Universālais mācību dizains
Universālais mācību dizains (UMD) ir mācību zinātņu pētniecībā, tostarp kognitīvajā neirozinātnē, balstīta izglītības struktūra, kas virza tādu mācību vidu un mācību telpu attīstību, kas spēj pielāgoties individuālām mācību atšķirībām.[1]
Universālais mācību dizains ir principu kopums, kas dod skolotājiem struktūru, instrukciju izstrādāšanai, lai apmierinātu visu izglītojamo dažādās vajadzības.
UMD struktūru 90. gados definēja Deivids H. Rouzs, Ed.D. no Hārvardas Izglītības augstskolas un Lietišķo speciālo tehnoloģiju centra (CAST).[2] Tā aicina jau no paša sākuma izveidot mācību programmu, kas paredz:
- Vairākus reprezentācijas līdzekļus, lai izglītojamiem sniegtu dažādus informācijas un zināšanu iegūšanas veidus,
- Vairākus izteiksmes līdzekļus, lai sniegtu izglītojamiem alternatīvas, lai parādītu to, ko viņi zina, un
- Vairākus iesaistīšanās līdzekļus, lai ņemtu vērā izglītojamo intereses, pienācīgi tos izaicinātu un motivētu mācīties.[3][4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ David H Rose, Anne Meyer. Teaching every student in the digital age: universal design for learning. Alexandria, VA : Association for Supervision and Curriculum Development, 2002. ISBN 0-87120-599-8. OCLC 49994086.
- ↑ Raymond Orkwis, Kathleen McLane. A Curriculum Every Student Can Use: Design Principles for Student Access. ERIC/OSEP Topical Brief. ERIC/OSEP Special Project, 1998.
- ↑ Rose & Meyer, 2002, p. 75;
- ↑ CAST (2008) Universal design for learning guidelines 1.0. Wakefield, MA: CAST. Retrieved July 1, 2008 from «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-18. Skatīts: 2008-07-02.