Polimorfisms bioloģijā (no sengrieķu: πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augusugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.[1][2][3]
Vienkāršākais un visbiežāk sastopamais polimorfisma veids ir viena nukleotīda polimorfisms (SNP), kas ietver vienas DNS bāzes aizstāšanu ar citu bāzi. SNP var izraisīt izmaiņas kodējošo proteīnu transkripcijas intensitātē, kas ir atšķirība no nopietnām mutācijām, kurās kodējošie proteīni var nebūt funkcionāli vai nesintezēties pilnvērtīgi.[4]
