Valmiera

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Valmiera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Valmiera
Republikas pilsēta
Vēsturiskais pilsētas centrs ar Svētā Sīmaņa baznīcu
Vēsturiskais pilsētas centrs ar Svētā Sīmaņa baznīcu
Karogs: Valmiera
Karogs
Ģerbonis: Valmiera
Ģerbonis
Valmiera (Latvija)
Valmiera
Valmiera
Koordinātas: 57°32′19″N 25°25′32″E / 57.53861°N 25.42556°E / 57.53861; 25.42556Koordinātas: 57°32′19″N 25°25′32″E / 57.53861°N 25.42556°E / 57.53861; 25.42556
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1323. gada
Citi
nosaukumi
krievu: Вольмар
igauņu: Volmari
vācu: Wolmar
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Jānis Baiks
Platība
 • Kopējā 19,35 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 25 093
 • blīvums 1 296,8/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4201
LV-4202
LV-4204
Mājaslapa www.valmiera.lv
Valmiera Vikikrātuvē

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta. Tajā atrodas Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Livonijas ordeņa Valmieras viduslaiku pils drupas.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmiera ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta. Platība 19,35 km2. Valmiera atrodas 107 km no Rīgas un 50 km no Igaunijas robežas. ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Burtnieku novadu, rietumos ar Kocēnu novadu, bet dienvidos un austrumos ar Beverīnas novadu. Valmierai cauri plūst viena no lielākajām Latvijas upēm — Gauja.

Valmieras pilsētai ir 7 vēsturiskie mikrorajoni: Zvirgzdukalns, Burkānciems, Jāņparks, Kārliena, Pārgauja, Putriņas, Krāču kakts.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā Valmierā dzīvoja 23 063 iedzīvotāji (CSP informācija uz 01.01.2018.) No tiem 19 499 latvieši, 2477 krievi, 380 baltkrievi, 206 poļi, 191 ukrainis un 360 citu tautību pārstāvji[2].

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Valmierā 2018. gadā pēc CSB datiem.
Latvieši (19499)
  
84.3%
Krievi (2477)
  
10.7%
Baltkrievi (380)
  
1.7%
Poļi (206)
  
0.9%
Ukraiņi (191)
  
0.8%
Citas tautības (360)
  
1.6%

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādos laikos pilsētai ir bijuši dažādi vārdi — Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Vladimirec, Wolmar, Valmiera —, kas visi atvasināti no vikingu—rūsu personvārda "Valdemārs" jeb "Vladimirs". Populārākā versija ir par Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kas šeit ievāca meslus un sprieda tiesu pēc padzīšanas no Pleskavas 1214. gadā. Otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa Valdemāra II vārdā, kas 1221. gadā uz īsu laiku kļuva ne tikai Igaunijas, bet arī Livonijas feodālo senioru. Šai versijai par labu runā fakts, ka Zobenbrāļu ordenis, kam piederēja Valmieras apkārtne, tajā laikā kļuva par Dānijas karaļa sabiedroto. Maz ticams, ka savu jauno pili ordenis būtu nosaucis sava ienaidnieka vārdā, bet pilnīgi iespējams, ka abu feodālo senioru vārdi ar laiku vienkārši saplūda vienā valdnieka Valdemāra personvārdā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Valmieras vēsture
Valmieras pilsētas ģerbonis (S' Civitatis de Woldemer ) Livonijas ordeņa laikos (1524.)

Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau 11. gadsimtā un ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas latīņu tekstos saukts par via Ruthenorum un gāja gar Gauju uz rūsu pārvaldīto Pleskavu un Novgorodu. Aiz Valmieras tas sadalījās divos virzienos — uz Pleskavu un Tērbatu. 1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. "Gaujas koridors") nonāca Zobenbrāļu ordeņa kontrolē, kas šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1283. gadā Livonijas ordeņa mestrs Villekens fon Endorps vadīja Valmieras pils (Wolmar) un Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecību Gaujas krastos. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā "Valdemāra pilsēta", drīz vien tā kļuva par Hanzas savienības locekli. 1413. gadā Žilbērs de Lanuā Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu, līdz 16. gadsimtam te sanāca vairākas landtāgu un pilsētu pārstāvju sapulces. 1622. gadā pēc Poļu-zviedru kara Valmiera nonāca Zviedrijas valsts kanclera Aksels Oksenšernas pārvaldījumā, viņa dzimtas ģerboņa vērša piere joprojām rotā pilsētas ģerboni.

1738. gadā Magdalēna Elizabete fon Hallarte Valmierā atvēra brāļu draudžu skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. 1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. 19. gadsimtā Valmierā izveidojās pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas, darbojās Valkas-Valmieras skolotāju seminārs, sieviešu ģimnāzija (tagadējā Valmieras pamatskola) un tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru.

1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva latvieši (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu Georgu Apini.

Pirms Otrā pasaules kara lielākais uzņēmums pilsētā bija "Bekona eksporta" fabrika. Otrā pasaules kara 1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma ("Rīgas operācijas") laikā trešdaļa pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to uzbūvēja no jauna. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmiera bija Valmieras apriņķa centrs, bet līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmieras rajona centrs, tagad republikas nozīmes pilsēta.

Kultūras un vēstures pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva).
Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara.
  • Valmieras senpilsēta un Livonijas ordeņa Valmieras pils drupas. Pils celta militāros nolūkos stratēģiski izdevīgā vietā uz paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes grava. Pils sagrauta Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā, kad krievu karaspēks uzbruka pilsētai un aizdedzināja pili.[3]
  • Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca. Draudze baznīcā atgriezās 1990. gadā, 1996. gadā dievnamu juridiski atdeva draudzei.[4]
  • Elku saliņa, senā kulta vieta. Atrodas tieši blakus viduslaiku pils kompleksam un Lucas pilskalnam. Viduslaikos tā bijusi apņemta ar ūdeni no visām pusēm un apaugusi ar ozoliem, saliņas vidū reiz zaļojis svētozols ar dievu tēliem.[5]
  • Valmieras skolotāju semināra ēka (arhitekts Aleksejs Kizelbašs).[6]

Seni pilsētas skati no J. K. Broces zīmējumu krājuma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras Valsts ģimnāzija

Jau 1738. gadā Valmiermuižā atvēra brāļu draudžu skolotāju semināru, bet Valmierā palīgmācītāju diakonātu. 1839. gadā Valmierā nodibināja Vidzemes draudžu skolotāju semināru, kas 1902. gadā tika pārveidots par Valmieras skolotāju semināru. 1996. gadā Valmierā izveidoja Vidzemes Augstskolu, kur iespējams iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu piecās fakultātēs: Tūrisma vadības un viesmīlības, Politoloģijas, Biznesa vadības un ekonomikas, Inženierzinātņu un Sociālo zinātņu fakultātē. Vidzemes Augstskolai ir īpaša loma reģionālās attīstības veicināšanā — augstskola attīstās kā inovatīvs reģionāls akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un pētniecības centrs. Vidzemes Augstskolā darbojas Valodu studiju un eksaminācijas centrs, Vidzemes Mūžizglītības centrs un Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts.

Valmierā ir 11 vispārējās izglītības skolas (Valmieras sākumskola, Valmieras Pārgaujas sākumskola, Valmieras Valsts ģimnāzija, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Valmieras 5. vidusskola, Valmieras 2. vidusskola, Valmieras Viestura vidusskola, Valmieras Zaļā skola, Valmieras vakara-maiņu vidusskola, Valmieras Kristīgā pamatskola - Universum, Valmieras Gaujas krastu vidusskola). No tām viena ir vecāku veidota privātā sākumskola (Valmieras Zaļā skola), viena mazākumtautību izglītības programmu (Valmieras 2. vidusskola), viena kristīgā skola (Universum) un viena ar izglītības programmu bērniem ar dzirdes traucējumiem (Valmieras Gaujas krastu vidusskola).

Ir vairākas interešu un profesionālās izglītības iestādes:

  • Valmieras Mūzikas skola — dibināta jau 1920. gada novembrī. Pirmā direktore un skolas dibinātāja bija Anna Ķirpīte, kura strādāja skolā no 1920. līdz 1922. gada janvārim. Skolas ēka toreiz atrodas Ziloņu ielā, bet Otrā pasaules kara beigās skola pilnībā nodega. Pēc tam mācības notika dažādās vietās, arī pedagogu mājās. No 1947. gada mūzikas skola ieguva telpas K.Baumaņa ielā, kur mācības norisinās vēl šodien. Pieaugot audzēkņu skaitam, skola tika paplašināta un ieguva telpas mācībām vēl divās ēkās: Beātes ielā 10 un Beātes ielā 12. Valmieras Mūzikas skolas uzdevumi ir nodrošināt iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības pamatzināšanas un prasmes mūzikā, kā arī sagatavot izglītojamos mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei. Skola īsteno licencētas profesionālās ievirzes izglītības programmas instrumentālā mūzikā (klavierspēle, vijoļspēle, čella spēle, kokles spēle, akordeona spēle, ģitāras spēle, flautas spēle, fagota spēle, trompetes spēle, saksofona spēle, sitaminstrumentu spēle) un vokālā mūzika (kora klase). Jāatzīmē, ka pie mūzikas skolas ir Jāzepa Vītola muzejs Beātes ielā 12.[7]
  • Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola — īsteno licencētas programmas: profesionālās vidējās mākslas izglītības programmu “Dizains” un profesionālās ievirzes mākslas izglītības programmu "Vizuāli plastiskā māksla".
  • Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda" — centra pirmsākumi meklējami jau Padomju laikā, kad Valmierā Vecpuišu parkā tika dibināts Pionieru nams. 1996. gadā iestāde tika reorganizēta par Valmieras Skolēnu namu. Bet jau 1998. gadā iestāde iegūst jaunu nosaukumu — Valmieras Bērnu un Jauniešu interešu centrs. Pēc gada — 1999. gada 1.oktobrī iestāde tiek nodēvēta par Valmieras Jaunatnes centru “Vinda". Centra pastāvēšanas gados ir bijuši 10 direktori. Kopš 2011. gada Valmieras Jaunatnes centru “Vinda" vada Dāvis Sirmais. Centrs dod iespēju bērniem un jauniešiem izkopt intereses mākslinieciskajā pašdarbībā un netradicionālajos sporta veidos, veicina profesijas izvēli, brīvā laika saturīgu un lietderīgu pavadīšanu.[8]
  • Valmieras Bērnu sporta skola — īsteno šādas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas: peldēšanu, vieglatlētiku, hokeju, basketbolu, orientēšanās sportu un futbolu.

Ir divas arodizglītības vidusskolas.

Statistika 2018. gadā:

  • Bērnu skaits pirmskolas izglītības iestādēs — 1605
  • Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs — 4015
  • Studējošo skaits Vidzemes Augstskolā — 800

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras Kultūras centrs dibināts 1966. gadā kā Valmieras rajona kultūras nams, no 1989. gada — Valmieras pilsētas kultūras nams, bet no 2004. gada — Valmieras Kultūras centrs. Pirmā tā direktore bija Inta Rasa. Sekojošie tā vadītāji bija Balfurs Ferbers, Visvaldis Tilibs, Antonija Šmite, Valts Bermaks, Ieva Gaide, Dzidra Grase, Pēteris Dundurs un Vaira Dundure.[9] Pašlaik Valmieras Kultūras centru vada Toms Upners.

Citas pilsētā nozīmīgas kultūras iestādes ir Valmieras drāmas teātris, Valmieras integrētā bibliotēka, Valmieras muzejs, mākslas "Galerija Laipa" un kinoteātris "Gaisma". Klasiskās mūzikas koncerti norisinās arī Sv. Sīmaņa baznīcā un Valmieras 5. vidusskolas zālē. Lieli pasākumi tiek organizēti arī Vidzemes Olimpiskajā centrā, vasarā — brīvdabas pasākumi pilsētas vēsturiskajā centrā un citur pilsētā.

Kultūras pasākumiem un atpūtai iecienīta vieta ir Vecpuišu parks. Tas atrodas Valmieras pilsētas centrā blakus kinoteātrim "Gaisma" un Valmieras Jaunatnes centram "Vinda". Vecpuišu parks tika ierīkots 20. gs. sākumā pēc dr. med. Georga Apiņa ierosinājuma. Parka ierīkošanai Georgs Apinis nodibināja "Septiņu vecpuišu biedrību’’. 1913. gadā Georgs Apinis un pārējie septiņi līdzīpašnieki nopirka Valmieras pilsētas vidū esošo "Lilijas dārzu", kur arī tapa Vecpuišu parks. Paviljona ēka Vecpuišu parkā tika uzcelta 1914. gadā. Vecpuišu parku Valmieras pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. Pirmā pasaules kara laikā paviljona zālē bija izveidota lazarete. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par Kultūras parku, Komjauniešu un Vidus parku.[10]

Valmierā darbojas 7 kori, 8 deju kolektīvi, 2 instrumentālie kolektīvi, Vidzemes pūtēju orķestris un vairākas mākslas studijas.

Populārākie un pazīstamākie pasākumi, kas regulāri notiek Valmierā:

  • Senās mūzikas festivāls
  • Koru un deju kolektīvu konkursi
  • Jauno mūzikas grupu konkurss "Stage Number One"
  • Baltijas Viduslaiku festivāls
  • Pilsētas svētki un Ziedu svētki
  • Starptautiskais mākslas simpozijs
  • Simjūda gadatirgus
  • Rokmūzikas festivāls

Valmiera vairākus gadus ir bijusi Starptautiskā gaisa balonu festivāla uzņemošo pilsētu skaitā.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemledus makšķernieki uz Gaujas, Valmierā

Kopumā pilsētā ir 40 sporta organizācijas vairāk kā 30 sporta veidos. Bērnu sporta skolā darbojas vairāk kā 500 audzēkņu. Liela nozīmē sporta attīstībai Valmierā un apkārtnē ir Vidzemes Olimpiskajam centram, kas savu darbību sāka 2005. gadā ļaujot attīstīt tādus sporta veidus kā basketbols (basketbola klubs "Valmiera", dibināts 2001. gadā), volejbols, florbols, hokejs un futbols (Valmieras futbola klubs, dibināts 1996. gadā). Iecienīts ir arī orientēšanās sports. Bez jau pieminētajiem sporta klubiem darbojas vēl daudzi citi sporta klubi, no kuriem nozīmīgākie ir Valmieras regbija klubs "Fēnikss", Valmieras BMX sporta klubs "Tālava", airēšanas klubs "Straume", Valmieras Vieglatlētikas klubs, Valmieras pauerliftinga klubs "Spēka Pasaule". Valmieras BMX sportisti regulāri piedalās starptautiskās sacensībās, šādas sacensības tiek rīkotas arī Valmierā SCO centra BMX velotrasē.

Vieglatlētikai un dažādām sacensībām nozīmīgs ir Jāņa Daliņa stadions. Airēšanas treniņi un sacensības notiek airēšanas trasē Kazu krāces[11] jeb Krācītes.[12]

Valmierā populāri sporta pasākumi:

  • Latvijas čempionāts ielu basketbolā
  • Vidzemes Olimpiskā skrējēju diena
  • Velomaratons Cēsis—Valmiera
  • Starptautiskās vieglatlētikas sacensības jauniešiem
  • Valsts Prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā
  • Tautas slēpojums "Baiļu apļi"
  • Latvijas un starptautisko čempionātu basketbola spēles
  • Vidzemes atklātais čempionāts hokejā
  • Starptautiskā BMX čempionāta posms

Ārpus Valmieras, tomēr ciešā saistībā ar pilsētu atrodas sporta komplekss "Baiļi" un tā kalnu slēpošanas trase.

Spēka sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmiera ir izcīnījusi tautas sporta pasākuma "Latvijas Spēcīgākā pilsēta" titulu 3 reizes: 2014., 2015. un 2016. gadā un pagaidām ir nepārspēta.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā Valmiera bija 2. vietā aiz Rīgas ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem ziņā. Gandrīz pusi no Valmieras uzņēmumiem veido vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, transporta līdzekļu un iekārtu, sadzīves tehnikas remonta jomā strādājošie uzņēmumi. Apmēram trešdaļu veido valsts un pašvaldību iestādes, izglītības un medicīnas iestādes, dažādu pakalpojumu sniedzēji.

Valmierā ir vairāki lieli ražošanas un rūpniecības uzņēmumi, kas ražo mēbeles, piena produktus, ugunsdzēšamos aparātus un un citus metālizstrādājumus, stikla šķiedru un saistītas lietas, rūpniecisko un medicīnisko gāzi, veic kokapstrādi.

Ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojas vietējie uzņēmumi, bet dažos pēdējos gados ienākušas arī Latvijas un ārvalstu tirdzniecības ķēdes.

Bezdarba līmenis 2006. gadā pilsētā bija zem 5%. Lielākie darba devēji: Valmieras pilsētas pašvaldība (tai skaitā arī izglītības iestādes), AS "Valmieras stikla šķiedra", SIA "VALPRO", SIA "Vidzemes slimnīca".

Valmieras pilsētai ir 7 oficiālas sadraudzības pilsētas:

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Gauju un galveno Valmieras tiltu pār Gauju

Valmierā un tuvākajā apkaimē atrodas gan dabas, gan vēsturiski, kultūras un arhitektūras pieminekļi, tiek organizēti daudzveidīgi pasākumi. Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaistes veida, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Populārākie tūrisma objekti Valmierā ir

  • Valmieras vecpilsēta;
  • Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca — pilsētas centrā esošā vērienīgā izmēra būve ir Valmieras vēsturiskais simbols, kas celta 1283. vai 1284. gadā;
  • Livonijas ordeņa pilsdrupas un Valmieras muzejs — liecība par Valmieras kā viduslaiku pilsētas nozīmību. Valmieras pilsdrupu teritorijas vidū atrodas Valmieras muzeja ēkas, kurās apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskās izstādes;
  • Valmieras Drāmas teātris un mākslas "Galerija Laipa";
  • Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks — gada siltākajos mēnešos iespējams doties pa 2 kilometrus garo Baskāju taku, kas veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem, vai pa kokos izveidotu taku un laisties pāri Gaujai trošu pārbraucienos;
  • Gaujas upes tramvajs — vasarā kursē noteiktos laikos, gida pavadībā ļaujot iepazīt ievērojamākos Valmieras apskates objektus skatā no upes. Viena brauciena ilgums ir 45 minūtes;
  • Ģīmes dabas taka — vides izglītības objekts Valmierā.[13] Ģīmes upes un dzirnavu dīķa krastos ir izvietoti informācijas stendi ar interaktīviem elementiem un uzskates materiāliem par trīs pamatelementiem – ūdeni, zemi un gaisu;
  • Dzelzs tilts — šaursliežu dzelzceļa līnijas Ainaži—Valmiera—Smiltene tilts, kas būvēts 1912.gadā. Brauciens no Valmieras līdz Ainažiem ar "bānīti" ilga 4 stundas. Pasažieru līnija tika slēgta agrāk, bet kravas pārvadājumus izbeidza 1979.gadā. Dzelzs tiltu mūsdienās izmanto kājāmgājēji un velosipēdisti;
  • ziemā — slēpošanas centrs "Baiļi";
  • Vidzemes Olimpiskais centrs.

Galvenās valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Valmierā, ir Igaunija, Vācija, Somija un Krievija. Liela daļa apmeklētāju pilsētā ierodas arī biznesa darīšanās.

Valmiera tiek saukta par Gaujas Nacionālā parka ziemeļu vārtiem, un izveidoti dažādi maršruti aktīvās atpūtas cienītājiem pa Valmieru un apkārtni, kurus iespējams veikt gan ar velosipēdu, gan kājām. Ziemā tiek atklāti slēpošanas maršruti. Pa Gauju notiek laivošana, kurai Valmiera bieži ir sākumpunkts. Gaujas Kazu krācēs Valmierā ir labiekārtotākā airēšanas slaloma trase Baltijā.[14]

Vasaras tūrisma sezonā pilsēta un apkārtējie novadi organizē kopīgu velo-kino festivālu "Kino pedālis", kurš pulcē velobraukšanas entuziastus, kuri festivāla laikā veic velo maršrutus un brīvdabā skatās ar velosipēdiem saistītas dokumentālās filmas.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmierā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmierā dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. CSB dati
  3. «Valmieras muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 27. novembrī.
  4. Latvijas Valsts arhīvi
  5. Kultūras karte
  6. «VVĢ vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. novembrī. Skatīts: 2013. gada 27. novembrī.
  7. www.valmiera.lv
  8. «www.vjcvinda.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. martā. Skatīts: 2009. gada 19. februārī.
  9. www.valmiera.lv
  10. Valmiera domā un rada!
  11. «Informācija par airēšanas trasēm Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. augustā. Skatīts: 2014. gada 31. oktobrī.
  12. Informācija par trasi Krācītes.
  13. Valmierā atklāta Ģīmes dabas taka
  14. Pārvarot Gaujas krāces un sevi

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]