Apskatīt Vācu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
|name=Vācu valoda
|nativename=(''{{lang|de|Deutsch}}'')
|familycolor=Indoeiropiešu
|pronunciation=[dɔɪ̯tʃ]
|states=[[Vācija]], [[Austrija]], [[Šveice]], [[Lihtenšteina]], [[Luksemburga]], daļēji [[Beļģija]] un [[Itālija]]  
|region=[[Viduseiropa]], [[Rietumeiropa]]
|speakers=Dzimtā valoda: ap 105 milj. <br>Svešvaloda: ap 80 milj.
|rank=10
|fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]]
|fam2=[[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]]
|fam3=[[Rietumģermāņu valodas|Rietumģermāņu]]
|script=[[Latīņu alfabēts]] (vācu ortogrāfija)

|nation=<!--Do not remove mentions with a source and do not add them without!!!-->
{{AUT}}<br>{{BEL}}<br>[[Attēls:Flag of South Tyrol.png|border|22px]] [[Bolcāno]], [[Itālija]]<br>{{DEU}}<br>{{LIE}}<br>{{LUX}}<br>{{CHE}}<br><br>{{EU}} <small>(oficiālā un darba valoda)</small>
----
'''Oficiāls statuss arī:'''

[[Attēls:KrahuleWappen.gif|22px]] [[Krahule|Krahule/Blaufusa]], [[Slovākija]] <small>(Oficiālā pašvaldības valoda)</small><br>
{{NAM}} <small>(Nacionāla valoda; valsts valoda 1984—90)</small> <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.az.com.na/fileadmin/pdf/2007/deutsch_in_namibia_2007_07_18.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080624233949/http://www.az.com.na/fileadmin/pdf/2007/deutsch_in_namibia_2007_07_18.pdf |archivedate={{dat|2008|06|24||bez}} }}</ref><br>{{POL}} <small>(Palīgvaloda vairākās pašvaldībās)</small><br>{{VAT}} <small>([[Vatikāna gvarde]]s lietvedības un ierindas valoda)</small>
----
'''Minoritātes valoda:'''

{{CZE}}<br>{{DEN}}<br>{{POL}}<br>{{ROM}}<br>{{SVK}}<br>{{HUN}}
|iso1=de
|iso2b=ger
|iso2t=deu
|lc1=deu|ld1=Mūsdienu vācu valoda|ll1=Vācu valoda
|lc2=gmh|ld2=Vidusaugšvācu|ll2=Vidusaugšvācu valoda
|lc3=goh|ld3=Vecaugšvācu|ll3=Vecaugšvācu valoda
|lc4=gsw|ld4=Šveices vācu|ll4=Šveices vācu valoda
|lc5=swg|ld5=Švābu|ll5=Švābu dialekts
|lc6=gct|ld6=Kolonijas|ll6=Kolonijas alemaņu dialekts
|lc7=wae|ld7=Vallisiešu|ll7=Vallisiešu dialekts
|lc8=bar|ld8=Austriešu-bavāriešu|ll8=Austriešu-bavāriešu valoda
|lc9=yid|ld9=Jidišs
|lc10=mhn|ld10=Mokeno
|lc11=nds|ld11=Lejasvācu|ll11=Lejasvācu valoda
|lc12=sxu|ld12=Augšsaksijas|ll12=Augšsaksijas dialekts
|lc13=cim|ld13=Kimbru|ll13=Kimbru valoda
|lc14=sli|ld14=Lejassilēziešu|ll14=Lejassilēziešu valoda
|lc15=wep|ld15=Vestfāliešu|ll15=Vestfāliešu valoda
|lc17=pfl|ld17=Pfalciešu|ll16=Pfalciešu dialekts
|lc16=pdt|ld16=Plautdīčs
|lc20=vmf|ld20=Mainas franku|ll18=Mainas franku dialekti
|lc21=ksh|ld21=Kelšs|ll21=Ķelnes dialekts
|lc22=pdc|ld22=Pensilvānijas vācu|ll22=Pensilvānijas vācu valoda
|lc23=geh|ld23=Huteriešu|ll23=Huteriešu valoda
|lc24=ltz|ld24=Luksemburgiešu|ll24=Luksemburgiešu valoda
|lc25=rip|ld25=Ripuāriešu|ll25=Ripuāriešu valoda
|lc26=uln|ld26=Unzerdeičs
|sil=GER
|map=[[Attēls:Legal status of German in the world.svg|center|frameless|upright=1.25]]
[[File:Legal status of German in Europe.svg|center|frameless|upright=1.25]]<br><div style="text-align: center;"><small>Vācu valodas izplatība</small></div>
}}

'''Vācu valoda''' (''Deutsch'') ir [[rietumģermāņu valoda]], viena no pasaulē izplatītākajām [[valoda|valodām]]. Sevišķi daudz vācu valodas pratēju dzīvo [[Viduseiropa|Viduseiropā]]. Tā ir [[dzimtā valoda]] [[vācieši]]em, [[austrieši]]em, [[lihteinšteinieši|lihtenšteiniešiem]], daļai [[šveicieši|šveiciešu]], [[luksemburdzieši|luksemburdziešu]] un [[beļģija|beļģu]]. Vācu valoda ir visizplatītākā dzimtā valoda [[Eiropas Savienība|ES]] pilsoņiem.<ref>[http://ec.europa.eu/education/languages/pdf/doc3275_lv.pdf Runājot Eiropas valodā — Valodas Eiropas Savienībā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121027115408/http://ec.europa.eu/education/languages/pdf/doc3275_lv.pdf |date={{dat|2012|10|27||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Tā ir arī populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Japāna|Japānā]].

Vācu valoda ir viena no sešām oficiālajām [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] darba valodām un viena no trim darba valodām [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijā]].

Vēsturiskā perspektīvā vācu valodai ir bijusi būtiska loma zinātnē, filozofijā, literatūrā un mūzikā. Daudzi slaveni zinātnieki un domātāji, piemēram, [[Alberts Einšteins]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]] un [[Frīdrihs Nīče]], ir veidojuši savus darbus vācu valodā. Mūsdienās vācu valoda ir svarīga arī ekonomikā un tehnoloģijā, pateicoties Vācijas kā vienas no pasaules vadošajām industriālajām un zinātniskajām lielvalstīm lomai.

Vācu valodā ir vairākas dialektu grupas, kuras iedala [[Augšvācu valoda|augšvācu]] un [[Lejasvācu valoda|lejasvācu]] dialektos. Standarta vācu valoda (''Hochdeutsch'') ir balstīta uz augšvācu dialektiem, un tā tiek izmantota oficiālos dokumentos, izglītībā un plašsaziņas līdzekļos.

== Literāras valodas veidošana ==
Latviešu tulkotājs un filologs [[Valdis Bisenieks]] uzskata, ka vācu valoda ir īpatnēja ar to, ka tās literārā valoda nav veidojusies dabiski kā citām valodām, par pamatu ņemot vienu konkrētu dialektu, bet gan radīta mākslīgi, sākot ar Luteru un beidzot ar Teodora Zība aktieriem paredzēto “Skatuves izrunas vārdnīcu”, kas guva tādu vācu atsaucību, ka kļuva par izrunas vispārēju paraugu. Luters no dažādiem vācu valodas dialektiem ņēma dažādus vārdus, un tā tas ir it kā mākslīgi, bet tomēr kaut kā tik dabiski iegājies, un tur, kur iespējami varianti, rodas visas dažādās nozīmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/kur-nevareja-nekas-sanakt-tur-nesanaca-14699|title=Kur nevarēja nekas sanākt, tur nesanāca |magazine=[[Rīgas Laiks]] |access-date=2018-12-04 |language=lv}}</ref>

== Ģeogrāfiskā izplatība ==

=== Eiropa ===
Vācu valoda galvenokārt izplatīta [[Vācija|Vācijā]] (tā ir dzimtā valoda vairāk nekā 95% šīs valsts iedzīvotāju), [[Austrija|Austrijā]] (89%) un [[Šveice|Šveicē]] (64%). Tā ir dzimtā valoda arī lielākajai daļai [[Lihtenšteina]]s un [[Luksemburga]]s iedzīvotāju.

Pārējā [[Eiropa|Eiropā]] daudz vācvalodīgo dzīvo [[Itālija]]s ziemeļos, [[Beļģija]]s austrumos, un [[Francija|Francijā]], [[Elzasa]]s reģionā. Vācu valoda plaši izplatīta arī vairākos ciematos [[Dānija]]s dienvidos.

Mazākās vācvalodīgo kopienas atrodas [[Čehija|Čehijā]], [[Ungārija|Ungārijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], kā arī [[Krievija|Krievijā]] un [[Kazahstāna|Kazahstānā]], uz kurieni vācieši tika izvesti [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Daļa no tiem atgriezās dzimtenē [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. Vēl mazākas vācvalodīgas kopienas atrodas [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Kipra|Kiprā]], [[Grieķija|Grieķijā]], [[Izraēla|Izraēlā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Maroka|Marokā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un bijušajā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] ([[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā]], [[Serbija|Serbijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], [[Horvātija|Horvātijā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]]).

=== Ārpus Eiropas ===
Ārpus Eiropas visvairāk vācvalodīgo dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]] un [[Argentīna|Argentīnā]]. Samērā daudz vācvalodīgo dzīvo arī bijušajās vācu kolonijās, piemēram, [[Namībija|Namībijā]].

== Gramatika ==
Vācu alfabētā ir 26 [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti. Burti ar [[umlauts|umlautu]] (ä, ö, ü) un [[ligatūra]] ß alfabētā iekļauti netiek. Līdz [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumam oficiāli tika izmantots [[gotiskais šrifs]]. Pašreizējo rakstību sāka lietot [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], bet pēc revolūcijas 1918. gadā to apstiprināja oficiāli. Gotisko rakstību nesekmīgi centās atjaunot [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija]], bet mūsdienās tai ir tikai dekoratīva nozīme.

=== Īpašvārdu atveidošana ===
{{Pamatraksts|Vācu īpašvārdu atveidošana}}
Vācu valodas īpašvārdu atveidošana [[latviešu valoda]]s vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas vācu īpašvārdu atveidošanā. Vācu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus [[gramatizācija]]i.

Pēc šiem noteikumiem atveido vācu, austriešu, daļas šveiciešu vai šo tautu izcelsmes cilvēku [[personvārds|personvārdus]], kā arī [[toponīmija|ģeogrāfiskos nosaukumus]] [[Vācija|Vācijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]], daļā [[Šveice]]s, [[Beļģija]]s un [[Itālija]]s ([[Bolcāno province|Dienvidtirolē]]). Pēc vācu valodas atveides principiem atveidojami arī atsevišķi vietvārdi [[namībija|Namībijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Atsevišķās situācijās pēc vācu valodas principiem atveido arī [[Francija]]s austrumu reģionu [[Elzasa]]s un [[Lotringa]]s ģeogrāfiskos nosaukumus. Tradicionāli pēc vācu valodas principiem atveidojami vāciskas izcelsmes nosaukumi [[Krievija|Krievijā]].

Pēc vācu valodas principiem atveidojami arī [[Jidišs|jidiša]] izcelsmes personvārdi.

Vācu izcelsmes personvārdi sastopami arī daudzās citās valstīs. Atveidojot citu pasaules reģionu vācu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas vai atveides prakse, lai arī latviešu valodā tradicionāli kā primārie tiek lietoti vācu atveides principi.

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{val-aizmetnis}}

{{InterWiki|code=de}}
{{Wikibooks|Vācu valoda}}

{{ES oficiālās valodas}}
{{Ģermāņu valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vācu valoda}}
[[Kategorija:Vācu valoda| ]]
[[Kategorija:Rietumģermāņu valodas]]