Zooīds

Zooīds jeb zoīds ir koloniālo organismu atsevišķs īpatnis. Zooīdu koloniju dzīvesveids var būt sastopams vairākās radniecīgi nesaistītās organismu grupās. Parasti zooīdi ir daudzšūnu koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem. Zooīdu kolonija var būt savā starpā cieši saistīta, jo katrs zooīds pilda savu funkciju. Zooīdi var būt savienoti ar kopējiem audiem (piemēram, koraļļpolipi, sifonoporas un pirosomas) vai arī ar kopēju skeletu (sūneņi un spārnžauņi),^[1] un tos atdala vienu no otra cenocijs. Volvoksiem (vienšūņu aļģu kolonija) zooīdi ir savienoti ar protoplazmiskiem "tiltiņiem". Visa volvoksa kolonija pārvietojas ar zooīdu saskaņotām viciņu kustībām. Zooīdu kopējā kolonija tiek saukta par zoonu. Koraļļpolipu zooīdus mēdz saukt arī par polipiem.

Zooīdiem var izpausties polimorfisms, t.i. dažādi zooīdi var pildīt atšķirīgas funkcijas: piemēram, koloniālajam bezmugurkaulniekam Physalia physalis viens zooīds var veidot pūsli ar buru, kas piepūsts ar gāzi peld pa ūdens virsmu, bet apakšpusē atrodas zooīdi ar gariem taustekļiem.

Atsauces

↑ Thorp, James H.; Wood, Timothy S. (2019). "Chapter 13 - Phylum Ectoprocta". Thorp and Covich's Freshwater Invertebrates: Volume 4: Keys to Palaearctic Fauna (4th ed.). pp. 519–529. ISBN 978-0-12-385024-9.

[1] Thorp, James H.; Wood, Timothy S. (2019). "Chapter 13 - Phylum Ectoprocta". Thorp and Covich's Freshwater Invertebrates: Volume 4: Keys to Palaearctic Fauna (4th ed.). pp. 519–529. ISBN 978-0-12-385024-9.

[1]