Vardenklifas tornis

Vardenklifas tornis 1904. gadā

Vardenklifas tornis (1901–1917) zināms arī kā Teslas tornis, bija viens no pirmajiem mēģinājumiem bezvadu elektroenerģijas pārraidē, ko projektēja Nikola Tesla un plānoja izmantot kā raidītāju komerciālos transatlantiskos telefonsakaros un kā koncepcijas pierādījumu bezvadu enerģijas transportam. Tas nekad netika līdz galam pabeigts un 1917. gadā tornis tika nojaukts.

Tornis tika nosaukts Džeimsa S. Vardena (James S. Warden) vārdā, kas bija nopircis zemi torņa celtniecībai Šorehamā, Ņujorkas štatā, Longailendā, aptuveni 100 km attālumā no Manhatanas. Viņš piedāvāja Teslam daļu no zemes telekomunikāciju torņa un laboratorijas celtniecībai, uz pārējās zemes plānojot izveidot dzīvojamās mājas 2000-2500 personām, kas ražotu Teslas patentētās ierīces.

Vēsture

Tesla torņa plānošanu sāka 1898 gadā, celtniecība sākās 1901. gadā. Galveno ēku projektēja arhitekts Senfords Vaits (Stanford White). Torņa dizainu izstrādāja Vaita darbinieks V.D. Krovs (W.D. Crow). Projektu finansēja ietekmīgi industriālisti un riska kapitālisti. Projektu sākumā atbalstīja arī J. P. Morgans, kas investēja 150,000 dolārus (2014. gada atbilstošā vērtība virs 3 miljoniem dolāru). 1902. gada jūnijā Tesla pārcēla savu laboratoriju uz Vardenklifu.

Projektam bija daudzas problēmas. Investori drīz vien sāka investēt Guljelmo Markoni sistēmā, kas sāka transatlantiskos raidījumus 1903. gadā un izskatījās, ka Markoni sistēma ir vienkāršāka un ir nepieciešams lētāks aprīkojums. 1903. gadā Teslas projektam izbeidzās nauda, bet Morgans atteicās ieguldīt papildus līdzekļus. Prese sāka kritizēt projektu un apšaubīt tā spēju funkcionēt. Tesla mēģināja atjaunot investoru interesi, atklājot torņa spēju transportēt elektroenerģiju, bet Morgans nebija ieinteresēts un 1903. gada biržas krīzes dēļ papildus investori netika atrasti. 1904. gada jūlijā Morgans un pārējie investori izšķīrās pret turpmāku projekta finansēšanu. 1905. gada maijā beidzās Teslas maiņstrāvas elektromotora un citu viņa patentu derīguma termiņi, kas papildus samazināja naudas plūsmu Vardenklifas torņa projektam.

1905. gadā, kad Teslam nebija izdevies atrast papildus finansējumu, lielākā daļa projekta aktivitāšu tika pārtrauktas. 1906. gadā tika atlaisti darbinieki, bet daļa no būvēm tika lietotas līdz 1907. gadam. 1908. gadā telpas tika pamestas pirmo reizi. Tesla ieķīlāja īpašumu par labu Džordžam Boltam (George C. Boldt), Waldorf-Astoria viesnīcu īpašniekam. Telpas tika vēlreiz daļēji pamestas 1911. gadā un tornis sāka bojāties. Starp 1912. un 1915. gadu Teslas finanses uzlabojās, bet Tesla nevarēja pārliecināt investorus, ka tie atgūs savus ieguldījumus. Avīzes aprakstīja projektu kā "Teslas miljonu dolāru muļķība". Projekta galvenā ēka bija pamesta un izdemolēta. Vardenklifas torņa projekta neveiksme bija viens no Teslas nervu sabrukuma iemesliem.