Zangera—Bleka aparāts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zangera—Bleka aparāts
Papīrīši pēc pārbaudes veikšanas. Tas pa kreisi ir no pārbaudes, kur paraugs nesaturēja As (dzeltenais galiņš ir no As piemaisījumiem cinkā); papīrītis pa labi ir ar raksturīgu krāsojumu

Zangera—Bleka aparāts (Sanger–Black apparatus) ir laboratorijas ierīce kvantitatīvai vai puskvantitatīvai arsēna noteikšanai. Tā sastāv no apmēram 30 mL lielas pudelītes ar gumijas korķi, kurā ir viens vai divi caurumi; vienā ievietota zvanveida caurulīte skābes ieliešanai (tās vietā skābi var ieliet pie attaisīta korķa), otrā caurulīte paredzēta izdalošos gāzu novadīšanai. Tai pievienotajā CaCl2 caurulītē tiek ievietots neitrāls, sauss adsorbents (gāzu plūsmas vienmērīgai pārdalei), bet taisnajā atvērtajā galā – reaģenta papīrītis, piesūcināts ar HgCl2 vai AgNO3. Noteikšanas laikā pudelītē ieliek ≈ 3 g Zn (granulās) un ielej ≈ 15 mL skābes (autori iesaka labāk lietot HCl nekā H2SO4). Aptuveni 10 minūtes jāļauj gāzu plūsmai, kā arī mitrumam izvadcaurulītē stabilizēties. Tad šķīdumā ievada paraugu un novēro reaģentpapīrīša krāsas maiņu. Ja tiek ievēroti visi autoru izteiktie priekšraksti, metodi var uzskatīt par kvantitatīvu.

Zangera—Bleka aparāta darbība balstās uz tā saucamo Gutcaita (Gutzeit) reakciju:

AsH3 rodas, arsēnam (jebkurā oksidēšanas pakāpē) reducējoties ar izdalošos ūdeņradi (in statu nascendi). Zangera un Bleka uzlabojums noteikšanas metodei, kas palīdzēja padarīt to kvantitatīvu, ir iegarena reaģentu papīrīša lietošana, kas nodrošina reakcijas produkta nogulsnēšanos pamatā virsmas slānī, aptverot iespējami lielāku tā daļu, jo tā plūsma ir virzīta gar papīrīša virsmu. Tad plankuma izmēri un krāsojuma intensitāte (rodas dzeltens, tad brūns krāsojums) ir aptuveni proporcionāli arsēna saturam paraugā.

Jāņem vērā, ka dabiskais cinks satur piemaisījumā nedaudz arsēna, tādēļ neliels plankums uz papīrīša rodas praktiski vienmēr.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]