Pāriet uz saturu

Uztvere

Vikipēdijas lapa

Uztvere (latīņu: perceptio) ir procesu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks atpazīst, organizē, kā arī piešķir jēgu reakcijām uz vides stimuliem.[1][2] Signāli, kas stimulē centrālo nervu sistēmu, rodas, ķīmiski vai fiziski iedarbojoties uz sensoro sistēmu.[3]

Uztveres klasifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv vairāki klasifikācijas veidi, pēc kuriem var iedalīt uztveri.

Maņu orgānu sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc maņu orgānu sistēmas iedales veida uztveri iedala:

Šīs maņas ļauj interpretēt vizuālos, audiālos, taustes, garšas un ožas stimulus.

Matērijas eksistences forma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc matērijas eksistences formām uztveri iedala:

Dziļuma uztvere

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl viens uztveres veids ir dziļuma uztvere. Tā ir spēja uztvert trīsdimensiju telpu un novērtēt attālumu līdz objektiem. Daļa no dziļuma uztveres ir iedzimta, bet daļa — iegūta pieredzes ceļā.[4] Izmantojot dažādas norādes un ziņojumus no mūsu ķermeņa un ārējas vides, iegūstam informāciju par telpu un attālumu, kas dod iespēju uztvert dziļumu.

Binokulārā dziļuma uztvere

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Binokulārās dziļuma uztveres norādes rodas no attēlu atšķirības uz acu tīklenes. Starp acīm ir noteikts attālums, tāpēc asai redzei ir vajadzīga abu acu koordinācija. Smadzeņu garoza automātiski savieno acīs nedaudz dažādi projecētos attēlus vienā veselumā, ļaujot uztvert dziļumu. Svarīga binokulārās redzes īpatnība ir konverģence. Dziļuma noteikšanai tiek izmantots arī akomodulācijas process.

Monokulārā dziļuma uztvere

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monokulārās dziļuma uztveres norādes ir iespēja uztvert dziļumu, izmantojot vienu aci.[5] Tās ir vairākas:

  • pozīcija,
  • relatīvais lielums,
  • lineārā perspektīva,
  • savstarpējā attiecība,
  • skaidrums,
  • kustība.

Uztveres ilūzijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uztveres ilūzijas rodas tad, kad uztveres procesi, kas parasti palīdz uztvert apkārtējo pasauli pietiekami labi un precīzi, kādā situācijā notiek neadekvāti un cilvēks uztver kaut ko sagrozītā veidā vai to, kas vispār neeksistē. Dažas no populārākajām uztveres ilūzijām ir Millera-Laiera, Vunta, Ebinghauza un citas ilūzijas.

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Telpas uztvere ir spēja uztvert priekšmeta formu, izmēru, novietojumu, tekstūru un attālumus citam no cita.
  2. Kustības uztvere ir spēja uztvert priekšmetu stāvokļu izmaiņas.
  3. Laika uztvere ir spēja uztvert parādību vai notikumu ilgumu, ātrumu un secību.
  1. sajūtas (neslimo.lv)
  2. Schacter, 2011
  3. Goldstein, 2009
  4. Witherington et. al., 2005
  5. Howard, 2012
  • Kristīne Mārtinsone, Anika Miltuze, Daina Voita, Ervīns Čukurs, Sandra Mihailova, Ilze Damberga, Maija Biseniece, Anete Hofmane. Psiholoģija 1. Zvaigzne ABC. 130.,131.,134.. lpp.