Arsēns ir ķīmiskais elements ar simbolu As un atomskaitli 33. Arsēns dabā ir sastopams gandrīz tikai savienojumu veidā (retumis atrodami arsēna tīrradņi). Savienojumos arsēnam iespējamas oksidēšanas pakāpes no -3 līdz +5. Arsēna savienojumi ir lietoti par dažāda veida indēm. Tos lietoja insekticīdiem un joprojām lieto koksnes piesūcināšanai, lai pasargātu no trupēšanas (elektrības stabiem). Vairāki arsēna savienojumi ir balti, indīgi pulveri ar saldenu, metālisku garšu. Tie bijuši iecienīts līdzeklis indētāju arsenālā. Arsēns bloķē enerģijas ražošanas procesus šūnās (inhibē oksidatīvo fosforilēšanos). Toksiskāks ir trīsvērtīgais arsēns (arsēna (III) oksīda letālā deva cilvēkam ir 20 - 300 mg)[1]. Par spīti toksiskumam, vairākiem dzīvniekiem un, iespējams, arī cilvēkam arsēns ir nepieciešams mikroelements. Iespējams, ka tam ir nozīme metionīna vielmaiņā, kā arī DNS veidošanās procesos leikocītos, tomēr objektīvu sīkāku ziņu nav[2]. Cāļi un žurkas, kuru barībā nav arsēna, neizaug lieli. Savukārt garnelēs, austerēs un citos jūras dzīvniekos ir augsts dabiskā arsēna saturs, kas tiem nenodara nekādu kaitējumu. Dabiskā arsēna rūdas pazemē nopietni apdraud dzeramo ūdeni tādās valstīs kā Indija un Bangladeša. Uzskata, ka aptuveni 70 miljoni cilvēku pasaulē cieš no hroniskas saindēšanās ar arsēnu.
|
|
Arsēns un tā savienojumi ir indīgas vielas! |
- ↑ Вредные химические вещества. Неорганические соединения элементов V - VIII групп. Ленинград:, "Химия", 1989, 92. lpp. (krieviski)
- ↑ Z. Zariņš, L. Neimane. Uztura mācība. LU akadēmiskais apgāds, 2009, 64. lpp.
