Viktors Kalniņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viktors Kalniņš
Personīgā informācija
Dzimis 1939. gada 4. aprīlī (78 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Dikļu pagasts, Kocēnu novads, Latvija
Tautība latviešu
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, prozaiķis
Valoda latviešu

Viktors Kalniņš, pazīstams ar pseidonīmu Viks (dzimis 1939. gada 1. aprīlī Rīgā),[1] ir latviešu rakstnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1939. gada 1. aprīlī Rīgā strādnieku ģimenē, viņš ir komponista Imanta Kalniņa brālis. Otrā pasaules kara laikā viņa ģimene dzīvoja Dikļos, Dundagā un Vitrupē, pēc tam atgriezās Rīgā. Pēc pamatskolas beigšanas V. Kalniņš mācījās Rīgas 7. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā un strādāja par montētāju Rīgas radiorūpnīcā (1955-58), vēlāk Rīgas telefona centrālē (1959). 1958. gadā uzsāka angļu valodas un literatūras studijas LVU Svešvalodu fakultātē (1958-1961), dienēja Padomju armijā (1962-1964), pēc tam turpināja studijas (1965-1972).

1968. gadā žurnālā "Liesma" publicēja pirmo dzejoli "Pasaciņa". Liepājas teātris iestudēja izrādes "Princis un ubaga zēns" (1968) un "Trīs musketieri" (1969) ar Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa dziesmām. Libreta autors I. Kalniņa rokoperai "Ei, jūs tur!".

Pēc augstskolas beigšanas bija docētājs LVU Svešvalodu fakultātē (1972-1973), inženieris LZA Botāniskajā dārzā (1973-1974).

Kopš 1974. gada dzīvoja Dikļu pagasta "Medniekos" un nodarbojās vienīgi ar rakstniecību. Izdeva vairākus dzejas krājumus, viņa dzejā jūtama angļu valodā rakstītās dzejas un latviešu folkloras estētikas tradīciju saplūsme. Atdzejoja no angļu valodas V. Lampas, E. E. Kamingsa, K. Čerijas, S. Momadeja darbus, arī indiāņu tautasdziesmas, tulkoja latviski D. Bārtelma, Ē. Koldvela, S.B. Līkoka, A. Kristi un citu autoru darbus. Rakstīja scenārijus satīriskajiem TV raidījumiem "Pie mums viesos - Malēnijas TV" (1981-1983) un vairākām dokumentālajām filmām. Pēc 1982. gada pārsvarā rakstīja bērnu literatūru, stāstus un dokumentālus tēlojumus. 2009. gadā iznāca poēma "Katoliete".[2] Ar viņa tekstiem sacerētas daudzas populāras I. Kalniņa, U. Stabulnieka, Z. Lorenca, J. Līvmaņa, Ē. Ķiģeļa, V. Kaminska, J. Kulakova u.c. komponistu dziesmas.


Rakstnieku savienības biedrs (kopš 1982. gada).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejas krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Komunikācijas" (1978)
  • "Elektroniskais pagāns" (1986)
  • "55% dzīvesstāsta + √1089 nepublicētiem dzejoļiem" (1997)

Bērnu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Sarežģītais zvirbulēns" (1982)
  • "Klaids pasaku zemē" (1983)
  • "Zemūdens bara lielā diena" (1985)
  • "Bana bana bala bala" (1987)
  • "Dinīts nāk!" (1990)
  • "Dod man buču!" (1995)
  • "Tīdžerēns 'ņuks" (1995)
  • "Tornado ‘ņuks" (1996, ar autora zīmējumiem)
  • "Priekš kaķiem" (1999)
  • "Ūdensņuks" (2002).
  • "Look at Latvia" (2002, angļu valodā tekstu tulkojis O. Kalniņš).

Proza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Es raudu par tevi, Nik" (1990)
  • "Kā es meklēju savējos jeb Pāru pasakas pieaugušajiem" (1990)
  • "0.15 (Makšķerētāja dienasgrāmata)" (1993)
  • "Vasaras pils" (1994)
  • "Džungļu nakts varavīksne" (1994),
  • ""Kalifornijas" kurss" (1995),
  • "Eņģelis zonā. Pāru pasakas pieaugušajiem" (1997, veltīta aktierim Edgaram Liepiņam)
  • "Kabatas formāta paradīzes" (1-2, 1997-2000)
  • "T. Fucktors" (2000)

Multiplikācijas filmas pēc viņa darbu motīviem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Sarežģītais zvirbulēns" (1983)
  • "Ness un Nesija" (1991)

Dziesmu teksti un libreti teātra un operu izrādēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Princis un ubaga zēns" (1968)
  • "Trīs musketieri" (1969)
  • "Precības" (1971)
  • "Ei, jūs tur!" (I. Kalniņa rokopera, 1974)
  • "Ifigēnija Aulīdā" (I. Kalniņa opera, 1981)
  • "Dziesma, ar ko tu sāksies?" (dziesmu tekstu krājums, 1996)

Dokumentālo filmu scenāriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Imants Kalniņš" (1983)
  • "Gājputnu rudens" (1984)
  • "Pilsētnieces" (1985)

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pastariņa prēmija (1986)
  • diploms PSRS konkursā par labāko bērnu grāmatu (1988)
  • A. Lerha-Puškaiša literārā prēmija (1990)
  • Literatūras gada balva (2006)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]