Salpetris

Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums. Par salpetriem dēvē arī atbilstošos minerālus. Termins cēlies no vācu vārda Salpeter, kurš savukārt cēlies no latīņu: sal — 'sāls' un grieķu: petros — 'klints', 'akmens'. Ja nav norādīts precīzāk, ar vārdu "salpetris" parasti saprot kālija salpetri KNO₃. Vecā, pirms kara izdotā literatūrā salpetri mēdza dēvēt par "zalpēteri".

Salpetru iedalījums

Visbiežāk par salpetriem dēvējami četri nitrātu veidi:

• kālija salpetris (arī Indijas salpetris) — kālija nitrāts KNO₃;
• nātrija salpetris (arī Čīles salpetris) — nātrija nitrāts NaNO₃;
• kalcija salpetris (arī Norvēģijas salpetris) — kalcija nitrāta kristālhidrāts Ca(NO₃)₂·4H₂O;
• amonija salpetris — amonija nitrāts NH₄NO₃.

Dažreiz arī magnija nitrāta kristālhidrātu Mg(NO₃)₂·H₂O sauc par magnija salpetri, bet bārija nitrātu Ba(NO₃)₂ — par bārija salpetri.

Izmantošana

Salpetri (izņemot bārija salpetri, kas ir stipri indīga viela) ir labs slāpekļa minerālmēslojums. Amonija un kālija salpetrus lieto sprāgstvielu izgatavošanai. Kālija un nātrija salpetri tiek lietoti kā pārtikas piedevas (E 251 un E 252).