facebookcorewwwi.onion
facebookcorewwwi.onion | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Lapas veids | Sociālais tīkls |
Darbību uzsāka | 2014. gadā |
Valodas | Vairākas |
Reģistrācija | Obligāta |
Reģistrētie lietotāji | 1 000 000 |
Mājaslapa | facebookcorewwwi |
facebookcorewwwi.onion ir interneta vietne, kas ļauj piekļūt Facebook caur Tor anonimitātes tīklu, izmantojot .onion augšējā līmeņa domēnu.[1][2] 2015. gadā vietni katru mēnesi lietoja 525 tūkstoši lietotāju, bet 2016. gadā lietotāju skaits jau pārsniedza 1 miljonu.[1] Ne Twitter, ne Google nav radījuši savas vietnes, kas darbotos ar Tor, tāpēc Facebook gūst lietotāju atzinumus par šādas iespējas sniegšanu,[3] kas padara to pieejamu valstīs, kas aktīvi mēģina bloķēt Facebook.[4]
2014. gada oktobrī Facebook paziņoja,[5] ka lietotāji var izveidot savienojumu ar tīmekļa vietni caur Tor pakalpojumu, izmantojot Tor browser un šifrējot vietni ar SSL protokolu.[6][7][8] Vietnes URL adrese — facebookcorewwwi.onion
— ir bekronīms, kas apzīmē Facebook Core WWW Infrastructure.[5]
Pirms oficiālās .onion domēna vietnes izlaišanas piekļūt Facebook caur Tor nebija iespējams un rādījās kļūdas ziņojumi.[1] Tor tīkla izmantošana sniedz Facebook lietotājiem lielāku anonimitāti un paaugstina aizsardzības līmeni pret komerciālo un valsts darbinieku uzraudzību.[9][10] ProPublica žurnālistikas organizācijas veidotāji atsaucās tieši uz šīs vietnes eksistenci, kad viņi uzsāka savu slēpto pakalpojumu.[11]
2014. gada vietnes versija vēl joprojām ir agrīnā stadijā, jo ir vajadzīgs uzlabot saites kodu. Tiek spekulēts, ka vairāki citi uzņēmumi sekos Facebook pēdās un izveidos savas vietnes piekļuvei no Tor.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 William Hoffman. «Facebook's Dark Web .Onion Site Reaches 1 Million Monthly Tor Users». Inverse, 2016. gada 22. aprīlis.
- ↑ «Facebook Releases Special Link for Tor». PCMAG. Skatīts: 2016. gada 9. maijs.
- ↑ «The Torist: How to read a secret magazine on the darknet». The Indian Express. 2016. gada 10. aprīlis.
- ↑ «Facebook opens up to Tor users with new secure .onion address». BetaNews. 2014. gada 1. novembris. Skatīts: 2016. gada 9. maijs.
- ↑ 5,0 5,1 Alec Muffett. «Making Connections to Facebook more Secure». Protect the Graph. Facebook, 2014. gada 31. oktobris. Skatīts: 2014. gada 4. decembris.
- ↑ Rober Lemos. «Facebook offers hidden service to Tor users». Ars Technica, 2014. gada 31. oktobris. Skatīts: 2014. gada 31. oktobris.
- ↑ arma. «Facebook, hidden services, and https certs». Tor Project, 2014. gada 31. oktobris.
- ↑ Chris Duckett. «Facebook sets up hidden service for Tor users». ZDNet, 2014. gada 31. oktobris.
- ↑ 9,0 9,1 «Why Facebook Is Making It Easier To Log On With Tor—And Other Companies Should, Too». Fast Company (en-US). 2014. gada 10. novembris. Skatīts: 2016. gada 22. maijs.
- ↑ Murdoch, Steven J. «Is Tor still secure after Silk Road?». Phys.org, 2015. gada 6. februāris. Skatīts: 2016. gada 23. maijs.
- ↑ «A More Secure and Anonymous ProPublica Using Tor Hidden Services». ProPublica.