termoreleju vietā parasti izmanto elektroniskas shēmas ar termosensoriem (termopāriem, pretestības termometriem, dažādiem pusvadītāju sensoriem. Šādām shēmām ir viegli regulējama histerēze (temperatūras diapazons starp shēmas ieslēgšanos un izslēgšanos).

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termoreleji tiek izmantoti termostatu konstrukcijās, kā arī citur, kur nepieciešams regulēt temperatūru vai veikt kādas darbības, sasniedzot noteiktu temperatūru.