Šaujampulveris

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bezdūmu šaujampulveris

Šaujampulveris ir strauji degošs produkts, kuram sadegot izdalās gāzes, kuras darbojas kā virzošais spēks šaujamieročos. Šaujampulveris ir zemi eksplozīvs. Tam degot, rodas drīzāk sadegšanas zemskaņas ātruma vilnis, nekā virskaņas sprādziena vilnis, kurš ir raksturīgs augsti eksplozīvām vielām. Rezultātā spiediens šaujamieroča stobrā ir pietiekošs, lai dzītu uz priekšu lodi, bet nepietiekošs, lai iznīcinātu stobru. Tajā pašā laikā, šī īpašība padara šaujampulveri mazāk piemērotu klinšu vai nocietinājumu sagraušanai, kam ir vairāk piemērtotas brizantās sprāgstvielas.

Vēsture un izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaujampulveri uzskata par vienu no ķīniešu "Četriem Diženajiem Izgudrojumiem". Ķīnas valdība aizliedza eksportēt šaujampulveri uz ārzemēm, un šaujampulvera ražošanas tehnoloģija nekad nebija parādīta ārzemju valstīm. Choe Mu-seon, Gorueo dinastijas Korejas zinātnieks, pirmais ārpus Ķīnas izgudroja un uzlaboja šaujampulveri, lai atvairītu Japāņu pirātu uzbrukumus, ar Ķīnas amatnieka Lī Juana palīdzību.

Šaujampulveris ir pasaules vēsturē pirmā sprāgstošā ķimikālija.

Sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnā šaujampulvera sastāvā ietilpst kālija nitrāts (salpetris), sērs un kokogle, masas daļu attiecībās 15:3:2 (pēc citiem datiem: salpetris:sērs=3:1 un ogli pievieno 11% no salpetra un sēra kopējās masas.) Proporcijas var tikt mainītas, lai pielāgotu šaujampulveri kādiem konkrētākiem mērķiem. Atšķirībā no bezdūmu reaktīvajiem maisījumiem, tas uzvedas vairāk kā sprāgstviela, tā kā tā degšanas ātrumu neietekmē spiediens, tomēr tā ir ļoti vāja sprāgstviela. Tā kā šī viela satur ogli, tā ir melnā krāsā. Degot šīm maisījumam, veidojas daudz dūmu (cieto daļiņu), tāpēc to sauc arī par dūmu pulveri.

Bezdūmu šaujampulveris sastāv no plastificētas nitrocelulozes vai nitrocelulozes un nitroglicerīna maisījuma. Dinitro un trinitro celuloze šķīst acetonā un dietilēterī. Nitrocelulozi izšķīdina nelielā daudzumā šķīdinātāja, un no iegūtās plastiskās masas izveido vajadzīgo izmēru pārslas.