Vazopresīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vazopresīns jeb antidiurētiskais hormons (ADH) ir peptīdu hormons, kas atrodams lielākajai daļai zīdītāju. Tā galvenā funkcija ir ūdens aizture ķermenī, samazinot izdali ar urīnu, kā arī asinsvadu sašaurināšana. Ja organismā pieaug osmotiskais spiediens (augsta vielu koncentrācija un maz ūdens), to uztver osmoreceptori hipotalāmā. Hipotalāms, savukārt, ietekmē neirohipofīzi un no tās sāk izdalīties vazopresīns uz asinīm. Ar asinīm šis hormons nonāk nierēs. Vazopresīns regulē ūdens daudzumu ķermenī ietekmējot nieru savācējvadus. Tas palielina speciālu ūdens kanālu (akvaporīnu) daudzumu savācējvadu virsmā, tādējādi paaugstinot ūdens reabsorbciju. Rezultātā ūdens organismā tiek saglabāts, bet urīns kļūst koncentrētāks. Ja organismā trūkst ADH, var attīstīties bezcukura diabēts (cilvēkam izdalās ļoti daudz urīna). Sašaurinot perifēros asinsvadus, vazopresīns ceļ arī asinsspiedienu.

Vazopresīna nesējolbaltumviela ir neirofizīns. Veidojas neirofizīna — ADH komplekss, kas granulu veidā tiek transportēts līdz terminālajam aksonam neirohipofīzē.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. S Nielsen, C L Chou, D Marples, E I Christensen, B K Kishore, and M A Knepper. Vasopressin increases water permeability of kidney collecting duct by inducing translocation of aquaporin-CD water channels to plasma membrane. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC42627/