Kaldera

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kalderas veidošanās piemērs (Masamas vulkāna pārtapšana Kreiterleikā, ASV).
1. Izvirduma fāze
2. Kalderas iebrukšana
3. Kalderas aizpildīšanās ar pelniem
4. Ezera veidošanās

Kaldera (no spāņu: caldera — ‘katls’) ir liela vulkāniskas izcelsmes cirkveidīga ieplaka ar stāvām sienām un salīdzinoši līdzenu dibenu. No vulkānu krāteriem un māriem kalderas atšķiras ar izmēriem (parasti 1—100 km diametrā)[1] un morfoloģiju.[2] Pirmoreiz šādu terminu lietojis vācu ģeologs Leopolds fon Buhs 1815. gadā, aprakstot ceļojumu uz Kanāriju salām, kur aprakstījis Laskanjadas kalderu Tenerifes salā un Tavurjentes kalderu Palmas salā.

Kalderu veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalderas pēc to morfoloģijas iedalās divos tipos:

  • Eksplozīvās kalderas — pēc izmēra nelielas kalderas, kas veidojušās spēcīgu eksplozīvu izvirdumu rezultātā.
  • Iegruvuma kalderas — veidojas zemes garozas daļai iebrūkot plaša izvirduma rezultātā iztukšotā magmas kamerā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]