Tor (anonimitātes tīkls)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tor
Tor-logo-2011-flat.svg
Izstrādātājs The Tor Project, Inc
Sākotnējā versija 2002. gada 20. septembrī[1]
Progr. valoda C[2]
Operētājsistēma Windows un Unix-veida (ieskaitot Linux un MacOS X)
Licence BSD
Tīmekļa vietne www.torproject.org

Tor ir brīvprogrammatūra, kas nodrošina anonimitāti internetā un palīdz apiet cenzūru. Tā ir izstrādāta, lai lietotāji varētu izmantot internetu anonīmi tā, lai to darbības un atrašanās vietu nevar noskaidrot. Populārs veids, kā lietot Tor, ir izmantojot Tor Browser, kas apvieno Tor programmatūru kopā ar pārlūkprogrammu, kas atvasināta no Mozilla Firefox, papildinot to ar dažādiem paplašinājumiem.

Tor pārvirza interneta datplūsmu caur bezmaksas vispasaules brīvprātīgo uzturētu tīklu, kas sastāv no vairāk nekā sešiem tūkstošiem retranslatoru[3], lai noslēptu lietotāja atrašanās vietu un darbības no jebkura, kas nodarbojas ar datortīklu uzraudzību vai datplūsmas analīzi. Tor izmantošana krietni sarežģī interneta aktivitāšu sasaistīšanu ar lietotāju. Tor mērķis ir aizsargāt lietotāju privātumu, kā arī viņu brīvību un spēju veikt konfidenciālu saziņu, kas ir droša pret pārtveršanu. Tāpat Tor arī ļauj apiet dažādās valstīs pastāvošos interneta cenzūras mehānismus. Kādā slepenā ASV Nacionālās drošības aģentūras novērtējumā Tor tiek raksturots kā "augstas drošības un zema latentuma interneta anonimitātes karalis" un ka "citi troņa pretendenti nav redzami".[4]

Tor darbības pamatā ir sīpola maršrutēšana — šifrēšanas slāņi, kas uzklāti viens otram virsū, līdzīgi kā slāņi sīpolā. Tor vairākkārtīgi nošifrē sākotnējos datus, tai skaitā mērķa IP adresi, un tad nosūta tos caur virtuālo ķēdi, kas sastāv no vairākiem nejauši izvēlētiem Tor retranslatoriem. Katrs retranslators atšifrē tikai vienu slāni, tikai lai noskaidrotu nākamo retranslatoru, kam pārsūtīt atlikušos šifrētos datus. Gala retranslators atšifrē iekšējo slāni un nosūta sākotnējos datus mērķiem, neatklājot un pat pats nezinot avota IP adresi. Tā kā saziņas maršruts ir daļēji noslēpts jebkurā ķēdes lēkumā, tas izslēdz jebkuru vienu punktu, kuru uzraugot varētu veikt saziņas deanonimizāciju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Roger Dingledine. «pre-alpha: run an onion proxy now!». or-dev (Mailing list), 2002. gada 20. septembris. Skatīts: 2008. gada 17. jūlijā.
  2. «Tor». Open HUB. Skatīts: 2014. gada 20. septembrī.
  3. «Tor Network Status». Skatīts: 2014. gada 1. novembrī.
  4. «Tor: 'The king of high-secure, low-latency anonymity'». The Guardian. 2013. gada 4. oktobris. Skatīts: 2013. gada 5. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]