Tobas ezers
| Tobas ezers | |
|---|---|
 | |
| Atrodas |
 Indonēzija |
| Koordinātas | 2°43′N 98°39′E / 2.717°N 98.650°EKoordinātas: 2°43′N 98°39′E / 2.717°N 98.650°E |
| Platība | 1130 km2 |
| Lielākais garums | 100 km |
| Lielākais dziļums | 529 m |
| Tilpums | 240 km3 |
| Augstums v.j.l. | 905 m |
| Izteka | Asahana |
  Tobas ezers | |
 Tobas ezers Vikikrātuvē | |
Tobas ezers (indonēziešu: Danau Toba) ir liels ezers Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļā. Ezera apkaimē dzīvo galvenokārt bataki — tauta, kurai raksturīga interesanta tradicionālā koka arhitektūra un amatniecības daiļrade.
Tobas izvirdums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tobas ezers atrodas vienā no lielākajiem krāterezeriem pasaulē. 1949. gadā holandiešu ģeologs Reins van Bemmelens secināja, ka ezera krastus veido vulkāniskas izcelsmes ieži; šajā laikā tika secināts, ka ezers atrodas sena vulkāna kalderā.
Malaizijā un Indijā, 3000 km tālu, atklāja pelnu slānīti, kura sastāvs ir līdzīgs Tobas ezera apkaimes iežu sastāvam. Šie pelni radās pirms aptuveni 71 500 gadiem, kad tagadējā Tobas ezera vietā notika grandiozs izvirdums. Šim izvirdumam piešķirts augstākais — 8. vulkāniskās eksplozivitātes indekss — "mega-kolosāls" izvirdums. Šādi izvirdumi, par laimi, cilvēces vēsturē līdz šim vēl nav notikuši. Iespējams, šis ir bijis spēcīgākais izvirdums uz Zemes pēdējo 2 miljonu gadu laikā. Izvirduma laikā kā lava izplūda ap 2000 km³ iežu un atmosfērā nokļuva ap 800 km³ pelnu. Šāds izvirdums noteikti ietekmēja visas planētas klimatu. Pat aptuveni 3000 km tālajā Indijā vietām pelnu slāņa biezums bija pat vairāk kā 6 metri. Vairākus gadus pēc izvirduma Zemes vidējā temperatūra kritās par 3—3,5 °C. Lielākā daļa dzīvības formu Dienvidaustrumu Āzijā gāja bojā, un, iespējams, uz visas planētas notika daudzu sugu izmiršana. Cilvēku ģenētikas pētījumi liecina, ka šajā laikā strauji samazinājās arī seno cilvēku skaits, samazinot mūsu sugas ģenētisko daudzveidību. Saskaņā ar Stenlija H. Embroza (Ilinoisas Universitāte) hipotēzi, cilvēku skaits šajā laikā samazinājās līdz dažiem desmitiem tūkstošu.
Mūsdienu ģeoloģiskā aktivitāte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš lielā Tobas izvirduma vulkāniskā aktivitāte Tobas ezera rajonā ir turpinājusies. Pēdējais izvirdums, iespējams, noticis pirms dažiem gadsimtiem. Daļa no vulkāna kalderas atkal ir piepildījusies ar magmu, izspiežot uz augšu Uluanas pussalu un Samosiras salu. Samosiras salas iežu izpēte liecina, ka kopš izvirduma šī sala ir pacelta par 450 metriem.
Ezera apkaimē notiek daudzas zemestrīces, pēdējā spēcīgākā zemestrīce notika 1987. gadā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tobas ezers.- Toba, Sumatra, Indonesia - Volcano.umd.edu - vulkāna aprasksts angliski
- Stanley H. Ambrose, Volcanic Winter, and Differentiation of Modern Humans
- Joel Achenbach, Who Knew, National Geographic
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|