Kaldera
1. Izvirduma fāze
2. Kalderas iebrukšana
3. Kalderas aizpildīšanās ar pelniem
4. Ezera veidošanās
Kaldera (no spāņu: caldera — ‘katls’) ir liela vulkāniskas izcelsmes apļveida ieplaka ar stāvām sienām un salīdzinoši līdzenu dibenu. No vulkānu krāteriem un māriem kalderas atšķiras ar izmēriem (parasti 1—100 km diametrā)[1] un morfoloģiju.[2] Pirmoreiz šādu terminu lietojis vācu ģeologs Leopolds fon Buhs 1815. gadā, aprakstot ceļojumu uz Kanāriju salām, kur aprakstījis Laskanjadas kalderu Tenerifes salā un Tavurjentes kalderu Palmas salā.
Kalderu veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kalderas pēc to morfoloģijas iedalās divos tipos:
- Eksplozīvās kalderas — pēc izmēra nelielas kalderas, kas veidojušās spēcīgu eksplozīvu izvirdumu rezultātā.
- Iegruvuma kalderas — veidojas zemes garozas daļai iebrūkot plaša izvirduma rezultātā iztukšotā magmas kamerā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Global Volcanism Program. Types and Processes Gallery
- ↑ «How Volcanoes Work. Calderas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 13. aprīlī.
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |