Salpetris

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums. Par salpetriem dēvē arī atbilstošos minerālus. Termins cēlies no vācu vārda Salpeter, kurš savukārt cēlies no latīņu: sal — 'sāls' un grieķu: petros — 'klints', 'akmens'.[1] Ja nav norādīts precīzāk, ar vārdu "salpetris" parasti saprot kālija salpetri KNO3. Vecā, pirms kara izdotā literatūrā salpetri mēdza dēvēt par "zalpēteri".

Salpetru iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visbiežāk par salpetriem dēvējami četri nitrātu veidi:

Dažreiz arī magnija nitrāta kristālhidrātu Mg(NO3)2·H2O sauc par magnija salpetri, bet bārija nitrātu Ba(NO3)2 — par bārija salpetri.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salpetri (izņemot bārija salpetri, kas ir stipri indīga viela) ir labs slāpekļa minerālmēslojums. Amonija un kālija salpetrus lieto sprāgstvielu izgatavošanai. Kālija un nātrija salpetri tiek lietoti kā pārtikas piedevas (E 251 un E 252).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 683. lpp.