Ļudovīts Štūrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ļudovīts Štūrs
Ľudovít Štúr
Ļudovīts Štūrs
Personīgā informācija
Dzimis 1815. gada 28. oktobrī
Uhroveca, netālu no Bānovces pie Bebravas Ungārijas karaliste
(Karogs: Slovākija Slovākija)
Miris 1856. gada 12. janvārī (40 gadi)
Modra, Ungārijas karaliste
(Karogs: Slovākija Slovākija)
Nodarbošanās publicists, dzejnieks, skolotājs, lingvists, politiķis
Paraksts Slovakia Podpis-LudovítStur.jpg

Ļudovīts Štūrs (slovāku: Ľudovít Štúr; dzimis 1815. gada 28. oktobrī, miris 1856. gada 12. janvārī) bija slovāku skolotājs, publicists un politiķis, slovāku literārās valodas standarta izveidotājs. Ludovīts Štūrs kopā ar Jozefu Hurbanu un Mihalu Hodžu ir redzamākie slovāku nacionālās atmodas darbinieki.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1815. gadā Uhrovecas ciemā luterticīga skolotāja ģimenē. Pēc 106 gadiem tajā pašā mājā piedzima cits redzams slovāku sabiedrisks darbinieks - Aleksandrs Dubčeks. No 1827. līdz 1829. gadam gāja skolā Ģērā. No 1829. līdz 1836. gadam darbojās prestižajā luterāņu licejā Presburgā, vispirms kā audzēknis, vēlāk kā skolotājs. Iesaistījās "Čehu-slāvu biedrības" (Společnost česko-slovanská) darbā. 1831. gadā sarakstīja pirmos dzejoļus. 1836. gadā Štūrs nosūtīja vēstuli čehu nacionālās kustības darbiniekam Františekam Palackim, kurā rakstīja, ka slāvu protestantu lietotā valoda Augšungārijā (mūsdienu Slovākijā) kļūst nesaprotama vairumam iedzīvotāju, un ierosināja izveidot kopēju "čehoslovāku valodu". Nesaņemdams atbalstu no Palacka, tā paša gada 24. aprīlī Štūrs kopā ar domubiedriem Devīnas pilī zvērēja uzticību slovāku nacionālajai lietai.

Pirms Štūra darbības slovāku apdzīvotajās teritorijās eksistēja divas valodas tradīcijas - katoļi lietoja Antona Bernolāka izveidoto valodas standartu, bet luterāņi - Morāvijas Kralices bībeles čehu valodas formu. 1843. gadā Presburgā kopā ar domubiedriem Ļudovīts Štūrs ķērās pie slovāku valodas kodifikācijas, pamatojoties uz valodas centrālajiem dialektiem. Gada vidū, sabiedriskās darbības dēļ, Štūrs bija spiests pamest skolotāja amatu. Protestējot pret to uz Levoču pārcēlās 22 Štūra studenti - viņa atbalstītāji. Viens no tiem - Janko Matūška, šī gadījuma kontekstā sacerēja himnisku dziesmu Nad Tatrou sa blýska ("Zibens pār Tatriem"), kas mūsdienās ir Slovākijas valsts himna.

1844. gadā Štūrs sarakstīja darbu Nárečja slovenskuo alebo potreba písaňja v tomto nárečí ("Slovāku dialekts un nepieciešamība rakstīt tajā"), bet 1846. gadā - savu galveno darbu - Nauka reči Slovenskej ("Slovāku valodas teorija"). Savā darbībā Štūrs novērsās no priekšteča Jāna Kolāra ideju par čehiem un slovākiem kā vienotu tautu. 1845. gada 1. augustā iznāca pirmais avīzes Slovenskje národňje novini (Slovāku nacionālās ziņas) numurs - tā bija sarakstīta jaunajā valodas standartā. No 1846. līdz 1848. gadam Stūrs bija Ungārijas parlamenta (diēta) deputāts Presburgā.

Izceļoties 1848. gada revolūcijām, Štūrs piedalījās Slāvu kongresā Prāgā, vēlāk kļuva par horvātu žurnāla Slavenski Jug Zagrebā redaktoru. Piedalījās slovāku sacelšanas sagatavošanā pret revolucionārajiem ungāriem, kuru līderis Lajošs Košuts atbalstīja maģārizācijas politiku.

Miris 1856. gadā netīši ievainojot sevi medībās.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]