Vikipēdija:Konferences/Digital humanities konference Tartu 2017

2017. gada 1.—3. novembrī Tartu notika konference Open licences, open content, open data:
tools for developing digital humanities, kurā kopā pulcējās tehnoloģiju, kultūras iestāžu (muzeju, bibliotēku, zinātnisku iestāžu) un arī Wikimedia pārstāvji.

Šī konference nebija koncentrēta uz Vikipēdiju, bet gan tikai vienu aspektu — kā labāk iekļauties kopējā darbā ar citām organizācijām. Tomēr pietiekami lielo klātbūtni nodrošināja tas, ka galveni organizatori bija Wikimedia Eesti un bija uzaicināti vairāki runātāji no Wikimedia Foundation — Asafs Bartovs (vietējo kopienu atbalsts un Wikidata) un Liams Vaiats (sadarība ar Europeana). Konferenci apmeklēju par saviem līdzekļiem, taču par nelielo dalības maksu bija nodrošināta arī viesnīca. Apmeklēju 2 no 3 konferences dienām (tā notika nedēļas vidū).

1. novembris

Viesnīcas brokastīs satiku pazīstamus vikipēdistus no Somijas, kā arī Asafu un Liamu. Ar trijiem no viņiem pirms pāris dienām kopā bijām Berlīnē uz WikidataCon 2017 konferenci. Pēc brokastīm autobuss mūs nogādāja Igaunijas Nacionālajā muzejā, kur pirms pasākuma sākuma arī apskatījām ekspozīciju. No tās atmiņā palika Skype programmētāja krēsls, ESTCUBE satelīts, pirmais Igaunijas karogs (Q42522126) un iespēja interaktīvi paklausīties igauņu dialektus. Labs muzejs! Reģistrācijā manīju arī vairākus vārdus no Latvijas, bet pirmajā dienā satikt neizdevās nevienu.

Konference sākās ar īsu organizatoru uzrunu, pēc kuras bija lielās auditorijas prezentācija Asafa Bartova izpildījumā "Wikidata for Humanists", kas publiku, kam pārsvarā Wikidata bija sveša lieta, iepazīstināja ar iespējām. Problēmas gan radīja pārslogotais Wifi, kā rezultātā demonstrācijas ielādējās lēni. Tā kā Wikidata pārzinu labi un iedziļināties nevajadzēja, ar igauni Ivo pārrunāju viņa vadīto Wiki Science Competition 2017 fotokonkursu.

Turpinājumā bija daudz muzeju darbinieku prezentāciju un man nācās nedaudz pārorientēties, lai saprastu, ko labu no šī satura varam pārņemt Wikimedia kontekstā. Izcelšu tikai dažas no prezentācijām.

Pelagios Commons ir projekts, kura ideja ir darbs ar ģeogrāfiskiem datiem un rīki ir krietni pārāki par Wikimedia projektos pieejamajiem.
Poļu arheologs Kaspers Hanuss (Kasper Hanus) pastāstīja, ar kādiem datiem (attēliem) strādā viņš un ar kādām problēmām viņš saskaras — trūkst stabilas platformas, kur tos izvietot.
Igauņu jurists Aleksejs Kelli (Aleksei Kelli) izklaidējoši ar piemēriem parādīja, cik absurdas ir dažādas autortiesību normas, tēma bija visai aktuāla arī Vikipēdijas kontekstā.

Vakarā notika arī īss pasākums ar kultūras programmu, ieskaitot atraktīvā igauņu vikipēdista Kārela akordeona spēli, ko gan neapmeklēju.

2. novembris

Diena sākās nedaudz agrāk, atkal ar kopīgām brokastīm ar vikipēdistiem.

Pirmais lektors bija Kajs Ūve Bartels (Kai-Uwe Barthel) ar tēmu "New Methods of Image Search". Brīnišķīga prezentācija, īpaši ņemot vērā universitātē studētās datorzinātnes tēmas. Autors ir praktizējošs datorzinātnieks no Vācijas un viņi tur radījuši dažādas tehnoloģijas attēlu satura atpazīšanā, grupēšanā, pārlūkošanā. Izstrādāti tādi risinājumi kā atslēgvārdu piešķiršana attēliem, līdzīgo attēlu meklēšana (pārlūkošanas saskarnes eksperiments). Beigās arī ieskats samērā reālās nākotnes tehnoloģijās ar dažiem nedaudz biedējošiem rezultātiem.

Pēc šī sekoja vairākas īsākas prezentācijas par kādu sabiedrības iesaistes projektu, kur tika no attēliem pārrakstītas vecas vēstules, par igauņu veikto izpēti par IMDB pieejamo informāciju par profesijām kinoindustrijā laika gaitā.

Pusdienu pārtraukumā beidzot izdevās satikt kādu Latvijas pārstāvi, tie bija cilvēki no Nacionālās bibliotēkas. Pie konkrētām idejām vēl sarunās nenonācām, bet vienojāmies, ka būtu kāda sadarbība jāuzsāk un jāaiziet aprunāties.

Pēc pusdienu pauzes sekoja Liama Vaiata prezentācija par to, kā viņš kā vēsturnieks pēta Vikipēdijas tapšanu kontekstā ar lielajiem vēstures notikumiem. Liams ir lielisks runātājs un viņu tāpat kā Asafu iesaku iet klausīties, nonākot kādā no konferencēm, kur viņi uzstājas.

Pēc prezentācijas sekoja Liama vadīta darbnīca par to, kā kultūras iestādēm uzsākt sadarbību ar Wikimedia projektiem, tomēr to vērtēju kā daļēji izdevušos, jo šķiet, ka šo sesiju izvēlējās mazākā daļa publikas.

Noslēgumā sekoja vēl viena uzruna, no Apvienotās Karalistes pārstāvja, kurš runāja par izglītību un MOOC sistēmām.

Vakarā kopā ar Asafu, Liamu un dažiem igauņiem tikām pie ekskursijas Tartu mūsdienu mākslas muzejā, ko noslēdzām ar sarunām vakariņām krievu restorānā. Nākamajā rītā jau devos atpakaļ uz Rīgu.

Secinājumi

Diezgan labi organizēta mazbudžeta konference tepat kaimiņos (notiekot katru gadu), tik vien tas, ka notiek darbadienā. Noteikti noderēja izkāpšana ārpus Vikipēdijas rāmjiem, pie reizes stiprinot sadarbību ar igauņiem.

1. novembris

2. novembris

Secinājumi

Dažas saites