Wiener Linien

*Wiener Linien*
Wiener Linien
	4 Vīnes tramvaju paaudzes Breitensee depo
Tips	Pašvaldības SIA
Darbības joma	Sabiedriskais transports
Priekštecis	Wiener Stadtwerke – Verkehrsbetriebe
Dibināts	1999
Galvenais birojs	Vīne, Austrija, Erdbergstraße 202, 1030
Darbības zona	Vīnes pilsēta
Iestādes vadītājs	Aleksandra Reinagla
Tīmekļa vietne	www.wienerlinien.at

Wiener Linien (latviski tulkojumā Vīnes Līnijas) ir pašvaldības uzņēmums, kas apkalpo lielāko daļu sabiedriskā transporta tīkla Vīnes pilsētā, Austrijā.

Pārvaldes struktūra un statistika

Līdz decentralizācijai 1999. gada 11. jūnijā Wiener Linien bija Wiener Stadtwerke — Verkehrsbetriebe, vairāk nekā simts gadus Vīnes pilsētas pašvaldības tieši pārvaldīts meitasuzņēmums. Kompānija joprojām atrodas pilsētas pārziņā.

2009. gadā Wiener Linien nodarbināja aptuveni 8000 cilvēku un apkalpoja aptuveni 812 miljonus pasažieru. Pasažieru skaits kopš 1970. gadiem ir turpinājis augt un šobrīd pārsniedz 2005. gada rādītājus par aptuveni 60 miljoniem. Gada abonementu skaits pieaudzis līdz jaunam rekordam — 334 577, no kuriem aptuveni trešā daļa ir seniori. 24% no visiem pasažieriem ir skolēni.

Saskaņā ar aptaujām, 36% no visiem braucieniem Vīnē tiek veikti izmantojot sabiedrisko transportu, kas ierindo pilsētu pirmajā vietā Eiropā pēc sabiedriskā transporta lietojuma.

Kopš 2012. gada Wiener Linien ir arī aizsācis "365 eiro biļetes" koncepciju, kas šajā gadījumā ir derīga plašai sabiedrībai Kernzone Wien des Verkehrsverbund Ost-Region (Austrumu reģiona transporta asociācijas Vīnes pamatzona) .^[1]

Sabiedriskā transporta tīkls (no 2007. gada)

Wiener Linien apkalpo autobusu un tramvaju (Straßenbahn) virszemes maršrutus, kā arī daļēji pazemes, daļēji virszemes metro un metro vilcienu līnijas (Vīnes U-Bahn).

Metro jeb U-Bahn tīkls tiek nepārtraukti paplašināts. Pašlaik Vīnē norisinās apjomīgs metro modernizācijas un paplašināšanas projekts U2xU5, kura ietvaros tiek atjaunota daļa U2 līnijas un tiek būvēta jauna pilnība automatizēta līnija U5.

5 U-Bahn (metro) līnijas ar 65.1 kilometres (40.5 mi) bruto garumu (65.7 kilometres (40.8 mi) darbības ilgums, 69.3 kilometres (43.1 mi) uzbūvētais garums, 201.3 kilometres (125.1 mi) no dzelzceļa) un 476.7 miljoni pasažieru (par aptuveni 50 miljoniem vairāk nekā 2004. gadā)
28 tramvaja līnijas ar 227.3 kilometres (141.2 mi) bruto garumu (179 kilometres (111 mi) darbības ilgums, 181 kilometres (112 mi) uzbūvētais garums) un 200.4 miljoni pasažieru (apmēram 7 miljoniem mazāk nekā 2004. gadā)
43 dienas autobusu maršruti un 23 nakts autobusu maršruti ar kopējo 669.1 kilometres (415.8 mi) bruto garums un 116 miljoni pasažieru (tieši 5 miljoniem vairāk nekā 2004. gadā)

Sistēmu papildina 26 autobusu maršruti, kurus apkalpo apakšuzņēmēji, kuri arī nodrošina savus maršrutus Vīnē un tās apkārtnē. Papildus ir pieejami 7 pieprasījuma transporta maršruti. Wiener Linien pakalpojumi ir salāgoti arī ar galvenajiem ÖBB vilcieniem un Vīnes S-Bahn.

Lielākā daļa dienas maršrutu kursē no pulksten 5:00 līdz 0:30. Sastrēgumstundās daudzi maršruti kursē ar divu līdz piecu minūšu intervālu; vakara stundās U-Bahn kursē ar 7 ar pusi minūšu intervālu, tramvaji un autobusi ik pēc desmit vai 15 minūtēm. No pulksten 0:30 līdz 5:00 nakts autobusu maršruti kursē ik pēc 15 līdz 30 minūtēm.

Wiener Linien tarifi ir integrēti VOR (Verkehrsverbund Ost-Region, East Region Transportation Association); visi maršruti atrodas tās pamatzonā (100. zona). Skolēni, studenti, bezdarbnieki un pensionāri izmanto transporta tīklu par pazeminātām cenām.

U-Bahn

Vīnes U-Bahn ar šo nosaukumu pastāv kopš 1976. gada, kad 1898. — 1901. gada Vīnes Stadtbahn (Vīnes metropoles dzelzceļa) posms starp Heiligenstadt un Friedensbrücke stacijām tika eksperimentāli pielāgots un nodots ekspluatācijā kā U4 līnija. Pirms metro būvniecības Vīnē bija gadu desmitiem ilgas politiskās debates, jo Vīnes sociāldemokrātu vairākums sākotnēji bija devis priekšroku citiem tranzīta veidiem. Pirmais jaunbūvētais U-Bahn dzelzceļa posms tika nodots ekspluatācijā 1978. gadā (U1 no Reumannplatz līdz Karlsplatz). Vīnes U-Bahn sistēma pašlaik sastāv no piecām līnijām, ir 69.5 kilometres (43.2 mi) garš, un tajā ir 84 stacijas:

U1 Oberlaa—Leopoldau
U2 Seestadt—Karlsplatz
U3 Ottakring—Simmering
U4 Hütteldorf—Heiligenstadt
U6 Siebenhirten-Floridsdorf

Tramvaji

Pamatraksts: Tramvaju satiksme Vīnē

Wiener Straßenbahn (Vīnes tramvajs) pastāv kopš 1865. gada, kad sāka darboties pirmais zirgu tramvajs, 32 gadus vēlāk arī tika elektrificēta pirmā līnija 1897. gadā.

Sākotnēji tīklu uzturēja privātas transporta firmas, bet ap 1900. gadu to iegādājās pilsētas pašavldība un paplašināja ar nosaukumu Gemeinde Wien — Städtische Straßenbahnen (Vīnes pašvaldība — pilsētas tramvaji). Maršrutu elektrifikācija tika veikta par pilsētas līdzekļiem un tramvaji tika integrēti transporta tīklā 1925. gadā. Līdz U-Bahn būvniecībai tramvaji bija galvenais Vīnes sabiedriskā transporta veids.

Pēc 1945. gada daudzas tramvaju līnijas tika pamestas, jo pieauga privāto automobiļu izmantošana un daudzas līnijas tika pārveidotas par autobusu maršrutiem ekonomiskās neizdevības dēļ. Sākot ar 1978. gadu, U-Bahn būvniecības gaitā tika ieviesti tramvaju maršruti, kas kursēja paralēli U-Bahn maršrutiem.

Neskatoties uz izaicinājumiem gadu laikā, tramvaju sistēma Vīnē joprojām ir viena no plašākajām pasaulē. 227.3 kilometru garajā tramvaju tīklā darbojas 28 līnijas. Nākamajos gados ir sagaidāms turpmāks samazinājums, jo U-Bahn turpina paplašināties; taču ir plānoti arī paplašinājumi un jaunas līnijas, galvenokārt 21. un 22. rajonā .

Autobusi

Vīnes pašvaldība pārvalda autobusu līnijas kopš 1920. gadiem, kad piepilsētas attīstība palielināja pieprasījumu pēc transporta savienojumiem un pēc tam, kad daudzas tramvaja līnijas blīvi apdzīvotās vietās tika aizstātas ar autobusu satiksmi.

Šobrīd kursē aptuveni 700 autobusu 117 dienas un 21 nakts maršrutos pa aptuveni 846 kilometres (526 mi) lielu tīklu, pārvadājot aptuveni 202 miljonu pasažieru gadā. Wiener Linien autobusu maršruti ir apzīmēti ar A (Autobus) vai B (Bus), lai tos vieglāk atšķirtu no tramvaju maršrutiem. Aptuveni 55% no dienas autobusu maršrutiem apkalpo apakšuzņēmumi.

Kritika

2005. gadā Wiener Linien saņēma negatīvo "Lielā brāļa balvu" kategorijā People's Choice videonovērošanas dēļ.^[2]^[3]

Atsauces

↑ «365-Euro-Ticket: Wie es funktioniert – und welche Kritik es gibt». www.24rhein.de (vācu). 2022. gada 19. augusts. Skatīts: 2022. gada 16. septembris.
↑ "Big Brother Awards Austria (nicht nur) für österreichische Datenkraken" (Big Brother Awards Austria (not just) for Data-Krakens), Heise Online 26 October 2005, retrieved 22 June 2010.
↑ "Preisträger" (Prizewinners), Big Brother Awards Austria 2005 (German), retrieved 22 June 2010.

[1] «365-Euro-Ticket: Wie es funktioniert – und welche Kritik es gibt». www.24rhein.de (vācu). 2022. gada 19. augusts. Skatīts: 2022. gada 16. septembris.

[2] "Big Brother Awards Austria (nicht nur) für österreichische Datenkraken" (Big Brother Awards Austria (not just) for Data-Krakens), Heise Online 26 October 2005, retrieved 22 June 2010.

[3] "Preisträger" (Prizewinners), Big Brother Awards Austria 2005 (German), retrieved 22 June 2010.

[1]

[2]

[3]