Topogrāfija

Topogrāfiskā karte ar augstumlīknēm

Topogrāfija (no grieķu: τόπος, topos — "vieta" un γράφω, graphō — "rakstīt") ir ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas veic Zemes vai cita astronomiska objekta virsmas uzmērīšanu, kā arī tās attēlošanu topogrāfiskajās kartēs un plānos. Atšķirībā no ģeogrāfiskajām kartēm, kas attēlo lielas Zemes virsmas un ir maza mēroga, topogrāfiskās kartes attēlo lokālu apkārtni un ir liela mēroga.

Topogrāfijas galvenais uzdevums ir noteikt apvidus objektu un īpašību pozīciju gan horizontālā koordinātu sistēmā (platums un garums) gan augstumā virs jūras līmeņa. Trīs dimensiju reljefa attēlošanai kartēs tiek izmantotas dažādas metodes, piemēram, augstumlīknes, reģiona krāsas vai reljefa ēnošana.

Katrā valstī ir noteikti standarti, kas reglamentē topogrāfisko karšu saturu, apzīmējumus, precizitāti, kā arī to izgatavošanas metodes. Daļā valstu topogrāfiskās kartes ar lielu mērogu ir slepenas.

Topogrāfiju izmanto dažādiem mērķiem, piemēram, militārajai plānošanai, ģeoloģiskajai izpētei.

Vispārējā nozīmē par topogrāfiju sauc jebkādas virsmas un uz tās atrodošos objektu un to izvietojuma aprakstu. Piemēram, anatomiskā topogrāfija — ķermeņa daļu apraksts, vēsturiskā topogrāfija — vesturisko izmaiņu apraksts.