Vīnes rajoni

Vikipēdijas lapa

Vīnes rajoni (vācu : Wiener Gemeindebezirke) ir 23 Vīnes pilsētas daļas, kas ir numurētas vieglākai atsaucei. Tie tika izveidoti 1850. gadā, kad pilsētas teritorija tika paplašināta, iekļaujot apkārtējās teritorijas. Lai gan Vīnes pašvaldību apgabali pilda līdzīgu lomu, tie nav administratīvie apgabali (Bezirke), kā noteikts federālajā konstitūcijā; Vīne ir pēc likuma pilsēta un vienots administratīvais rajons.

Bezirksvorsteher (politiskā apgabala vadītājs) un Bezirksvertretung (rajona asambleja) mītnes atrodas attiecīgajos rajonos, izņemot 14. apgabalu, kura politiskie pārstāvji dzīvo 13. rajonā (13.rajonā līdz 1938. gadam bija iekļauta liela daļa 14. rajona). Magistratisches Bezirksamt (pilsētas administrācijas rajona birojs, kuru nevada politiskā apgabala vadītājs) četrās vietās apvieno pakalpojumus diviem rajoniem:

  • 1. un 8. rajonam 1.rajonā
  • 4. un 5. rajonam 5.rajonā
  • 6. un 7. rajonam 7.rajonā
  • par 13. un 14. rajonam 13.rajonā

Tādējādi Vīnē ir 19 rajonu biroji.

Kopš 2002. gada Austrijā par sabiedriskās vietās atrastiem priekšmetiem policijas vietā atbild mēri. Vīnes mērs ir uzdevis rajonu birojiem veikt tās funkcijas, ko policijas iecirkņi līdz tam bija veikuši attiecībā uz atrastajiem priekšmetiem. Kopš 2005. gada saskaņā ar federālo likumu par pasu izsniegšanu un iedzīvotāju reģistrēšanu ir atbildīgi apgabali visā Austrijā — līdz tam uzdevumus Vīnē sedza federālā policija. Vīnes mērs atkal ir uzdevis maģistrāta rajonu birojiem veikt šīs funkcijas.

Izmaksu optimizēšana ir skārusi arī federālo policiju Vīnē. 23 rajonu policijas nodaļas 2002. gadā ir samazinātas līdz 14 pilsētas policijas komandām.

Rajonu atrašanās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rajonu atrašanās vietas

Katra rajona robežas šajā kartē ir parādītas kā slānis. Tālāk ir norādītas 23 rajonu atrašanās vietas:

  1. Innere Stadt ir vēsturiskais pilsētas centrs ar daudzām vēsturiskām vietām un dažiem iedzīvotājiem.
  2. Leopoldštate ir sala starp Donavu un Donavas kanālu ar Prāteršternu, Vīnes visbiežāk apmeklēto satiksmes vietu, un Prāteru — Vīnes ikonisko panorāmas ratu.
  3. Landstraße atrodas Donavas kanāla labajā krastā, un tajā ietilpst Belvedere .
  4. Vīdena ir neliels rajons uz dienvidiem no pilsētas centra, un tajā ietilpst Vīnes Tehnoloģiju universitāte .
  5. Margaretena tika atdalīta no Wieden 1861. gadā. Sociālo un ekonomisko lietu muzejs (Gesellschafts- und Wirtschaftsmuseum) atrodas Margaretenā. Muzejs bija pamats Vīnes metodes attīstībai.
  6. Mariahilfa ir neliels rajons pie galvenās iepirkšanās ielas, kas ved uz Westbahnhof.
  7. Neubau ir neliels rajons pie galvenās iepirkšanās ielas, kas ved uz Westbahnhof, un tajā ietilpst liels kultūras komplekss Museumsquartier .
  8. Josefstadt ir neliels rajons netālu no Rathaus, Parlement un Vīnes Universitātes .
  9. Alsergrund ir Vispārējās slimnīcas rajons, un tajā ietilpst Zigmunda Freida rezidence.
  10. Favoriten atrodas Vīnes dienvidu daļā — tas ir ar vislielāko iedzīvotāju skaitu un jauno galveno dzelzceļa staciju.
  11. Simmering atrodas Donavas kanāla labajā krastā, un tajā ietilpst Zentralfriedhof, kas ir Vīnes galvenā kapsēta.
  12. Meidlinga atrodas Vīnes upes dienvidu krastā.
  13. Hietzing atrodas Vīnes upes dienvidu krastā, un tajā ietilpst Šēnbrunnas pils .
  14. Penzinga atrodas Vīnes upes ziemeļu krastā, un 1938. gadā tika atdalīta no Hietzingas. Tajā ietilpst Otto Vāgnera baznīca Am Steinhof .
  15. Rūdolfsheima-Fünfhaus atrodas Vīnes upes ziemeļu krastā.
  16. Ottakrings atrodas rietumu nomalē, un tajā atrodas Vīnes tradicionālā alus darītava .
  17. Hernals atrodas Vīnes ziemeļrietumu nomalē.
  18. Währing atrodas Vīnes ziemeļrietumu nomalē, un tajā ietilpst Türkenschanzpark, kur tika dibināta Vīnes Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitāte .
  19. Dēblinga atrodas Vīnes ziemeļu nomalē, un tajā ietilpst klasiskais Heurigen rajons.
  20. Brigittenau atrodas uz tās pašas salas, kur Leopoldštate, un tika atdalīta 1900. gadā.
  21. Floridsdorfa atrodas Donavas kreisajā krastā un ietver rūpniecības apgabalus. Tā ir Vīnes vistālāk ziemeļu daļa.
  22. Donavštate atrodas Donavas kreisajā krastā un ir pēc platības lielākais rajons. Tajā ietilpst Vīnes Starptautiskais centrs, universitātes pilsētiņa un ēku komplekss, kurā atrodas Apvienoto Nāciju Organizācijas birojs Vīnē, kā arī Vīnes lielākais konferenču centrs .
  23. Liesing ir vistālāk apdzīvotais rajons uz dienvidiem, un tajā ietilpst Vorubas baznīca .

Apskatot pasta indeksu, var noteikt, kurā rajonā atrodas konkrētā adrese: 1XXA — 1 apzīmē Vīni, XX apzīmē rajona numuru (ja tas ir viens cipars, tad ar nulli sākumā), A ir pasta numurs birojs (šajā gadījumā nav nozīmes, parasti nulle). Piemērs: 1070 Neubau. Izņēmumi ir 1300 Vīnes starptautiskajai lidostai, kas atrodas Lejasaustrijā netālu no Švečatas, 1400 ANO kompleksam, 1450 Austrijas centram Vīnē un 1500 Austrijas ANO spēkiem.

Rajonu numerācija zināmā mērā atspoguļo laiku, kad tie tika iekļauti Vīnē.

  • Pirmais rajons ietver tikai Vīnes vēsturisko centru, kas līdz 1850. gadam bija visa pilsēta.
  • 2.—9. rajoni (un 20. rajons, kas 1900. gadā tika atdalīts no otrā rajona) ir pazīstami kā Innenbezirke (iekšējie rajoni) un sastāv no bijušajiem Vorstädte, kas atradās otrajā nocietinājumu gredzenā ap Vīni. Šie rajoni šodien atrodas Gürtel .
  • Pārējie apgabali, kas tika reģistrēti laikā no 1874. līdz 1938. gadam, galvenokārt 1892. gadā, ir zināmi kā Außenbezirke (ārējie rajoni) un ir bijušie Vororte .

Rajonu administratīvās ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rajons Bild Adrese Piezīmes
1., Innere Stadt Wipplingerstraße 6—8 (Vecais rātsnams)
Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
2., Leopoldstadt Karmelitergasse 9 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
3., Landstraße zentriert Karl-Borromäus-Platz 3 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
4., Wieden Favoritenstraße 18
5., Margareten Schönbrunner Straße 54
6., Mariahilf Amerlingstraße 11 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
7., Neubau zentriert Hermanngasse 24—26 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
8., Josefstadt Schlesingerplatz 4 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
9., Alsergrund Währinger Straße 43 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
10. Favoriten Keplerplatz 5 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
11., Simmering Enkplatz 2 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
12., Meidling Schönbrunner Straße 259
13., Hietzing Hietzinger Kai 1—3 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
14., Penzing Hütteldorfer Straße 188 (Bijušais Baumgartenas geriatrijas centrs)
Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
15., Rudolfsheim-Fünfhaus Gasgasse 8—10 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
16., Ottakring Richard-Wagner-Platz 19 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
17., Hernals Elterleinplatz 14 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
18., Währing zentriert Martinstraße 100 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
19., Döbling Grinzinger Allee 6
20., Brigittenau Brigittaplatz 10 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
21., Floridsdorf Am Spitz 1 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss
22., Donaustadt Dr.-Adolf-Schärf-Platz 8
23., Liesing Perchtoldsdorfer Straße 2 Ēkai ir vēsturiskā pieminekļa statuss

Rajonu populācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tālāk ir norādītas pašreizējās rajonu iedzīvotāju skaiti uz 2016-01-01 (avots[1]):

District   Population[1]
  1. Innere Stadt 16,409  
  2. Leopoldstadt 103,233  
  3. Landstraße 89,834  
  4. Wieden 32,745  
  5. Margareten 54,940  
  6. Mariahilf 31,621  
  7. Neubau 32,027  
  8. Josefstadt 25,068  
  9. Alsergrund 43,342  
10. Favoriten 194,820  
11. Simmering 97,333  
12. Meidling 94,179  

District Population
13. Hietzing 53,829  
14. Penzing 91,578  
15. Rudolfsheim-Fünfhaus 78,388  
16. Ottakring 102,580  
17. Hernals 56,342  
18. Währing 50,285  
19. Döbling 71,596  
20. Brigittenau 85,796  
21. Floridsdorf 155,998  
22. Donaustadt 180,245  
23. Liesing 98,385  

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]