Valmiera

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Valmiera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Valmiera
Valstspilsēta
Valmieras centrs ar Svētā Sīmaņa baznīcu
Valmieras centrs ar Svētā Sīmaņa baznīcu
Karogs: Valmiera
Karogs
Ģerbonis: Valmiera
Ģerbonis
Valmiera (Latvija)
Valmiera
Valmiera
Koordinātas: 57°32′19″N 25°25′32″E / 57.53861°N 25.42556°E / 57.53861; 25.42556Koordinātas: 57°32′19″N 25°25′32″E / 57.53861°N 25.42556°E / 57.53861; 25.42556
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Valmieras novads
Pilsētas tiesības kopš 1323. gada
Citi
nosaukumi
krievu: Вольмар
igauņu: Volmari
vācu: Wolmar
Administrācija
 • Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks
(Valmierai un Vidzemei)
Platība[1]
 • Kopējā 19,4 km2
 • sauszeme 18,7 km2
 • ūdens 0,7 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 22 585
 • vieta 8
 • blīvums 1 209,0 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4201
LV-4202
LV-4204
Mājaslapa www.valmiera.lv
Valmiera Vikikrātuvē

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām. Ar 24 865 iedzīvotājiem Valmiera ir lielākā pilsēta Vidzemes plānošanas reģionā un 8. lielākā Latvijā. Valmierā no citām pašvaldībām katru dienu ierodas aptuveni 7000 cilvēku, kuri šeit strādā, mācās vai izmanto pakalpojumus, bet ir deklarēti citur.[4] Valmiera ir viena no senākajām pilsētām Latvijā, bijusi Hanzas savienības locekle.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādos laikos pilsētai ir bijuši dažādi vārdi — Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Vladimirec, Wolmar, Valmiera —, kas visi atvasināti no vikingu—rūsu personvārda "Valdemārs" jeb "Vladimirs".[nepieciešama atsauce] Populārākā versija ir par Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kas šeit ievāca meslus un sprieda tiesu pēc padzīšanas no Pleskavas 1214. gadā. Otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa Valdemāra II vārdā, kas 1221. gadā uz īsu laiku kļuva ne tikai par ziemeļu Igaunijas, bet arī Livonijas feodālo senjoru. Šai versijai par labu runā fakts, ka Zobenbrāļu ordenis, kam piederēja Valmieras apkārtne, tajā laikā kļuva par Dānijas karaļa sabiedroto. Maz ticams, ka savu jauno pili ordenis būtu nosaucis sava ienaidnieka vārdā, bet pilnīgi iespējams, ka abu feodālo senjoru vārdi ar laiku vienkārši saplūda vienā valdnieka Valdemāra personvārdā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Valmieras vēsture
Valmieras pilsētas ģerbonis (S' Civitatis de Woldemer ) Livonijas ordeņa laikos (1524.)

Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau 11. gadsimtā un ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas latīņu tekstos saukts par via Ruthenorum un gāja gar Gauju uz rūsu pārvaldīto Pleskavu un Novgorodu. Aiz Valmieras tas sadalījās divos virzienos — uz Pleskavu un Tērbatu.

1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. "Gaujas koridors") nonāca Zobenbrāļu ordeņa kontrolē, kas šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1283. gadā Livonijas ordeņa mestrs Villekens fon Endorps vadīja Valmieras pils (Wolmar) un Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecību Gaujas krastos. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā "Valdemāra pilsēta", drīz vien tā kļuva par Hanzas savienības locekli. 1413. gadā Žilbērs de Lanuā Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu. Līdz 16. gadsimtam te sanāca vairākas landtāgu un pilsētu pārstāvju sapulces. 1622. gadā pēc Poļu-zviedru kara Valmiera nonāca Zviedrijas valsts kanclera Aksela Ūksenšernas pārvaldījumā, viņa dzimtas ģerboņa vērša piere joprojām rotā pilsētas ģerboni.

Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara

1738. gadā Magdalēna Elizabete fon Hallarte Valmierā atvēra brāļu draudžu skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. 1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. 19. gadsimtā Valmierā izveidojās pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas, darbojās Valkas-Valmieras skolotāju seminārs, sieviešu ģimnāzija (tagadējā Valmieras pamatskola) un tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru.

1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva latvieši (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu Georgu Apini.

Pirms Otrā pasaules kara lielākais uzņēmums pilsētā bija "Bekona eksporta" fabrika. Otrā pasaules kara 1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma ("Rīgas operācijas") laikā trešdaļa pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to uzbūvēja no jauna. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmiera bija Valmieras apriņķa centrs, bet līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmieras rajona centrs, tagad republikas nozīmes pilsēta.

Kultūras un vēstures pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seni pilsētas skati no J. K. Broces zīmējumu krājuma

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fiziskā ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gauja pie Valmieras

Valmiera ģeogrāfiski atrodas Vidzemes ziemeļu daļā dabas ainavu un reljefa apvidu pārejas krustpunktā. No Valmieras sākas Gaujas senleja, aiz pilsētas robežām, no Jumaras ietekas - arī Gaujas nacionālais parks. Gar Gauju no ziemeļaustrumiem iesniedzas Sedas līdzenuma atzars, kas šķir divas citas Tālavas zemienes daļas: uz ziemeļiem no Valmieras ir Burtnieka līdzenums, uz austrumiem - Trikātas pacēlums. Gaujas līmenis ir zemāks par 30 m vjl., augstākās vietās pilsētā ir 56–59 m virs jūras līmeņa.[9]

Valmieras pilsētas hidrogrāfisko tīklu veido gan dabiskas izcelsmes ūdensteces un ūdenstilpes, gan mākslīgi veidoti dīķi un grāvji. Kopumā zeme zem ūdeņiem pilsētā aizņem 5% no Valmieras pilsētas teritorijas. Valmieras pilsētas teritoriju uz pusēm sadala Gaujas upe. Tās kopgarums pilsētas teritorijas robežās sasniedz 8 km. Pilsētas robežās Gaujai ir trīs pietekas: Ģīmes upīte, Rātes upīte, Kaugurmuižas strauts un Gaides upīte.[10] Pārgaujā ir atteku ezeriņi, mežu nogabali (Kauguru vēris, Pauku priedes). Pie Dīvalina meža labajā krastā Gauja veido līkumu un Kazu krāces.[9]

Politiskā ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras pašvaldība

Valmiera atrodas Vidzemes plānošanas reģionā. Tā ir Vidzemes lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un astotā lielākā pilsēta Latvijā pēc platības. Tā atrodas 107 km attālumā no Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas.[10] Valmiera ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Valmieras pagastu, rietumos ar Kocēnu pagastu un dienvidos un austrumos ar Kauguru pagastu. Valmieras vēsturiskais centrs un teritorijas viena daļa atrodas Gaujas vidusteces labajā krastā, gandrīz tikpat liela, vēlāk un mazāk apbūvēta teritorija ir kreisajā krastā. Pilsētas platība mainījusies galvenokārt Pārgaujā, aiz dzelzceļa, paplašināta rūpniecības un zaļā zona, individuālās apbūves rajoni. Pilsētu no trim pusēm apņem apvedceļš, autoceļi sazaroti 12 virzienos.[9] 2020. gadā Valmieras pašvaldība noteica pilsētas teritoriālo dalījumu un ir otrā Latvijas pašvaldība aiz Rīgas, kas ir publicējusi apkaimju jeb iekšpilsētas teritoriju robežas.[11]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats Gaujas ietekmē ir samērā vēss un mitrs. Veģetācijas periods ilgst 130 dienas. Vidējais sniega periods ir 105 dienas. Sniega segas vidējais ir biezums 25 cm. Maksimālais sniega segas biezums ir 43 cm. Vidējais grunts sasalums ir līdz 70 cm, maksimālais – 120 cm. Migla novērojama līdz 36 dienām gadā. Vidēji 22 dienas gadā puteņo, pērkons novērots vidēji 20 dienas gadā. Valdošie vēji - dienvidu, dienvidrietumu vēji.[10]

Valmieras meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −2.6
(27.3)
−2.2
(28)
2.6
(36.7)
10.5
(50.9)
16.2
(61.2)
19.5
(67.1)
22.2
(72)
20.8
(69.4)
16.1
(61)
9.1
(48.4)
4
(39)
0.3
(32.5)
9.71
(49.46)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −4.6
(23.7)
−4.7
(23.5)
−0.9
(30.4)
6.1
(43)
11.8
(53.2)
15.6
(60.1)
18.5
(65.3)
17.2
(63)
12.6
(54.7)
6.5
(43.7)
2.3
(36.1)
0.1
(32.2)
6.71
(44.08)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −7.1
(19.2)
−7.6
(18.3)
−4.7
(23.5)
1.1
(34)
6.4
(43.5)
10.7
(51.3)
14
(57)
13.1
(55.6)
9.2
(48.6)
3.9
(39)
0.4
(32.7)
−3.4
(25.9)
3
(37.38)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 56
(2.2)
45
(1.77)
45
(1.77)
45
(1.77)
58
(2.28)
79
(3.11)
74
(2.91)
78
(3.07)
58
(2.28)
67
(2.64)
60
(2.36)
52
(2.05)
717
(28.21)
Vidējais dienu skaits ar nokr. 9 8 8 7 8 9 10 10 8 9 9 9 104
% gaisa mitrums 86 85 80 70 67 70 74 75 79 83 87 86 78.5
Avots: climate-data.org[12]

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1800600—    
1840900+50.0%
18631 100+22.2%
18812 500+127.3%
18975 050+102.0%
19145 200+3.0%
19206 946+33.6%
GadsIedz.±%
19258 141+17.2%
19307 700−5.4%
19358 482+10.2%
19398 300−2.1%
19439 225+11.1%
195911 589+25.6%
197020 331+75.4%
GadsIedz.±%
197925 584+25.8%
198929 457+15.1%
200027 752−5.8%
201125 130−9.4%
202122 971−8.6%
Avots:[13][14]
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Valmierā 2020. gadā.[15]
Latvieši: 19 582 (85.0%)Krievi: 2 340 (10.2%)Baltkrievi: 364 (1.6%)Ukraiņi: 195 (0.8%)Poļi: 186 (0.8%)Cita un neizvēlēta: 383 (1.7%)

kopā 23 050

  Latvieši
  Krievi
  Baltkrievi
  Ukraiņi
  Poļi
  Cita un neizvēlēta
Tautība Procenti Iedz. skaits
Latvieši 85,0% 19 582
Krievi 10,2% 2 340
Baltkrievi 1,6% 364
Ukraiņi 0,8% 195
Poļi 0,8% 186
Cita vai neizvēlēta 1,6% 383

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras Valsts ģimnāzija

Jau 1738. gadā Valmiermuižā atvēra brāļu draudžu skolotāju semināru, bet Valmierā palīgmācītāju diakonātu. 1839. gadā Valmierā nodibināja Vidzemes draudžu skolotāju semināru, kas 1902. gadā tika pārveidots par Valmieras skolotāju semināru. 1996. gadā Valmierā izveidoja Vidzemes Augstskolu, kur iespējams iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu piecās fakultātēs: Tūrisma vadības un viesmīlības, Politoloģijas, Biznesa vadības un ekonomikas, Inženierzinātņu un Sociālo zinātņu fakultātē. Vidzemes Augstskolai ir īpaša loma reģionālās attīstības veicināšanā — augstskola attīstās kā inovatīvs reģionāls akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un pētniecības centrs. Vidzemes Augstskolā darbojas Valodu studiju un eksaminācijas centrs, Vidzemes Mūžizglītības centrs un Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts.

Valmierā ir 7 vispārējās izglītības skolas, kas ir Valmieras pilsētas pašvaldības dibinātas (Valmieras sākumskola, Valmieras Pārgaujas sākumskola, Valmieras Valsts ģimnāzija, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija, Valmieras 5. vidusskola, Valmieras 2. vidusskola, Valmieras Viestura vidusskola).

Valmierā ir viena speciālās izglītības skola (Valmieras Gaujas krasta vidusskola — attīstības centrs).

Valmierā darbojas arī divas privātās skolas (Zaļā skola un pamatskola "Universum").[16][17]

Ir vairākas interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes:

  • Valmieras Mūzikas skola — dibināta jau 1920. gada novembrī. Pirmā direktore un skolas dibinātāja bija Anna Ķirpīte, kura strādāja skolā no 1920. līdz 1922. gada janvārim. Skolas ēka toreiz atrodas Ziloņu ielā, bet Otrā pasaules kara beigās skola pilnībā nodega. Pēc tam mācības notika dažādās vietās, arī pedagogu mājās. No 1947. gada mūzikas skola ieguva telpas K.Baumaņa ielā. Pieaugot audzēkņu skaitam, skola tika paplašināta un ieguva telpas mācībām vēl divās ēkās: Beātes ielā 10 un Beātes ielā 12. 2013. gada 14. decembrī svinīgi tika atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka Pilskalna ielā 3.[18] Skolas uzdevumi ir nodrošināt iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības pamatzināšanas un prasmes mūzikā, kā arī sagatavot izglītojamos mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei. Skola īsteno šādas licencētas profesionālās ievirzes izglītības programmas: vokālā mūzika, taustiņinstrumentu spēle, sitaminstrumentu spēle un stīgu instrumentu spēle.[19]
  • Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola — skolā tiek īstenotas gan profesionālās ievirzes, gan profesionālās izglītības, gan interešu izglītības programmas. Skola piedāvā apgūt šādas profesionālās vidējās izglītības četru gadu programmas: interjera dizains, reklāmas dizains, multimediju dizains un apģērbu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu pamatizglītību), savukārt divu gadu programmās: interjera dizains, apģērbu dizains, foto dizains un metāla izstrādājumu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu vidējo izglītību).[20]
  • Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda" — centra pirmsākumi meklējami jau padomju laikā, kad Valmierā Vecpuišu parkā tika dibināts Pionieru nams. 1996. gadā iestāde tika reorganizēta par Valmieras Skolēnu namu, bet jau 1998. gadā tā iegūst jaunu nosaukumu — Valmieras Bērnu un Jauniešu interešu centrs. Pēc gada — 1999. gada 1. oktobrī iestāde tiek nodēvēta par Valmieras Jaunatnes centru “Vinda". Centra pastāvēšanas gados tam bijuši 10 direktori. Kopš 2015. gada Valmieras Jaunatnes centru "Vinda" vada Sanita Loze.[21] Centrs dod iespēju bērniem un jauniešiem izkopt intereses mākslinieciskajā pašdarbībā un netradicionālajos sporta veidos, veicina profesijas izvēli, brīvā laika saturīgu un lietderīgu pavadīšanu.[22]
  • Valmieras Bērnu sporta skola — īsteno šādas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas: peldēšanu, vieglatlētiku, hokeju, basketbolu, orientēšanās sportu un futbolu.
  • Valmieras tehnikums — izglītības iestāde, kas sadarbojas ar darba devējiem un nozaru profesionāļiem. Izglītības iestāde pēc darba devēju pieprasījuma izstrādā papildu izglītības programmas un kursus. Studiju virzieni: telemehānika un loģistika, mehānika un metālapstrāde, informācijas tehnoloģijas, pārtikas produktu ražošana, viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi, grāmatvedība, klientu apkalpošana.[23]

Statistika 2019./2020. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bērnu skaits pirmskolas izglītības iestādēs — 1625
  • Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs — 4084
  • Studējošo skaits Vidzemes Augstskolā — 715

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras teātris

Valmieras Kultūras centrs dibināts 1966. gadā kā Valmieras rajona kultūras nams, no 1989. gada — Valmieras pilsētas kultūras nams, bet no 2004. gada — Valmieras Kultūras centrs. Pirmā tā direktore bija Inta Rasa. Sekojošie tā vadītāji bija Balfurs Ferbers, Visvaldis Tilibs, Antonija Šmite, Valts Bermaks, Ieva Gaide, Dzidra Grase, Pēteris Dundurs un Vaira Dundure.[24] Pašlaik Valmieras Kultūras centru vada Toms Upners.

Citas pilsētā nozīmīgas kultūras iestādes ir Valmieras Drāmas teātris, Valmieras integrētā bibliotēka, Valmieras muzejs, mākslas "Galerija Laipa" un kinoteātris "Gaisma". Klasiskās mūzikas koncerti norisinās arī Sv. Sīmaņa baznīcā un Valmieras 5. vidusskolas zālē. Lieli pasākumi tiek organizēti arī Valmieras Olimpiskajā centrā, vasarā — brīvdabas pasākumi pilsētas vēsturiskajā centrā un citur pilsētā.

Kultūras pasākumiem un atpūtai iecienīta vieta ir Vecpuišu parks. Tas atrodas Valmieras pilsētas centrā blakus kinoteātrim "Gaisma". Vecpuišu parks tika ierīkots 20. gadsimta sākumā pēc dr. med. Georga Apiņa ierosinājuma. Parka ierīkošanai Georgs Apinis nodibināja "Septiņu vecpuišu biedrību’’. 1913. gadā Georgs Apinis un pārējie septiņi līdzīpašnieki nopirka Valmieras pilsētas vidū esošo "Lilijas dārzu", kur arī tapa Vecpuišu parks. Paviljona ēka Vecpuišu parkā tika uzcelta 1914. gadā, pašlaik tajā darbojas koncertzāle "Valmiera". Vecpuišu parku Valmieras pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. Pirmā pasaules kara laikā paviljona zālē bija izveidota lazarete. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par Kultūras parku, Komjauniešu un Vidus parku.

Valmierā darbojas 7 kori, 8 deju kolektīvi, 2 instrumentālie kolektīvi, Vidzemes pūtēju orķestris un vairākas mākslas studijas.

Populārākie un pazīstamākie pasākumi, kas regulāri notiek Valmierā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls
  • Koru un deju kolektīvu konkursi
  • Valmieras vasaras teātra festivāls
  • Pilsētas svētki
  • Mākslas dienas
  • Simjūda gadatirgus
  • Velo un kino festivāls "Kino Pedālis"

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāņa Daliņa stadions
2019. gada Eiropas BMX čempionāts Māra Štromberga BMX trasē Valmierā

Kopumā pilsētā ir vairāk nekā 40 sporta organizācijas vairāk kā 30 sporta veidos. Bērnu sporta skolā darbojas vairāk kā 1200 audzēkņu.[nepieciešama atsauce]

Liela nozīmē sporta attīstībai Valmierā un apkārtnē ir Vidzemes Olimpiskajam centram, kas savu darbību sāka 2005. gadā, ļaujot attīstīt tādus sporta veidus kā basketbols (Valmiera Glass VIA), volejbols, florbols (florbola klubs "Valmiera"),[25] hokejs un futbols (Valmiera FCLatvijas Virslīgas 2022. gada čempions). Iecienīts ir arī orientēšanās sports. Bez jau pieminētajiem sporta klubiem darbojas vēl daudzi citi sporta klubi, no kuriem nozīmīgākie ir Valmieras regbija klubs "Fēnikss", airēšanas klubs "Straume", Valmieras Vieglatlētikas klubs, Valmieras pauerliftinga klubs "Spēka Pasaule" (Valmiera ir četras reizes ir izcīnījusi ikgadējā tautas sporta pasākuma "Latvijas Spēcīgākā pilsēta" čempiones titulu), Valmieras BMX sporta klubs "Tālava". Valmieras BMX sportisti regulāri piedalās starptautiskās sacensībās, šādas sacensības tiek rīkotas arī Valmierā Māra Štromberga BMX trasē.[26]

Vieglatlētikai un dažādām sacensībām nozīmīgs ir 1938. gada 31. jūlijā atklātais Jāņa Daliņa stadions, kas 1988. gadā pārsaukts par godu valmierietim un soļotājam Jānim Daliņam,[27] kurš 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā ieguva pirmo olimpisko medaļu Latvijai. Pilsētā ir arī skriešanas un nūjošanas trases. Airēšanas treniņi un sacensības notiek airēšanas trasē "Kazu krāces"[28] jeb "Krācītes".[29]

2018. gada 2. oktobrī darbu uzsāka jaunais Valmieras peldbaseins.[30]

Olimpisko spēļu dalībnieki no Valmieras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Regulāri sporta pasākumi Valmierā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vidzemes Olimpiskā skrējēju diena
  • Valmieras maratons
  • Latvijas valsts mežu Kalnu Divriteņu maratons
  • Skrējiensoļojums "Rīga-Valmiera"[31]
  • Valsts Prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā
  • Latvijas un starptautisko čempionātu basketbola spēles
  • Florbola turnīrs "Latvian Open"
  • Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles handbolā vīriešiem
  • Starptautiskā BMX čempionāta posms

Lieli vienreizēji sporta notikumi Valmierā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2011. gada FIBA Pasaules čempionāta basketbolā apakšgrupu spēles U-19 juniorēm
  • 2014. gada Deivisa kausa izcīņas spēles tenisā
  • 2018. gada IFF Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs florbolā vīriešiem
  • 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā[32]

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gadā Valmiera bija 2. vietā aiz Rīgas ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem ziņā. Valmiera ir izteikta rūpniecības pilsēta, to pierāda arī dati, ka rūpniecībā nodarbināti 27,9% no visiem pilsētā reģistrētajos uzņēmumos nodarbinātajiem. Attīstīta ir arī tirdzniecība, kas veido 20,2% no visiem pilsētā esošajiem uzņēmumiem, šajā nozarē strādājošo skaits ir 16%. Nemainīgi augsts ir pakalpojumu nozarē esošais uzņēmumu skaits, kurā reģistrēti 26% uzņēmumu un nodarbināti 14,5% strādājošo. Par sabalansētu attīstību savukārt liecina kultūras, izglītības, veselības un sporta nozares uzņēmumu īpatsvars, kas sastāda 9,8% no reģistrēto uzņēmumu skaita un 13,3% no nodarbināto skaita.[nepieciešama atsauce]

Valmierā ir vairāki lieli ražošanas un rūpniecības uzņēmumi, kas ražo mēbeles, piena produktus, ugunsdzēšamos aparātus un un citus metālizstrādājumus, stikla šķiedru un saistītas lietas, rūpniecisko un medicīnisko gāzi, veic kokapstrādi.

Ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojas vietējie uzņēmumi, bet dažos pēdējos gados ienākušas arī Latvijas un ārvalstu tirdzniecības ķēdes.

Valmierā darbojas 44 ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumi, kas kopā veido 10% no pilsētas kopējā darbaspēka, 26% no kopējā pilsētas uzņēmumu apgrozījuma un pilsētai ir piesaistījuši ārvalstu investīcijas no Vācijas, ASV, Itālijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Dānijas, Kipras, Beļģijas un Indijas.

Bezdarba līmenis 2019. gada beigās pilsētā bija 3,2%. Lielākie darba devēji: Valmieras pašvaldība (ieskaitot arī izglītības iestādes), AS "Valmieras stikla šķiedra", SIA "VALPRO", SIA "Woltec", SIA "Vidzemes slimnīca".[nepieciešama atsauce]

Valmieras pilsētai ir 10 oficiālas sadraudzības pilsētas un reģioni:

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmierā un tuvākajā apkaimē atrodas gan dabas, gan vēsturiski, kultūras un arhitektūras pieminekļi, tiek organizēti daudzveidīgi pasākumi. Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaistes veida, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Populārākie tūrisma objekti Valmierā ir

  • Valmieras vecpilsēta;
  • Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca — pilsētas centrā esošā vērienīgā izmēra būve ir Valmieras vēsturiskais simbols, kas celta 1283. vai 1284. gadā;
  • Livonijas ordeņa pilsdrupas un Valmieras muzejs — liecība par Valmieras kā viduslaiku pilsētas nozīmību. Valmieras pilsdrupu teritorijas vidū atrodas Valmieras muzeja ēkas, kurās apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskās izstādes;
  • Valmieras Drāmas teātris un mākslas "Galerija Laipa";
  • Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks — gada siltākajos mēnešos iespējams doties pa 2 kilometrus garo Baskāju taku, kas veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem, vai pa kokos izveidotu taku un laisties pāri Gaujai trošu pārbraucienos;
  • Gaujas tramvajs — vasarā kursē noteiktos laikos, gida pavadībā ļaujot iepazīt ievērojamākos Valmieras apskates objektus skatā no upes. Viena brauciena ilgums ir 45 minūtes;
  • Ģīmes dabas taka — vides izglītības objekts Valmierā.[33] Ģīmes upes un dzirnavu dīķa krastos ir izvietoti informācijas stendi ar interaktīviem elementiem un uzskates materiāliem par takas trīs pamatelementiem — ūdeni, zemi un gaisu;[34]
  • Dzelzs tilts — šaursliežu dzelzceļa līnijas Ainaži—Valmiera—Smiltene tilts, kas būvēts 1912. gadā. Brauciens no Valmieras līdz Ainažiem ar "bānīti" ilga 4 stundas. Pasažieru līnija tika slēgta agrāk, bet kravas pārvadājumus izbeidza 1979. gadā. Dzelzs tiltu mūsdienās izmanto kājāmgājēji un velosipēdisti;
  • ziemā — slēpošanas centrs "Baiļi" Beverīnas novada teritorijā;
  • Vidzemes Olimpiskais centrs.

Galvenās valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Valmierā, ir Igaunija, Vācija, Somija un Krievija. Liela daļa apmeklētāju pilsētā ierodas arī biznesa darīšanās.

Valmiera tiek saukta par Gaujas Nacionālā parka ziemeļu vārtiem, un izveidoti dažādi maršruti aktīvās atpūtas cienītājiem pa Valmieru un apkārtni, kurus iespējams veikt gan ar velosipēdu, gan kājām. Ziemā tiek atklāti slēpošanas maršruti. Pa Gauju notiek laivošana, kurai Valmiera bieži ir sākumpunkts. Gaujas Kazu krācēs Valmierā ir labiekārtotākā airēšanas slaloma trase Baltijā.[35]

Vasaras tūrisma sezonā pilsēta un apkārtējie novadi organizē kopīgu velo-kino festivālu "Kino pedālis", kurš pulcē velobraukšanas entuziastus, kuri festivāla laikā veic velo maršrutus un brīvdabā skatās ar velosipēdiem saistītas dokumentālās filmas.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmierā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmiera ir pirmā pilsēta Latvijā, kas īstenoja ugunsdrošības plānus.[nepieciešama atsauce] Pirmie pieminējumi datēti ar 1673. gadu, zviedru grāfa Karla Ūksenšernas valdības laikā tika izstrādāti ugunsgrēku dzēšanas noteikumi.[36]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmierā dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. «Gada pārskats 2018». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 29. septembrī. Skatīts: 2020. gada 23. aprīlī.
  5. «Valmieras muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 27. novembrī.
  6. «Latvijas Valsts arhīvi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. augustā. Skatīts: 2013. gada 27. novembrī.
  7. Kultūras karte
  8. «VVĢ vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. novembrī. Skatīts: 2013. gada 27. novembrī.
  9. 9,0 9,1 9,2 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  10. 10,0 10,1 10,2 «VALMIERAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS. VIDES PĀRSKATS». 2016.
  11. Redaktors. «Valmiera sadarbībā ar CSP publicējusi pilsētas apkaimju robežas». Valmieras Ziņas (lv-LV), 2020-08-07. Skatīts: 2023-08-02.
  12. «VALMIERA CLIMATE». Skatīts: 2023. gada 2. augusts.[novecojusi saite]
  13. Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
  14. OSP
  15. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.
  16. Zaļā skola
  17. «pamatskola "Universum"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 24. martā.
  18. Delfi: Svinīgi atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka
  19. VMS izglītības programmas
  20. VDM Vidusskola
  21. «Par Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” direktori iecelta Sanita Loze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 24. martā.
  22. «Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. martā. Skatīts: 2009. gada 19. februārī.
  23. «Valmieras tehnikums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. martā.
  24. www.valmiera.lv
  25. «florbola klubs "Valmiera"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 24. martā.
  26. BMX Valmiera
  27. Viesturs Sprūde. «1938. gada 31. jūlijā. Valmierai savs stadions». Latvijas Avīze, 2018. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 24. martā.
  28. «Informācija par airēšanas trasēm Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. augustā. Skatīts: 2014. gada 31. oktobrī.
  29. «Informācija par trasi Krācītes. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. augustā. Skatīts: 2014. gada 31. oktobrī.
  30. Valmieras peldbaseins
  31. Skrējiensoļojums "Rīga-Valmiera"
  32. *2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā Arhivēts 2019. gada 29. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  33. Valmierā atklāta Ģīmes dabas taka
  34. «Ģīmes dabas taka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 24. martā.
  35. Pārvarot Gaujas krāces un sevi
  36. «Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas VĒSTURES FORMULĀRS».

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]