Uzņēmumu ienākumu nodoklis Latvijā
 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Uzņēmumu ienākumu nodoklis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzņēmumu ienākuma nodokli nosaka saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu Arhivēts 2020. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (spēkā ar 01.01.2018.) un Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumiem Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi". Nodokļu reformas ietvaros veiktās izmaiņas ar 2018.gada 1.janvāri paredz jaunu uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) maksāšanas kārtību. Turpmāk UIN likme būs 20%, un tā būs jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiks sadalīta vai izmaksāta dividendēs vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību. Nosakot ar UIN apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamo objektu vērtību dala ar koeficientu 0,8.[1] Arhivēts 2020. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādejādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.[2]
Ar nodokli apliekamo bāzi veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa.
Par sadalīto peļņu uzskata:
- aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
- dividendēm pielīdzinātās izmaksas;
- nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar likuma 7.pantu).
Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ietver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:
- ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 8.pantu;
- nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;
- palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;
- aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;
- ienākumi, kurus nodokļū maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp dibām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets;
- labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
- likvidācijas kvota.[3]
Informācija par UIN pieejama arī Finanšu ministrijas mājaslapā, VID informatīvajā materiālā un Saeimas mājaslapā.