Vikipēdija:Konferences/Wikimedia Conference 2018/Treisijs

2018. gadā no 20. līdz 22. aprīlim Vācijas galvaspilsētā Berlīnē norisinājās 2018. gada Vikimēdijas konference (skatīt: Wikimedia Conference 2018). Tajā no Vikipēdijas latviešu valodā piedalījās divi dalībnieki: Edgars2007 un Treisijs.

0. diena (19. aprīlis, ierašanās Berlīnē)

Protams "konference" sākās jau Rīgas lidostā, jo tur jau satiku mūsu vikidarboni — Edgaru2007, kurš kopā ar mani devās kopā uz Berlīni. Jau tur sākām pārmīt dažus jautājumus, kas saistīti ar Vikipēdiju. Atšķirībā no iepriekšējās konferences Varšavā, šoreiz jau biju daudz mierīgāks. Biju jau lidojis iepriekš, nojautu, kas sagaidīs tajā galā, nebija šī neziņa. Savukārt Edgaram šī bija pirmā pieredze. Lidmašīnā ļāvu apsēsties pie loga (mūsu sēdvietas bija blakus), jo debesis bija skaidras, un no augšas visu varēja diez gan labi saskatīt. Īsu brīdi pēc pacelšanās biju jau aizmidzis.

Nolaižoties Berlīnē, pilsētā, kurā nekad nebiju bijis, sākumā mazliet apjuku, bet tik uz īsu brīdi. Tūliņ pajautāju lidostas darbiniekiem informāciju par autobusu attiešanas vietām. Jau iepriekš Edgars bija noskaidrojis, ka mums vajag 128. autobusiņu. Vienīgi pirms kāpšanas autobusā, vajadzēja iegādāt biļetes, kas sākotnēji sagādāja problēmas, bet tur laipns kungs izlīdzēja ar padomiem (izskatījās, ka šis kungs bija speciāli nolīgts, lai pilsētas ciemiņiem parādītu, kā tad tā sistēma ar autobusu biļešu iegādi strādā).

Pēc pārbrauciena pārsēdāmies 8. metro līnijā, kas mūs aizveda teju līdz pat viesnīcas durvīm. Tur norisinājās Learning Days pēdējās, noslēguma sesijas. Iekārtojoties viesnīcā, izmantojām iespēju, paskatīties vienu no šīm sesijām. Pirms sesijas sasveicinājāmies ar igauņu vikidarboni Ivo. Ļoti necentos iespringt šīs sesijas tēmā, jo biju noguris no ceļošanas šurp. Pēc sesijas izmantojām iespēju paēst.

Jau tad sapratām, ka esot Berlīnē, šīs vakars ir vienīgais, kad varam apskatīt kaut ko vairāk par viesnīcu, tāpēc nesteidzīgā solī devāmies uz Berlīnes centru. Izrādījās, ka sākotnēji iecerētās nelielas pastaigas vietā sanāca 6,7 km pārgājiens. Nonākot līdz Brandenburgas vārtiem, Edgars konstatēja, ka viņu ir apciemojis acteku dievs A-maka-ta-nav. Bija aizdomas, ka maks ir atstāts viesnīcā, bet pārliecības par to nebija, tāpēc devāmies ar sabiedrisko transportu nelielā steigā atpakaļ.

1. diena (20. aprīlis)

Pirmā dienas aktivitāte notika visiem dalībniekiem kopā. Tajā lielā telpā visi dalībnieki sanāca kopā un ar dažādu aktivitāšu palīdzību dalībnieki sāka iepazīties viens ar otru. Aktivitātes apzināti tika veidotas tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem parunāties un iepazīties. Pirmo reizi spiedu roku melnādainam cilvēkam. Visu konferences laiku domāju, lai tik neizdaru kaut ko rasistisku. Tomēr rokasspiediena laikā ievēroju, ka viņu āda ir citādāka nekā mūsu. Un uzreiz atkal jautājums pie sevis, vai tas ir rasistiski, ja es par to domāju. Katrā ziņā es sevi neuzskatu par rasistu. Bija "baigais" kultūršoks, jo visapkārt dažnedažādi cilvēki.

Otrajā aktivitātē nolēmu doties paskatīties, kas notiek ar izglītības jautājumiem (arī turpmāk galvenokārt piedalījos Movement Partnerships track darbnīcās). Mazliet apjuku, jo tur sāka runāt par GLAM aktivitātēm, un vienu brīdi likās, ka es esmu kaut ko saputrojies. Tomēr izrādās, ka izglītības jautājumi bija samainīta vietām ar GLAM. Interesanta likās norvēģu dalībnieces stāstījums par sadarbību ar armēņiem.

Pusdienas pārtraukumā, kas bija 30 minūtes, abi ar Edgaru nolēmām izmest nelielu līkumu pa apkārtni. Netālu atradās bijusī lidosta, kas tagad iekārtota kā parks. Devāmies turp, bet nejauši iemaldījāmies vienas skolas teritorijā. Interesanti, ka uzreiz pienāca klāt cilvēks, kas apjautājās, kas mēs esam un ko vēlamies. Latvijā manuprāt ikviens brīvi var staigāt pa skolu teritorijām.

CEE tematiskās sanāksmes grupas foto

Vakarpusē pēc oficiālajām sesijām, notika CEE tematiskā sanāksme. Tajā dažādu valstu pārstāvji dalījās ar pieredzi par to, kas ir izdevies, kas ir sadarīts. Arī es labprāt gribēju izteikties, bet nebija pārliecības par savu angļu valodu. Vārdu krājums man ir zolīds, bet gramatika nav tā labākā. Kamēr es tā domāju, izrādījās, ka katrai valstij brīvprātīgi piespiedu kārtā tomēr vajadzēja pateikt, ko viņi var iemācīt, pastāstīt citām valstīm. Ja godīgi, es biju tā sabijies, ka beigās nezinu, kā es tur runāju, bet tomēr radās sajūta, ka mani saprata. Es runāju par sadarbību ar bibliotēkām, par par fotokonkuriem, vikiekspedīcijām. Katrā ziņā, citiem iesaku tomēr nebaidīties runāt, jo daudzi runā lauzītā angļu valodā, un tā nav mirstamā vaina.

Interesantas bija neformālās sarunas vakarpusē. Tur protams arī parādījās interesanti dzērieni no dažādām valstīm. Tunisijas pārstāvis piedāvāja savas valsts dzērienu. Tas bija kaut kas interesants. Arī es biju atvedis no Latvijas Rīgas Balzama pudeli, bet to nolēmu piedāvāt konferences dalībniekiem nākamajā vakarā, kad būs ballīte. Sarunas bija par dažnedažādākajiem jautājumiem. Sarunu laikā pie viesnīcas durvīm, vienā brīdī ar signālu ieradās ātrās palīdzības mašīna. Radās trauksmes sajūta, ka kādam no konferences biedriem ir vajadzīga palīdzība, bet pēc brīža noskaidrojās, ka tā bija atbraukusi sniegt palīdzību citiem viesnīcas viesiem. Lai gan no vienas puses labi, ka tā nebija konferences dalībniekiem vajadzīga, tomēr vēl skumīgāk bija uzzināt, ka tā atbraukusi, lai sniegtu palīdzību mazam bērniņam. Sirds sažņaudzās. Nezinu, bet ceru, ka viss šai ģimenei beidzās labi.

2. diena (21. aprīlis)

Arī otrajā dienā vairāk staigāju pa Movement Partnerships track sesijām, savukārt Edgars turpināja iet uz tehniskajām sesijām. Tuvāk sapazinos ar KuboF no esperanto kopienas. Ja Varšavā par viņu radās iespaids, ka viņš ir mazliet pārgudrs, neko no viņa stāstītā nesaprotu, tad neformālas sarunas laikā izrādījās tīri sakarīga personība. Kā teikt, nespried par vīru pēc cepures. Šajā dienā vairāk sāku runāties arī ar cilvēkiem ne no CEE sanāksmes. Pirms tam bija tāda neliela nedrošība.

Dienas vakarā netālu no viesnīcas norisinājās ballīte, neformālais pasākums. Tajā ikvienam dalībniekam tika izsniegta lapiņa, kurā sarakstītas dažādas lietas un tad ir jānoskaidro, kurš no visiem kaut ko tādu ir darījis. Es no 24 apgalvojumiem atradu atbilstību 13, tas ir, mazliet vairāk par pusi. Piemēram, neatradu nevienu vikidarboni, kura vecāki arī darbojas Vikipēdijā, neatradu nevienu, kas ir mainījis valsti, kurā dzīvo, kā arī neatradu nevienu, kas bieži veic anonīmas izmaiņas. Toties atradu cilvēkus, kas noskrējuši maratonu, baidās no zirnekļiem, ir uzkāpuši augstāk par 2500 metriem virs jūras līmeņa, nekad nav redzējuši kaut vienu Harija Potera filmu.

Organizatori katram dalībniekam izsniedza dzērienu talonus, par kuriem varēja atļauties pasūtīt glāzi alu, vīnu vai mazāku glāzīti ar stiprāku dzērienu. Atšķirībā no Varšavas CEE tikšanās, šeit panesās masveida dejas, ļoti daudzi iesaistījās dejošanā. Vakara izskaņā, kad taloni jau bija beigušies, konstatēju, ka es tak viesnīcas numuriņā biju atstājis un nepaņēmis līdzi Rīgas Balzama pudeli, kuru iepriekšējā vakarā biju apsolījis. Nu nekas, bija jāplāno jauns plāns ko darīt ar pudeli, jo atpakaļ jau nevar aizvest rokas bagāžā.