Tor (anonimitātes tīkls)
 | |
|---|---|
| Izstrādātājs | The Tor Project, Inc |
| Sākotnējā versija | 2002. gada 20. septembrī[1] |
| Progr. valoda | C[2] |
| Operētājsistēma | Windows un Unix-veida (ieskaitot Linux un MacOS X) |
| Licence | BSD |
| Repozitorijs |
 |
| Tīmekļa vietne |
www |
Tor ir brīvprogrammatūra, kas nodrošina anonimitāti internetā un palīdz apiet cenzūru un izvairīties no valsts iestāžu (tajā skaitā - likumsargājošo iestāžu) kontroles. Tā ir izstrādāta, lai lietotāji varētu izmantot internetu anonīmi tā, lai to darbības un atrašanās vietu nevar noskaidrot. Tor programatūras pamatu izveidoja ASV Jūras Spēku Pētnieciskās Laboratorijas (United States Naval Research Laboratory) matemātiķi ar mērķi izveidot drošu vidi izlūkdienesta darbībām.[3] 2004. gadā šī laboratorija kodu padarīja brīvi publiski pieejamu, bet ASV valdība joprojām ir starp nozīmīgākajiem šī projekta finansētājiem. Nosaukums Tor ir saīsinājums no The Onion Routing (sīpola maršrutēšanas) principa.
Populārs veids, kā lietot Tor, ir izmantojot Tor Browser, kas apvieno Tor programmatūru kopā ar pārlūkprogrammu, kas atvasināta no Mozilla Firefox, papildinot to ar dažādiem paplašinājumiem.
Tor pārvirza interneta datplūsmu caur bezmaksas vispasaules brīvprātīgo uzturētu tīklu, kas sastāv no vairāk nekā sešiem tūkstošiem retranslatoru[4], lai noslēptu lietotāja atrašanās vietu un darbības no jebkura, kas nodarbojas ar datortīklu uzraudzību vai datplūsmas analīzi. Tor izmantošana krietni sarežģī interneta aktivitāšu sasaistīšanu ar lietotāju. Tor mērķis ir aizsargāt lietotāju privātumu, kā arī viņu brīvību un spēju veikt konfidenciālu saziņu, kas ir droša pret pārtveršanu. Tāpat Tor arī ļauj apiet dažādās valstīs pastāvošos interneta cenzūras mehānismus. Kādā slepenā ASV Nacionālās drošības aģentūras novērtējumā Tor tiek raksturots kā "augstas drošības un zema latentuma interneta anonimitātes karalis" un ka "citi troņa pretendenti nav redzami".[5]
Tor darbības pamatā ir sīpola maršrutēšana — šifrēšanas slāņi, kas uzklāti viens otram virsū, līdzīgi kā slāņi sīpolā. Tor vairākkārtīgi nošifrē sākotnējos datus, tai skaitā mērķa IP adresi, un tad nosūta tos caur virtuālo ķēdi, kas sastāv no vairākiem nejauši izvēlētiem Tor retranslatoriem. Katrs retranslators atšifrē tikai vienu slāni, tikai lai noskaidrotu nākamo retranslatoru, kam pārsūtīt atlikušos šifrētos datus. Gala retranslators atšifrē iekšējo slāni un nosūta sākotnējos datus mērķiem, neatklājot un pat pats nezinot avota IP adresi. Tā kā saziņas maršruts ir daļēji noslēpts jebkurā ķēdes lēkumā, tas izslēdz jebkuru vienu punktu, kuru uzraugot varētu veikt saziņas deanonimizāciju.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Roger Dingledine. «pre-alpha: run an onion proxy now!». or-dev (Mailing list), 2002. gada 20. septembris. Skatīts: 2008. gada 17. jūlijā.
- ↑ «Tor». Open HUB. Skatīts: 2014. gada 20. septembrī.
- ↑ «The Tor Project | Privacy & Freedom Online». torproject.org (angļu). Skatīts: 2021-01-25.
- ↑ «Tor Network Status». Skatīts: 2014. gada 1. novembrī.
- ↑ «Tor: 'The king of high-secure, low-latency anonymity'». The Guardian. 2013. gada 4. oktobris. Skatīts: 2013. gada 5. oktobrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tor |
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |