Sākot no 1925. gada, publicējis literatūrzinātniskus darbus, kas bijuši veltīti tā laika padomju literatūrai. 1940. gadā bijis Staļina prēmijas komitejas loceklis un piedalījies prēmijas piešķiršanā Mihailam Šolohovam.[1] 1949. gadā nokļuvis oficiālās kritikas krustugunīs, kad PSRS izvērsusies cīņa pret tā saukto kosmopolītismu.[2] Lai gan kampaņa nav beigusies ar reālu brīvības atņemšanu, Gurvičs uz ilgiem gadiem zaudējis iespēju publicēties presē un kādu laiku pārticis tikai no ienākumiem par šaha kompozīcijām.
No 1925. līdz 1929. gadam strādājis par laikraksta Бакинский рабочий ("Baku strādnieks") šaha nodaļas redaktoru, organizējis šaha etīžu konkursus šajā avīzē. Savu pirmo etīdi publicējis 1926. gadā. Savas dzīves laikā sastādījis aptuveni 80 etīdes, no kurām 46 tikušas godalgotas konkursos, bet 12 saņēmušas pirmās godalgas. PSRS čempionātos šaha kompozīcijā bijis uzvarētājs etīžu grupā (1962) un divas reizes (1929, 1955) ieņēmis otro vietu. Daudzas no kurām bijušas nozīmīgas arī galotņu teorijā. Bijis PSRS sporta meistars šaha kompozīcijā (1957) un starptautiskās kategorijas tiesnesis šaha kompozīcijā (1956).
