Kālija hlorāts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kālija hlorāts
Potassium-chlorate-composition.png
Kālija hlorāta struktūrformula
Potassium-chlorate-crystal-3D-vdW.png
Kālija hlorāta kristālrežģis
KClO3.jpg
Kālija hlorāta kristāli
Citi nosaukumi Bertolē sāls
CAS numurs 3811-04-9
Ķīmiskā formula KClO3
Molmasa 122,55 g/mol
Blīvums 2320 kg/m3
Kušanas temperatūra 356 °C
Viršanas temperatūra ~400 °C (sadalās)
Šķīdība ūdenī

7,19 g/100 ml (20 °C)

57 g/100 mLl (100 °C)

Kālija hlorāts (Bertolē sāls, KClO3) ir hlorskābes kālija sāls. Bertolē sāls ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Šķīdība stipri palielinās, paaugstinoties temperatūrai.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi ieguvis Klods Bertolē 1786. gadā, tādēļ viela nosaukta viņa vārdā.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija hlorātu var iegūt pēc Bertolē metodes, reaģējot kālija hidroksīdam ar hloru. Parasti to realizē, ievadot siltā, koncentrētā kālija hidroksīda šķīdumā hloru. Kā blakusprodukts veidojas kālija hlorīds. Ja šķīdums būs auksts, pārsvarā veidosies kālija hipohlorīts. Kālija hlorātu var iegūt arī, sadalot šo hipohlorītu.

2KOH + Cl2 → KCl + KClO + H2O;
3KClO → KClO3 + 2KCl

Kālija hlorātu var iegūt arī aizvietošanas reakcijā no kālija hlorīda un nātrija hlorāta. Kālija hlorāts ir mazšķīstošāks, tāpēc izgulsnējas.

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija hlorāta un cukura maisījuma uzliesmošana

No kālija hlorāta, elektrolītiski oksidējot, var iegūt kālija perhlorātu.

Karsējot kālija hlorāts sadalās, izdalot skābekli. Kā starpprodukts veidojas kālija perhlorāts.

4KClO3 → 3KClO4 + KCl
KClO4 → KCl + 2O2

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieto pirotehniskos maisījumos par oksidētāju. Agrāk izmantoja kā sprāgstvielu (baltā pulvera sastāvdaļu, bet mūsdienās kālija hlorātu saturošas sprāgstvielas neizmanto, jo tās ir pārāk nestabilas un bīstamas. Kālija hlorāts ietilpst sērkociņu galviņu degmateriāla sastāvā.