Virsotne
Virsotne ģeometrijā ir ģeometriskas figūras īpašs punkts, kas pieder figūras robežai. Piemēram, daudzstūra virsotne ir punkts, kurā saiet kopā divas tā malas (daudzstūra stūris), daudzskaldņa virsotne ir punkts, kurā saiet kopā vairākas tā šķautnes utml.
Definīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leņķim
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leņķa virsotne ir punkts, no kura iziet leņķi veidojošie stari, vai arī punkts, kurā krustojas divas taisnes (kas veido leņķus).
Daudzstūrim
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzstūra virsotnes ir punkti, kuros saiet kopā tā malas, daudzstūra virsotņu skaits ir vienāds ar tā malu skaitu. Tā piemēram, jebkuram taisnstūrim ir četras virsotnes.
Daudzskaldnim
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzskaldņa virsotne ir punkts, kurā saiet kopā tā šķautnes.
Līknei
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par līknes virsotni sauc tādu līknes punktu, kurā līknes liekuma rādiuss pieņem maksimālu vai minimālu vērtību. Tā, piemēram, jebkurai parabolai ir viena virsotne (kas atrodas uz parabolas simetrijas ass).
Virsotnes jēdziens citur
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Virsotnes jēdzienu lieto arī grafu teorijā (to attiecina uz grafiem) un datorgrafikā.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|