Zvejas kuģis

Vikipēdijas lapa

Zvejas kuģis ir peldlīdzeklis, kas būvēts, lai nodarbotos ar rūpniecisko zveju. Visus zvejas kuģus var iedalīt pēc to uzdevuma, ūdensizspaida un kuģošanas rajona.

Uzdevums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvejas flotes kuģi iedalās ieguves, apstrādes, pieņemšanas-transporta un palīgkuģos.

Ieguves kuģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvejas traleris

Ieguves kuģi paredzēti zvejai un nozvejas apstrādei. Atkarībā no zvejas rīkiem ieguves kuģi dalās traleros (CPTM, БМРТ, PTM-T, PTM-A, PTM-C, БАТ), seineros-traleros (CTP, CTM), drifteros un tunču laivās. Iekavās doti PSRS un Krievijā izplatīti ieguves kuģu tipi. Lielākie ieguves kuģi ir okeāna zonas zvejas kuģi, kuri piemēroti daļējai vai pilnīgai zivju un to produktu apstrādei, ilgstošai glabāšanai un produkcijas transportam.

Apstrādes kuģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peldošā zivju konservu fabrika Slava

Apstrādes kuģi paredzēti loma apstrādei. Pie tādiem kuģiem pieder peldošās bāzes ("Рыбацкая Слава", "Профессор Баранов", "Пионерск"), tunču zvejas bāzes ("Ленинский луч"), ražošanas refrižeratori ("Севастополь", "Таврия") un peldošās zivju konservu fabrikas ("Андрей Захаров").

Apstrādes flote vienlaicīgi saviem tiešajiem uzdevumiem var veikt arī jūrā esošo ieguves kuģu apkalpes un apgādes funkcijas.

Pieņemšanas-transporta kuģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transporta refrižerators, motorkuģis Salica Frigo

Pieņemšanas-transporta kuģi paredzēti kravu pieņemšanai no ieguves un apstrādes kuģiem zvejas rajonos un kravu transportam uz ostu. Mūsdienīgi pieņemšanas-transporta kuģi ir lieltonnāžas transporta refrižeratori ("Пятидесятилетие СССР", "Алмазный берег" un citi tipi). Transporta refrižeratori tāpat var veikt ieguves un apstrādes kuģu apgādi jūrā.

Palīgkuģi un tehniskie kuģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bundesmarine jūras glābšanas velkonis Juist

Palīgkuģi un tehniskie kuģi paredzēti, lai apgādātu ieguves floti ar visu nepieciešamo, veiktu operatīvo izlūkošanu, veiktu jūras glābšanas operācijas, apmācītu zvejniekus, kontrolētu konvencionālās zvejas noteikumu ievērošanu un izpildītu citus nepieciešamus darbus. Pie tiem pieskaita zvejas izlūkošanas kuģus, jūras glābšanas velkoņus, peldošos krānus, peldošās darbnīcas un citus kuģus

Ūdensizspaids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ūdensizspaida zvejas flotes kuģus iedala maztonnāžas - ūdensizspaids ar pilnu kravu mazāks par 450 t (MPTP, РТБ un citi), vidējas tonnāžas - ūdensizspaids ar pilnu kravu 450-3000 t (CPTM, CTP, CTM) un lieltonnāžas - ūdensizspaids ar pilnu kravu 3000 t un vairāk (БМРТ, PTM-T, PTM-A, PTM-C, БАТ, ПБ, ТР, ПР).

Kuģošanas rajons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc kuģošanas rajona zvejas flotes kuģus iedala kuģu klasifikācijas sabiedrības atbilstoši to noteikumiem. Krievijas Jūras reģistrs zvejas kuģus iedala kuģos ar neierobežotu kuģošanas rajonu, kuģos ar ierobežotu kuģošanas rajonu un piekrastes kuģošanas rajona kuģos. Latvijā pārsvarā ir piekrastes kuģošanas rajona zvejas kuģi.