Vectēva paradokss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Vectēva paradokss ir ar ceļošanu laikā saistīts paradokss, kad, mainot pagātni, rodas neatbilstības.[1] Nosaukums cēlies no paradoksa apraksta — persona, kas aizceļo uz pagātni un nogalina savu vectēvu, tādā veidā novērš sava tēva vai mātes piedzimšanu un līdz ar to sevis paša eksistenci.[2] Neskatoties uz nosaukumu, šī paradoksa jēga nav tieši saistīta ar nepieciešamību nogalināt savu vectēvu, lai novērstu savu dzimšanu. Šis paradokss attiecināms uz jebkuru darbību, kas maina pagātni[3], jo rodas pretrunas, ja pagātne kļūst atšķirīga no tādas, kāda tā bijusi.[4] Šādas teorētiskas darbības rezultātā persona nekad nepiedzimtu, līdz ar to tā nevarētu izmantot laika mašīnu, lai nokļūtu pagātnē un to izmainītu.

Augšā: biljarda bumbas oriģinālā trajektorija. Vidū: biljarda bumba uzrodas no nākotnes, un, pieskaroties savai dubultniecei tagadnē, novērš tās iekļūšanu laika mašīnā. Apakšā: biljarda bumba neiekļūst laika mašīnā, radot paradoksu, liekot apšaubīt to, ka tās dubultniece kādreiz varētu izkļūt nu laika mašīnas un novirzīt tās gaitu.

Varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vectēva paradokss ietver jebkādas izmaiņas pagātnē[4], tam ir daudzas variācijas. Fiziķis Džons Garisons (John Garrison) piedāvā šī paradoksa variāciju: elektriska shēma, izmantojot laika mašīnu, sūta pagātnē signālu pašai sevi izslēgt, un saņem šo signālu vēl pirms tas ir nosūtīts.[5][6] Līdzīgs paradokss filozofijā ir pazīstams kā autoinfanticīds (autoinfanticide)[a]: atgriezties pagātnē un nogalināt sevi kā bērnu.[8]

Cits vectēva paradoksa variants ir Hitlera paradokss[9], kas diezgan bieži apspēlēts zinātniskās fantastikas jomā. Šajā paradoksā varonis ceļo uz pagātni, lai nogalinātu Ādolfu Hitleru, pirms tas novedis pasauli līdz 2. pasaules karam. Šai gadījumā netiktu novērsta iespēja personai fiziski ceļot laikā, jo persona joprojām eksistētu, taču šāda darbība būtu novērsusi iemeslu, kura dēļ vajadzētu ceļot uz pagātni, jo arī tad, ja cilvēks zinātu, ka šāds iemesls tiešām pastāvēja, doties uz pagātni nebūtu nekādas jēgas.[10] Turklāt Hitlera pastāvēšanas sekas ir tik monumentālas un visaptverošas, ka ikvienam, kas dzimis pēc kara, dzīve ir zināmā veidā ietekmēta, un tādējādi izmaiņas pagātnē tieši iespaidotu un izmainītu miljoniem cilvēku dzīvju.[11]

Loģiskā analīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pat nezinot, vai ceļošana pagātnē ir fiziski iespējama, vectēva paradoksu var izpētīt no loģiskā viedokļa. Paradokss ir loģiska pretruna, kas izriet no pagātnes (tagadnes, nākotnes) izmainīšanas: ja notikums ir noticis vienā veidā, nepastāv iespēja, ka tas varētu notikt kādā citā veidā. Tādēļ, mainot pagātni (arī tagadni vai nākotni), rodas pretruna, tas nozīmē, ka izmainīt pagātni nav iespējams.[3] Joprojām pastāv loģiska iespēja doties atpakaļ laikā un izmainīt notiekošo, taču, piemēram, laika ceļotājs, kas plānojis nogalināt savu vectēvu, to nevarēs izdarīt — ierocis neizšaus, traucēs kaut kādi apstākļi, izrādīsies, ka viņa tēvs ir bijis audžubērns u.tml.[12]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Infanticīds - jaundzimušo nogalināšana[7]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Francisco Lobo. «Time, Closed Timelike Curves and Causality», 2002. 2. lpp. Skatīts: 2015. gada 2. novembris.
  2. «Carl Sagan Ponders Time Travel». NOVA. PBS. 1999. gada 10. decembris. Skatīts: 2016-05-21.
  3. 3,0 3,1 Norman Swartz (2001), Beyond Experience: Metaphysical Theories and Philosophical Constraints, University of Toronto Press
  4. 4,0 4,1 Nicholas J.J. Smith. «Time Travel». Stanford Encyclopedia of Philosophy, 2013. Skatīts: 2015. gada 2. novembris.
  5. Garrison, J.C.; Mitchell, M.W.; Chiao, R.Y.; Bolda, E.L. (August 1998). "Superluminal Signals: Causal Loop Paradoxes Revisited". Physics Letters A 245 (1-2): 19–25. doi:10.1016/S0375-9601(98)00381-8.
  6. Paul J. Nahin. Time Machine Tales. Springer International Publishing, 2016. 335–336. lpp. ISBN 9783319488622.
  7. Antropoloģijas termini latviešu valodā
  8. Paul Horwich. Asymmetries in Time: Problems in the Philosophy of Science (2nd izd.). Cambridge, Massachusetts : MIT Press, 1987. 116. lpp. ISBN 0262580888.
  9. Eugenia Williamson. «Book review : Life after Life’ by Kate Atkinson». The Boston Globe, 2013. gada 6. aprīlis. Skatīts: 2013. gada 9. augusts. Google the phrase “go back in time and,” and the search engine will suggest completing the phrase with a simple directive: “kill Hitler.” The appeal of murdering the Nazi dictator is so great that it has its own subgenre within speculative fiction, a trope known as “Hitler’s murder paradox” in which a time traveller journeys back far enough to nip the leader — and World War II — in the bud, typically with unexpected consequences.
  10. J.H. Brennan. Time Travel: A New Perspective (1st izd.). Minnesota : Llewellyn Publications, 1997. 23. lpp. ISBN 9781567180855. A variation on the grandfather paradox . . . is the Hitler paradox. In this one you travel back in time to murder Hitler before he starts the Second World War, thus saving millions of lives. But if you murder Hitler in, say, 1938, then the Second World War will never come about and you will have no reason to travel back in time to murder Hitler!
  11. Esther Inglis-Arkell. «Are we running out of time to kill Hitler via time travel?». io9, 2012. Skatīts: 2013-08-12.
  12. Michael Dummett. The Seas of Language (New izd.). Oxford : Oxford University Press, 1996. 368–369. lpp. ISBN 0198236212.