Valmieras Olimpiskais centrs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Vidzemes Olimpiskais centrs)
Jump to navigation Jump to search

Valmieras Olimpiskais centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras Olimpiskais Centrs
Valmieras Olimpiskais Centrs
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Valmiera
Adrese Čempionu iela 2
Tehniskā informācija
Ietilpība
Futbols 1000 cilv.
Basketbols 1000 cilv.
Hokejs 500 cilv.
Papildinformācija
Klubu mājvieta Valmiera Glass VIA
Valmieras HK/BSS/VIA
FBK Valmiera
Mājas lapa www.valmierasoc.lv

Valmieras Olimpiskais centrs (agrāk: Vidzemes Olimpiskais centrs) ir sporta centrs, kas tika uzcelts un atvērts 2005. gadā Valmierā. Tajā ir izveidota un iekārtota ledus halle, universālā sporta zāle (basketbolam, volejbolam, florbolam u.c. sporta veidiem), konferenču zāle. Valmieras Olimpiskā centra direktors ir Artis Jansons. Ledus halle spēj uzņemt 550 skatītājus, sporta halle — vairāk nekā 1000 skatītāju.

Valmieras Olimpiskā centra ledus halle

Ledus halle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ledus halle atrodas Valmieras Olimpiskā centra ēkā Čempionu ielā 2. Katru nedēļas nogali ledus hallē iespējams apmeklēt publisko slidošanu. Tāpat arī, sadarbojoties ar Valmieras novada pašvaldību, hallē tiek rīkotas skolēnu slidotapmācības programma, kas attīsta ne tikai pašu slidotprasmi, bet arī veiklību un koordināciju. Treniņu un sacensību laikā dalībniekiem ir jāveic stafetes slidojums, izvairoties no dažādiem šķēršļiem. Uzvar komanda, kura ir visveiklākā. Iespēju var izmantot gan Valmieras novada bērni, gan arī citu Vidzemes novadu skolēni. Hallē tiek realizēta arī Valmieras sporta skolas interešu izglītības programma daiļslidošanā.

Valmieras Olimpiskā centra ledus hallē notiek arī dažādi pasākumi. Kopš 2012. gada hallē notika “Ledus gladiatori” – lielākās skolu slidošanas sacensības Latvijā -  taču Covid-19 pandēmijas dēļ pasākumu nācās pārtraukt uz nenoteiktu laiku. Pasākums pulcēja 4.-8. klašu skolniekus. 2018./2019. gada sezonā dalībnieku skaits pārsniedza 1000. Hallē notika arī sacensības “Zelta ripa”, kurā sākumskolas bērniem ir iespēja izmēģināt savus spēkus. Zīmīgākais pasākums ledus hallē ir Valmieras Čempionāts hokejā. Čempionāts notiek jau kopš 2005. gadā un pulcē vairāk kā 20 amatieru komandas ne tikai no Latvijas, bet arī tuvākajām kaimiņvalstīm.

Valmieras Olimpiskā centra universālā zāle

Universālā zāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Universālā zāle tāpat kā ledus halle atrodas Valmieras Olimpiskā centra ēkā Čempionu ielā 2. Tai ir vairākas funkcijas – treniņi, sacensības un izklaide. Zāli iespējams sadalīt 3 atsevišķos laukumos, kurus norobežo siena. Tādējādi iespējams notikt vairākiem treniņiem vienlaikus dažādos sporta veidos. Zālē iespējams rīkot  Latvijas, Eiropas un Pasaules līmeņa mačus basketbolā, florbolā, tenisā un citos sporta veidos. Tribīnēs atrodas 1500 sēdvietas.

Ikdienā zāles centrālajā daļa savus treniņus rīko basketbola komanda "VALMIERA GLASS/Vidzemes Augstskola". Tāpat arī iepriekšminētajā zāles daļā notiek basketbola komandas mājas spēles Pafbet Latvijas - Igaunijas apvienotajā basketbola līgā, Eiropas Ziemeļu basketbola līgā un Latvijas basketbola Užavas kausā. Universālajā zālē notikuši arī tādas sacensības, kā Pasaules čempionāts basketbolā, Deivisa kauss tenisā, Pasaules čempionāta kvalifikācija florbolā un handbolā. Universālajā zālē pieejami divi "Gerflor" florbola laukumu segumi, ko ikdienā izmanto BK Valmiera komandas florbolisti, lai trenētos sacensībām.

Valmieras Olimpiskā centra futbola laukums

Kad universālajā zālē nenotiek sporta aktivitātes, tajā ir iespējams apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus. Ikgadēji zālē notiek arī suņu izstāde, kas pulcē vairāk nekā 150 suņu šķirnes.  

Futbola laukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Netālu no Valmieras Olimpiskā centra ēkas ir arī futbola laukums, kurā treniņus un spēles aizvada Valmieras futbola kluba spēlētāji. Futbola laukumam ir mākslīgais segums, kas ļauj ar sportu nodarboties neatkarīgi no gada laika, arī ziemā, bet prožektori nodrošina redzamību arī diennakts tumšajā laikā. Stadionā norisinās ne tikai Latvijas čempionātu spēles, bet arī dažādi amatieru turnīri un, ārpus treniņu laikiem, stadions pieejams vietējiem iedzīvotājiem. Futbola stadiona tribīnēs iespējams nodrošināt 1000 sēdvietas.

Valmieras peldbaseins[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada rudenī blakus Valmieras Olimpiskajam centram sāka būvēt jauno Valmieras Peldbaseinu Čempionu ielā 4. 2018. gada augustā ēka tika pabeigta un jau septembrī nodota ekspluatācijā [1]. Valmieras novada pašvaldības projektu īstenoja SIA Arčers [1].  Valmieras Peldbaseina ēkas būvniecību uzraudzīja SIA Būvuzraugi LV, bet autoruzraudzību pilnsabiedrības ISB/Nams biedrs SIA Nams [1].  

Lielais peldbaseins

Lielais peldbaseins[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais peldbaseins ir būvēts tā, lai atbilst Starptautiskās Peldēšanas federācijas standartiem un ir piemērots starptautisku peldēšanas sacensību rīkošanai. Peldbaseina izmērs ir 21 x 25 metri, dziļums – 1,20 m un 2,20 m. Tajā ir atdalīti 8 peldēšanas celiņi. Ūdens temperatūra Lielajā peldbaseinā ir 28°C. Lielā peldbaseina tribīnēs ir 242 sēdvietas, kas izkārtotas 5 rindās, bet augšējās tribīnēs vēl 50 stāvvietas. Papildu tribīnēm izveidota arī platforma, uz kuras iespējams atrasties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vienlaikus uz šīs platformas var atrasties līdz 8 personām.

Mazie peldbaseini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atpūtas zona

Valmieras Peldbaseina ēkā ir uzbūvēti divi 8 x 12,5 metrus lieli peldbaseini. Pirmā peldbaseina dziļums ir 0,60 – 0,90 m, bet otrā 0,90 – 1,10 m. Mazo peldbaseinu ūdens temperatūra ir 30°C. Tie paredzēti ne tikai atpūtai, bet arī bērnu peldētapmācībai, sporta rehabilitācijai un ūdens vingrošanai.

Atpūtas zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atpūtas zona ir sadalīta 2 līmeņos, tomēr lielākā daļa aktivitāšu atrodas 1. līmenī. Sauna, kurā temperatūra sasniedz  60 °C un gaisa mitrums nepārsniedz 30%. Sāls istaba – īpaši veselīga cilvēka organismam – kurā temperatūra svārstās 25°-30°C un gaisa mitrums ir 10%. Divu veidu pirtis – krievu un tvaika. Tradicionālā krievu pirts ir viskarstākā. Tajā temperatūra sasniedz 80°C un gaisa mitrums ir 10% mitrums. Tvaika pirtī temperatūra ir 45°C un mitrums 100%. Netālu no pirtīm atrodas arī neliels aukstais baseins, kura dziļums ir 1,2m un temperatūra 10°-12°C.

1.līmenī atrodas arī masāžu baseins, kura dziļums ir 1,2m un ūdens temperatūra līdz 30°C. Tas ir aprīkots ar masāžu strūklām, masāžu zviļņiem ūdenī, straumju upi un kaskādēm. Telpā atrodas arī 2 burbuļvannas ar vairākām masāžu vietām. Tāpat arī ir atsevišķi izbūvēta bērnu atpūtas zona ūdenī, kurā pieejami slidkalniņi, ūdenskritumi un strūklakas. Otrajā līmenī atrodas tikai Zviļņu zona, kurā novietotas atpūtas zviļņi, kur atslābt no cilvēku čalām.

Sporta Veselības centra kabinets

Sporta Veselības centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta Veselības centrs atrodas Valmieras Peldbaseina ēkā Čempionu ielā 4. Centrs nodarbojas ar 3 pamatvirzieniem - fizioterapija un sporta rehabilitācija, topošo un jauno māmiņu mazuļu fizioterapija un ķermeņa estētika. Sporta Veselības centrs ir piemērots pēc traumām vieglāk un ātrāk atgūties. Tajā ir pieejamas dažādas nodarbības, kas notiek fizioterapeita pavadībā, lai pēc individuālas pieejas nostiprinātu sporta veselību. Pakalpojumi iekļauj funkcionālo magnētisko stimulāciju, gaitas analizatoru, ultraskaņās terapijas, aerobo darba spēju testēšanu u.c. Vēl Sporta veselības centrs rīko dažādas konsultācijas un nodarbības grūtniecēm, lai palīdzētu uzlabot pašsajūtu, sagatavoties dzemdībām, mazināt saspringumu un sāpes mugurā, veicināt skābekļa apgādi gan mazulim, gan māmiņai. Kā arī Sporta Veselības centrā pieejami dažādi atpūtas un relaksējoši pakalpojumi, piemēram, zemūdens masāža, solārijs, vakuuma masāžas.

M. Štromberga BMX trase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Štromberga BMX trase

Pēc Valmieras novada pašvaldības pasūtījuma 2017. gada decembrī sāka būvēt Māra Štromberga vārdā nosaukto BMX trasi Čempiona ielā 3 pretī futbola stadionam. Projekta autori SIA Balta istaba un galvenais būvuzņēmējs SIA Sanart [2]. “Trases formas un šķēršļu ģeometriju būvniecībā piedalījās arī pieredzējušais franču speciālists Tomā Amons (Thomas Hamon), kurš pārstāv kompāniju Pro Tracks. Tai ir milzīga pieredze pasaules līmeņa trašu būvniecībā, turklāt šī kompānija ir autore nākamo vasaras olimpisko spēļu BMX trasei Tokijā” [3]. Trase tika atklāta 2019. gadā. Māra Štromberga BMX trase 2019. gadā saņēma “Gada labākā būve Latvijā 2019” nominācijā “Publiskā jaunbūve” [2].

Trases teritorija ir vairāk nekā 15 500 m2 [3]. Trase ir 330 m gara, ar diviem starta kalniem 8 un 5 metru augstumā un trīs starta vārtiem — 8,5 un 3 metru augstumā [3]. Starta kalnu braucamā daļa ir veidota no monolīta betona, kas nodrošina trases drošu lietošanu arī lietus laikā, mazina trases seguma bojāšanos, kā arī paildzina iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un siltākā ziemā [3]. Trases virāžas ir asfaltētas [3]. Zem kalna nobrauktuvēm izbūvētas ēkas, kurās atrodas terase, ģērbtuves ar sanitārajiem mezgliem, dušām, trenažieru zāli, mehāniskās darbnīcas riteņu apkopei, lekciju un atpūtas telpas sportistiem, invalīdu sanitārais mezgls, tehniskā telpa u.c. [3] Trase piemērota, lai sacensību laikā uzņemtu līdz 3000 skatītājus, turklāt, ir vieta arī finiša punktam, medpunktam, sportistu uzturēšanās vietas pirms sacensībām un citām sacensību laikā nepieciešamām papildfunkcijām [3]. Līdz šim trasē notikušas jau tādas sacensības, kā 2019. gada Latvijas BMX riteņbraukšanas čempionāts un Eiropas BMX čempionāts, kas pulcēja 1060 sportistus no 26 Eiropas valstīm [3].

Jāņa Daliņa stadions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāņa Daliņa stadionu pārvalda uzņēmums SIA "Valmieras Olimpiskais centrs". Tas atrodas Jāņa Daliņa ielā 2. 2021. gada augustā tika pabeigta stadiona rekonstrukcija, kuras laikā tika veikti lieli uzlabojumu vieglatlētikas sacensību norisei, bet papildu uzlabojumi futbola sacensībām un UEFA sertifikācijai plānoti nākamajās kārtās.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras stadionu atklāja 1938. gadā. Tas bija vajadzīgs, lai sarīkotu starptautiskas sacensības un tajā iekļūtu visi, kas vēlējās redzēt Latvijas tā laika slavenāko sportistu — valmierieti Jāni Daliņu. Viņš 1932. gadā Losandželosas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu un vairākkārt laboja pasaules rekordus soļošanā.

Pirms stadions kļuva par vietu, kur atbalstīt pašmāju sportistus, tas bija bijušais 8. Valmieras aizsargu pulka sporta kluba stadions. 1934. gadā zemes ierīcības komiteja piešķīra zemi Dīvaliņās bijušai Valmieras sporta biedrībai [5]. 1935. gada 8 aprīlī 8. Valmieras aizsargu pulks atklāja jaunā stadiona uzlabošanas darbus [5]. Pasākumā piedalījās pilsētas un tuvāko pašvaldību vadītāji, tāpat arī vietējo organizāciju un karaspēka pārstāvji [5]. Uzlabošanas darbu pasākumu ieskandināja gājiens ar orķestris, aiz kura bija gājiena dalībnieki ar zāģiem, cirvjiem un citiem rīkiem rokās [5]. Darbus ievadīja pulka komandieris Prauliņš un Valmieras pilsētas galva J.Ruģēns, nolaižot pirmo priedi [5]. Iepriekšējā stadionā skrejceļa garums bija vien 265m, bet jaunajam stadionam skrejceļš 400m garumā [6]. Stadiona ieeja tika izveidota priežu un lapkoku alejā, kuras galā atrodas stadions [6]. Zem tribīnēm tika izbūvētas telpas sportistiem, 2 ģērbtuves, dušas, masāžas, sporta inventāra un valdes telpas ar ārstu kabinetu [6]. Pārbūvētais stadions tika veidots atbilstoši starptautisko noteikumu prasībām [6]. Stadiona kapacitāte vairāk kā 10 000 skatītāju [6]. Stadiona būve izmaksāja 27 000 latu [7]

1938. gada 21. maijā notika pamatakmens iemūrēšana Valmieras stadionam [8][9]. Svinības notika Valmieras pilsētas valdes zālē, kurā kopā sanāca sporta kluba valde, lūgtie viesi, sportisti un sportistes [9]. Tās atklāja sporta stadiona izbūvi paskaidrojumus sniedza sporta kluba priekšnieks H. Traubergs [9]. Pēc svinīgās daļas visi devās jauno sporta laukumu, kur notika stadiona pamatos iemūrējamā dokumenta parakstīšana un mācītāja E.Putniņa uzruna [9]. Dokuments tika ievietots metāla kārbā un aizlodēts; pēc tam iemūrēts pamatos [9].  

1938. gada 31. jūlijā tika atklāts jaunais stadions [10]. Svinības sākās ar gājienu no Vecpuišu parka uz stadionu [7]. Nonākot stadionā, svētku runu veica J. Ruģēns. Pēc atklāšanas svinībām stadionā notika sacensības, kurās piedalījās ap 200 sportistu [10][7]. Visvairāk dalībnieku piedalījās distanču skrējienos un soļošanā [10]. Tāpat arī bija sportistu tautisko deju sacensībās, šaušanā, riteņbraukšanā un peldēšanā [10].

Stadions Jāņa Daliņa vārdu ieguva trešās atmodas laikā. Šajā stadionā tika sarīkotas pirmās Trīszvaigžņu spēles, un ik vasaru tajā tiek izcīnīta Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā.

J. Daliņa Vieglatlētikas stadions

Vieglatlētikas stadions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieglatlētikas stadions ir pilnvērtīgi aprīkots ar vieglatlētikas elementiem. Tajā pieejams 400m garš aplis ar 8 skrejceļiem, 9 skrejceļi taisnē, 2 paralēli tāllēkšanas un trīssoļu sektori ar bedrēm startā un finišā, papildus tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sektors, 2 augstlēkšanas un kārtslēkšanas sektori, vesera un diska mešanas sektors, 2 šķēpmešanas sektori un 2 lodes grūšanas sektori. Stadiona tribīnes ir zem jumta seguma, kurās ir 1250 sēdvietas. Futbola laukums ir klāts dabīgā zālājā un izveidots atbilstoši FIFA (Fédération Internationale de Football Association) un Latvijas Regbija federācijas prasībām.

Vieglatlētikas manēža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieglatlētikas manēža

Vieglatlētikas manēžas platība ir 12 367m2. Tā ir saņēmusi World Atlethics sertifikātu. Manēžā sportisti var aizvadīt pilnu treniņprocesu, nepametot infrastruktūru. Zem viena jumta ir arī ģērbtuves līdz 230 sportistiem, trenažieru zāle, viesnīca, kurā iespējams izmitināt līdz 100 cilvēkiem, un ēdināšana. Vieglatlētikas manēža pieejams augstlēkšanas sektors, tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sektors, kārtslēkšanas sektors, lodes grūšanas sektors,  diska un vesera mešanas treniņiem paredzēts trenažieris, 8 taisnie 60m skrejceļi, 4 skrejceļu 200m aplis, iesildīšanās zona ap skrejceļiem un zona ar nolaižamu tīklu šķēpmešanas treniņiem. Papildus tam, ēkā ir izvietoti treneru, mediķu un tiesnešu kabineti, dopinga kontroles, preses un noliktavu telpas. Manēžā ir apskatāmas mākslinieka Vladislava Lakšes gleznas, atainojot sportistus, kuri nesuši Latvijas vārdu pasaulē.

Stadium Hotel un ēdināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesnīca, kas atrodas Jāņa Daliņa stadiona ēkā, var izguldīt līdz pat 100 vietām. Tajā ir gan divvietīgi, gan četrvietīgi numuri. Vērtīgi pieminēt, ka viesnīca spēj izguldīt cilvēkus ar kustību traucējumiem tiem piemērotos numuros. Arī viesnīcas istabiņās aplūkojamas Vladislava Lakšes mākslas darbi. Ēkā pieejami arī ēdināšanas pakalpojumi modernā kafejnīcā.

Sporta spēļu laukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Blakus Jāņa Daliņa stadiona ēkai ir arī ikvienam brīvi pieejami 3 brīvdabas sporta laukumi: 3x3 basketbola laukums un universāls laukums, volejbola, mini-futbola laukumi. Viens no tiem ir Bertānu ģimenes basketbola laukums, kas nosaukts NBA basketbolista Kobes Braianta vārdā.

Spēka Zona

Spēka zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēka zonas (agrāk: Atlētikas zāle) telpas atrodas divās ēkās – Sporta Veselības centrā Čempionu iela 2, un Jāņa Daliņa stadionā Valmiera Jāņa Daliņa iela 2. Abas Spēka zonas telpas ir aprīkotas ar kvalitatīviem un pasaulē zināmu uzņēmumu trenažieriem - “Life Fitness”, “Hammer Strength” un “”Sporta sistēma”. Trenažieri nav piemēroti tikai profesionāļiem, bet arī ikvienam interesentam, kurš vēlas uzlabot savu fizisko sagatavotību individuāli vai ar treneri. Iepriekšējās telpas Valmieras Olimpiskā centra 2.stāvā bija par mazu, tādēļ tagad Spēkas zonas telpas ir divās ēkās. To plašumi pārsniedz iepriekšējās zāles lielumu.

Viesnīca “SportsHotel”[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesnīca “SportsHotel” atrodas netālu no Valmieras Olimpiskā centra. Vienlaicīgi viesnīcā var uzturēties 120 viesi. Tajā pieejami 4 dažādu tipu numuri – “Junior suite”, divvietīgs ar 1 gultu, divvietīgs ar 2 gultām un ģimenes numurs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «FOTO: Apmeklētājiem durvis ver jaunuzceltais Valmieras peldbaseins». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2022-04-12.
  2. 2,0 2,1 «Māra Štromberga BMX trase Valmiera – Gada labākā būve Latvijā» (lv-LV). Skatīts: 2022-04-12.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 «Māra Štromberga BMX trase Valmierā». www.laarhivs.lv. Skatīts: 2022-04-12.
  4. «Atjaunotajā Daliņa stadionā nepieciešami uzlabojumi augsta ranga futbola spēļu norisei». Sportacentrs.com (latviešu). 2021-08-09. Skatīts: 2022-02-17.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 periodika.lndb.lv http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:259150%7Carticle:DIVL279%7Cquery:Valmieras%20aizsargu%20klubu%20stadiona%208%20klubs. Skatīts: 2022-04-12. Tukšs vai neesošs |title=
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 periodika.lndb.lv http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:158560%7Carticle:DIVL120%7Cquery:sporta%208%20Valmieras%20aizsargu%20pulka%20kluba%20Valmier%C4%81%20stadions. Skatīts: 2022-04-12. Tukšs vai neesošs |title=
  7. 7,0 7,1 7,2 periodika.lndb.lv http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:52230%7Carticle:DIVL227%7Cquery:pulka%20stadiona%20aizsargu%20sporta%20kluba. Skatīts: 2022-04-12. Tukšs vai neesošs |title=
  8. periodika.lndb.lv http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:227793%7Carticle:DIVL214%7Cquery:Valmieras%20stadion%C4%81%20Valmier%C4%81%208%20aizsargu%20pulka%20stadionam. Skatīts: 2022-04-12. Tukšs vai neesošs |title=
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 periodika.lndb.lv http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:56807%7Carticle:DIVL235%7Cquery:Valmieras%20sporta%20stadionam%208%20aizsargu%20pulka%20kluba%20stadiona. Skatīts: 2022-04-12. Tukšs vai neesošs |title=
  10. 10,0 10,1 10,2 10,3 periodika.lndb.lv http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:7627%7Carticle:DIVL84%7Cquery:pulka%208%20sporta%20kluba. Skatīts: 2022-04-12. Tukšs vai neesošs |title=

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]