Zangera—Bleka aparāts

Zangera—Bleka aparāts

Papīrīši pēc pārbaudes veikšanas. Tas pa kreisi ir no pārbaudes, kur paraugs nesaturēja As (dzeltenais galiņš ir no As piemaisījumiem cinkā); papīrītis pa labi ir ar raksturīgu krāsojumu

Zangera—Bleka aparāts (Sanger–Black apparatus) ir laboratorijas ierīce kvantitatīvai vai puskvantitatīvai arsēna noteikšanai. Tā sastāv no apmēram 30 mL lielas pudelītes ar gumijas korķi, kurā ir viens vai divi caurumi; vienā ievietota piltuvveida caurulīte skābes ieliešanai (tās izmantošanas vietā skābi var ieliet pie attaisīta korķa), otrā caurulīte paredzēta izdalošos gāzu novadīšanai. Tai pievienotajā CaCl₂ caurulītē tiek ievietots neitrāls, sauss adsorbents (gāzu plūsmas vienmērīgai pārdalei), bet taisnajā atvērtajā galā – reaģenta papīrītis, piesūcināts ar HgCl₂ vai AgNO₃. Noteikšanas laikā pudelītē ieliek ≈ 3 g Zn (granulās) un ielej apmēram 15 ml skābes (autori iesaka labāk lietot HCl nekā H₂SO₄). Aptuveni 10 minūtes jāļauj gāzu plūsmai, kā arī mitrumam izvadcaurulītē stabilizēties. Tad šķīdumā ievada paraugu un novēro reaģentpapīrīša krāsas maiņu. Ja tiek ievēroti visi autoru izteiktie priekšraksti, metodi var uzskatīt par kvantitatīvu.

Zangera—Bleka aparāta darbība balstās uz tā saucamo Gutcaita (Gutzeit) reakciju:

$3{\mbox{HgCl}}_{2}+{\mbox{AsH}}_{3}~\rightarrow ~{\mbox{AsHg}}_{3}{\mbox{Cl}}_{3}+3{\mbox{HCl}}$

AsH₃ rodas, arsēnam (jebkurā oksidēšanas pakāpē) reducējoties ar izdalošos ūdeņradi (in statu nascendi). Zangera un Bleka uzlabojums noteikšanas metodei, kas palīdzēja padarīt to kvantitatīvu, ir iegarena reaģentu papīrīša lietošana, kas nodrošina reakcijas produkta nogulsnēšanos pamatā virsmas slānī, aptverot iespējami lielāku tā daļu, jo tā plūsma ir virzīta gar papīrīša virsmu. Tad plankuma izmēri un krāsojuma intensitāte (rodas dzeltens, tad brūns krāsojums) ir aptuveni proporcionāli arsēna saturam paraugā.

Jāņem vērā, ka dabiskais cinks satur piemaisījumā nedaudz arsēna, tādēļ neliels plankums uz papīrīša rodas praktiski vienmēr.

Literatūra

• Ch. R. Sanger and O. F. Black. The Quantitative Determination of Arsenic by the Gutzeit Method. Proc. Am. Acad. Arts Sci. 1907, 43 (8), 297–325. Tīmeklī: http://www.unz.org/Pub/Daedalus-1907q1-00295
• Gutzeit test – Medical Definition and More from Merriam–Webster. Tīmeklī: http://www.merriam-webster.com/medical/gutzeit%20test