Virsmas viļņainums

Virsmas viļņainums ir tādu virsmas nelīdzenumu kopa, kuri periodiski atkārtojas un kuru solis nepārsniedz bāzes garumu. Tas ir stāvoklis starp raupjumu un formas novirzēm. Viļņu forma ir atkarīga no tā, kas izraisījis virsmas viļņainumu, visbiežāk tas ir sinusoidāls, radies sistēmas darbmašīna—detaļa—instruments vibrāciju dēļ.

Viļņainumu no raupjuma un formas novirzēm atšķir pēc soļa S_w attiecības pret negluduma augstumu W_z. Viļņainumam atbilst $40\leq {\frac {S_{W}}{W_{Z}}}\leq 1000$.

Viļņainuma parametri

Viļņainuma atskaitei izmanto viduslīniju m_W.

• Viļņainuma augstums W_z (mikrometros) ir vidējā aritmētiskā vērtība no piecām W_i vērtībām mērāmā iecirkņa garumā L_W, kas nav mazāks par pieciem lielākajiem viļņainuma soļiem S_W. Šī parametra vērtību izvēlas no rindas 0,1; 0,2; 0,4; 0,8; 1,6; 3,2; 6,3; 12,5; 25; 50; 100; 200.
• Viļņainuma lielākais augstums W_max (μm) ir augstums starp izmērītā profila augstāko un zemāko punktu jebkurā mērījuma garumā viena pilna viļņa robežās.
• Viļņainuma vidējais solis S_w (milimetros) ir to viduslīnijas nogriežņu S_Wi, kurus norobežo to krustpunkti ar viļņainuma blakusesošiem iecirkņiem, garuma vidējā aritmētiskā vērtība.