Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Štrunca minerālu klasifikācijas sistēmu izstrādāja vācu mineralogs Kārlis Hugo Štruncs (1910. gada 24. februāris - 2006. gada 19. aprīlis). Līdzīgi citām populārākajām minerālu klasifikācijas sistēmām, Štrunca sistēma balstās uz minerālu klasifikāciju pēc to anjoniem un kristāliskās struktūras. Štruncs pirmo reizi publicēja savā izstrādātajā sistēmā veidotas mineraloģiskās tabulas 1941. gadā, un kopš tā laika Štrunca sistēma ir pastāvīgi pilnveidota un uzlabota, kļūstot par vispārpieņemtu minerālu klasifikācijas sistēmu daudzās valstīs un starptautiskajās organizācijās, tai skaitā Starptautiskajā Mineraloģijas asociācijā.

Štrunca minerālu klasifikācijas sistēmā katram minerālam tiek piešķirts noteikts numurs, kas ataino tā piederību klasei, apakšklasei, grupai. Vikipēdijas minerālu aprakstos tiek lietots šis numurs.

Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma tiek lietota arī Vikipēdijā, pēc nepieciešamības atsaucoties arī uz citām sistēmām.

Bez Štrunca minerālu klasifikācijas sistēmas liela popularitāte ir arī citām sistēmām:

Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Elementi - dabā sastopami elementu tīrradņi, dabiski sakausējumi, karbīdi.

A. Metāli, sakausējumi, vairāku metālu savienojumi
B. Pusmetāli, nemetāli

2. Sulfīdi, sulfosāļi - metālu un pusmetālu savienojumi ar sēru, selēnu, telūru, arsēnu, antimonu, bismutu.

A. Sakausējumi un sakausējumiem līdzīgi savienojumi
B. Metāla un S, Se, Te attiecība > 1:1
C. Metāla un S, Se, Te attiecība = 1:1
D. Metāla un S, Se, Te attiecība < 1:1
E. Sulfosāļi
F. Nemetālu sulfīdi

3. Halogenīdi - savienojumi ar halogēniem.

A. Vienkāršie halogenīdi
B. Divkāršie halogenīdi, bez ūdens
C. Divkāršie halogenīdi, ar ūdeni
D. Oksihalogenīdi

4. Oksīdi un Hidroksīdi - visi savienojumi ar skābekli izņemot skābju sāļus ar tipiskiem skābju anjoniem (piem. SO4)

A. Metālu oksīdi kur metāla un skābekļa attiecība 2:1 un 1:1
B. Metālu oksīdi kur metāla un skābekļa attiecība 3:4
C. Metālu oksīdi kur metāla un skābekļa attiecība 2:3
D. Metālu oksīdi kur metāla un skābekļa attiecība 1:2
E. Metālu oksīdi kur metāla un skābekļa attiecība < 1:2
F. Hidroksīdi un oksīdu hidrāti
G. Vanādija oksīdi
H. Uranila hidroksīdi un hidrāti
I. Arsenīti
J. Sulfīti, Selenīti, Telurīti
K. Jodāti

5. Karbonāti, Nitrāti un Borāti - ogļskābes, slāpekļskābes un borskābes sāļi.

A. Nitrāti
B. No ūdens brīvi karbonāti bez svešiem anjoniem
C. No ūdens brīvi karbonāti ar svešiem anjoniem
D. Ūdeni saturoši karbonāti bez svešiem anjoniem
E. Ūdeni saturoši karbonāti ar svešiem anjoniem
F. Uranilkarbonāti
G. Vienkāršie borāti
H. Grupu borāti
I. Ķēžu borāti
J. Slāņu borāti
K. Karkasa borāti

6. Sulfāti, Selenāti, Telurāti, Hromāti, Molibdāti, Volframāti - sērskābes, hromskābju, molibdēnskābju, volframskābju sāļi. Šeit iekļauti arī selenāti un telurāti ar divvērtīgiem SeO4 un TeO4 anjoniem.

A. No ūdens brīvi sulfāti bez svešiem anjoniem
B. No ūdens brīvi sulfāti ar svešiem anjoniem
C. Ūdeni saturoši sulfāti bez svešiem anjoniem
D. Ūdeni saturoši sulfāti ar svešiem anjoniem
E. Telurāti
F. Hromāti
G. Molibdāti un volframāti

7. Fosfāti, arsenāti un vanadāti - minerāli ar anjonu H3XO4 kur X attiecīgi ir fosfors, vanādijs un arsēns).

A. No ūdens brīvi fosfāti bez svešiem anjoniem
B. No ūdens brīvi fosfāti ar svešiem anjoniem
C. Ūdeni saturoši fosfāti bez svešiem anjoniem
D. Ūdeni saturoši fosfāti ar svešiem anjoniem
E. Uranilfosfāti un uranilvanadāti

8. Silikāti un germanāti - savienojumi, kuros ietilpst grupa [SiO4]4-

A. Nesosilikāti (vienkāršie silikāti)
B. Nesosubsilikāti
C. Sorosilikāti (grupu silikāti)
D. Neklasificēti silikāti
E. Ciklosilikāti
F. Inosilikāti (ķēžu silikāti un joslu silikāti)
G. Pārejas struktūras starp ķēžu un slāņu silikātiem
H. Fillosilikāti (slāņu silikāti)
I. Tektosilikāti (karkasa silikāti)

9. Organiskie savienojumi - organisko skābju sāļi, alifātiskie un aromātiskie ogļūdeņraži, slāpekli saturoši organisko skābju sāļi (amīdi), sveķi. Formāli minerāli nevar būt organiskas vielas, taču šie savienojumi drīzāk pieder nedzīvajai dabai nevis dzīvajai dabai.

A. Organisko skābji sāļi
B. No slāpekļa brīvi ogļūdeņraži
C. Sveķiem līdzīgi savienojumi
D. Slāpekli saturoši ogļūdeņraži.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]